BBC metas aizstāvēt pārbēdzējus no Baltkrievijas – uzbrukums Latvijai?

© Scanpix

“Bēgļi vai “hibrīdie ieroči”. Kas notiek uz ES austrumu robežas?” Ar šādu vēstījumu klajā nākusi Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC, klaji nomelnojot un diskreditējot Latvijas valsti par nelegālo migrantu iegrūšanu atpakaļ (“push back”) Baltkrievijā un it kā nežēlīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret nelegālajiem bēgļiem no Sīrijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.

Latvijā ierosināta krimināllieta pret diviem brīvprātīgajiem, kuri mēģinājuši palīdzēt sīriešu bēgļiem uz Baltkrievijas robežas. Tiesību aizstāvji cerot, ka šis precedents palīdzēs pastāstīt par cietsirdīgu izturēšanos un migrantu nāvēm robežas “slēgtajās zonās”, vēsta BBC.

“Neatkarīgā” ir uzdevusi jautājumus Latvijas Ārlietu ministrijai: kā Latvijas valsts šajā situācijā var aizstāvēt savu godu; kas Latvijai būtu jādara, lai cīnītos ar šādu propagandu un valsts nomelnošanas kampaņu; vai Latvijai ir jāatbild par Baltkrievijas un, iespējams, citu valstu veiktajām darbībām uz tās robežas? Jautājumus esam uzdevuši arī Iekšlietu ministrijai un Valsts robežsardzei. Atbildes sola sniegt tuvākajā laikā.

Dzēsa cigaretes uz ievainojumiem

“Mani turēja seši kareivji. Viņi nodzēsa savas cigaretes manu ievainojumu vietās. Latvijas kareivji spārdīja mūs ar armijas zābakiem,” stāsta sīrietis Abdulrahmans Kivans.

Abdulrahmans uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības (ES) robežas pavadījis divus ziemas mēnešus, vairākas reizes pieņemdams lēmumu šķērsot robežu. Trīsreiz poļu robežsargi viņu iegrūduši atpakaļ Baltkrievijā, tas pats noticis arī uz Lietuvas robežas.

Tad viņš nolēmis ES robežu šķērsot Latvijā. Latvijas robežsargi viņu grūduši atpakaļ Baltkrievijā, baltkrievu - atpakaļ Latvijas pusē. Tieši Latvijas robežas šķērsošana bēglim īpaši palikusi atmiņā smago apstākļu un sitienu dēļ.

Rakstā minēta arī statistika, ka kopš 2021. gada augusta Latvija novērsusi 10 524 mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu no Baltkrievijas puses, pagājušajā gadā - 4045. Pēdējos mēnešos bēgļu straume palielinājusies, katru dienu robežsardzei notverot 300-400 cilvēku.

Uz 330 000 migrantu fona, kas nav ielaisti ES, Latvijas rādītāji ir zemi. Taču atšķirībā no pārējās Eiropas Baltijas valstis migrantus uzskatot par kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas - “hibrīdieročiem”. Un tas ļaujot Baltijas valstu varas iestādēm bēgļus grūst atpakaļ, ignorēt ES noteikumus, kas liek dot patvērumu, un atstāt cilvēkus mēnešiem ārā salstam.

“Es raudāju tajos mežos,” BBC stāstījis kāds cits sīrietis Issams. “Daudzi cilvēki neaizgāja līdz galam, daudzi bija ievainoti, daudziem nācās amputēt pirkstus no sniega un aukstuma.” Issams no meža ticis ārā, pateicoties tikai latviešu brīvprātīgajiem, kuri uzrakstījuši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Bet pret šiem brīvprātīgajiem Latvijas valsts ierosinājusi krimināllietu par palīdzību nelegāli šķērsot valsts robežu - Latvijai šī situācija esot unikāla, vēsta britu medijs. Kā viena no brīvprātīgajām, pret kuru sākts kriminālprocess, figurē organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve Ieva Raubiško.

Valstis apvaino viena otru

Tālāk tiek stāstīts, ka šis notikums sācies 2020. gadā, kad Baltkrievijā noritēja prezidenta vēlēšanas, kad prezidents Aleksandrs Lukašenko cietsirdīgi apspiedis protesta akcijas, organizējis masu arestus Minskā, kā rezultātā sabojājis attiecības ar rietumvalstīm. Tad Baltkrievijas varas iestādes Minskā nosēdināja “Ryanair” lidmašīnu, lai arestētu opozicionāru blogeri Romānu Protaseviču un viņa draudzeni Sofiju Sapegu. ES ieviesa kārtējo sankciju porciju pret Minskas režīmu. Par atbildi Lukašenko apsolīja pārpludināt Eiropu ar bēgļiem un nelegālajām precēm bez akcīzes.

Tā rezultātā jau divus gadus uz ES robežām pazūd cilvēki, ģimenes ar bērniem nedēļām maldās pa sniegu, gan jauniem, gan veciem amputē pēdas pēc apsaldējumiem, un neviens nezina, cik cilvēku paliek neapglabāti. Latvijas, Lietuvas un Polijas valdības apvaino Lukašenko “hibrīduzbrukumos”, bet Minska Eiropu apvaino nehumānā attieksmē pret migrantiem.

BBC stāsta, ka sīrieši un irākieši nezina Eiropas politikas nianses. Viņi savā dzimtenē redz tikai varavīkšņotas “tūrisma aģentūru” reklāmas, kas piedāvā vieglus un drošus ceļojumus uz Eiropu. Abdulrahmans pārdevis veikalu un dzīvokli, lai varētu apmaksāt šādu ceļojumu. Bēgļi saprotot, ka ceļojums ir nelegāls, bet izmisums ņemot virsroku - viņi bēg no kara un grūtās dzīves. Tikai nokļūstot Baltkrievijā, bēgļi sapratuši, ka kaut kas nav tā, kā vajadzētu. Vietējie iedzīvotāji stāstījuši, ka Krievija izmanto migrantus kā atbildi uz ES sankcijām, bet Baltkrievija skaitoties Krievijas province... Uz bēgļu rēķina pamanoties nopelnīt arī vietējie kontrabandisti, ne tikai pārvedot pāri robežai, bet arī noķerot, aizvedot un piespiežot bēgļus strādāt rūpnīcā.

Izolators meža vidū

Abdulrahmans stāsta arī par kādu bēgļu sievieti, kura, būdama trešajā grūtniecības mēnesī, iekritusi upē un zaudējusi bērnu, kā bēgļi no

Tuvajiem Austrumiem nav bijuši gatavi Latvijas ziemai, kas sākoties jau novembrī - viņiem nav bijis attiecīga apģērba, apavu, telšu.

Tālāk seko stāsts, ka decembrī vīrieti un viņa bēgļu grupu aizturējuši latviešu robežsargi, turpat mežā piekāvuši, tad aizveduši uz “ofisu”, noņēmuši pirkstu nospiedumus, iedevuši pa paciņai cepumu, iesēdinājuši mikroautobusā un aizveduši uz lielu telti mežā - izolatoru. Tur nav bijis tualetes un ūdens, bet ārā iet nedrīkstēja.

Pēc izraidīšanas no Latvijas Abdulrahmans lūdzies baltkrievus viņu ielaist atpakaļ Baltkrievijā - negribot vairs uz Eiropu. Tālāk stāsts atkal atgriežas Latvijā, kur, izrādās, bēglis tomēr ir pārvietots citu uz telti ievainotajiem, kur bēgļi ēdināti reizi dienā, izsaukta ātrā palīdzība, viņš nonācis slimnīcā, tad bēgļu centrā. Abdulrahmans nav prasījis bēgļa statusu Latvijā, bet sazinājies ar kontrabandistu un nonācis bēgļu centrā Rietumeiropā, tagad gaida dokumentus un jūtas salīdzinoši drošībā.

Drīz viss būšot legāli

Tālāk seko apgalvojumi, ka brīvprātīgie, kuri palīdz bēgļiem, nezinot, kas notiek uz Latvijas austrumu robežas, jo iestādes viņus un nevienu citu tur nelaižot bez īpašas atļaujas. Līdz ar to neviens nav redzējis telti mežā, par ko stāsta migranti, un nespēj noticēt stāstiem par nežēlību un sišanu.

Nobeigumā seko organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” versija par notikušo, minot tādus terminu kā “institucionālais rasisms”. Tiek pieminēts arī organizācijas “Amnesty International” ziņojums uz 40 lappusēm par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas - vardarbība, bēgļu grūšana pāri robežai, piekaušana, elektrošoks, vīri ar automātiem, bads un ņirgāšanās.

Raksts noslēdzas ar domu, ka bēgļu grūšana pāri robežai tagad pat tikšot oficiāli legalizēta, jo Eiropas Parlaments Briselē izskatot regulu, kas faktiski legalizēs “push back” uz Baltkrievijas robežas - valstis varēs iniciēt ārkārtējo procedūru.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.