Igaunija, kas 2022. gada Pasaules preses brīvības indeksā bija pakāpusies no 15. pozīcijas uz ceturto, 2023. gada indeksā tagad noslīdējusi par četrām vietām, ieņemot astoto vietu starp 180 novērtētajām valstīm.
"Lai gan preses brīvība tiek garantēta juridiskajā un politiskajā līmenī, žurnālisti saskaras ar pašcenzūras risku tiesību aktu, kas vērsts pret neslavas celšanu un kiberhuligānismu," norāda organizācija “Reportieri bez robežām”, kas ir Parīzē bāzētā bezpeļņas nevalstiskā organizācija un veido Pasaules preses brīvības indeksu.
Igaunijā nekādi ilgstoši kultūras vai sabiedrības ierobežojumi nav traucējuši žurnālistiem veikt savu darbu. Tiesa, daļa iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas laikā medijus apsūdzēja objektīvu faktu slēpšanā par varas iestādēm un farmācijas uzņēmumiem. Rezultātā žurnālisti cieta no tiešsaistes un bezsaistes verbāliem uzbrukumiem. “Reportieri bez robežām” arī norāda, ka, lai gan fiziski uzbrukumi žurnālistiem ir ārkārtīgi reti, tie ir pakļauti pieaugošam privātpersonu tiešsaistes draudu skaitam, par smagākajiem gadījumiem ziņojot policijai un veicot izmeklēšanu.
"Mediju nami ir ieviesuši pasākumus, lai labāk aizsargātu žurnālistus, taču, ņemot vērā sistemātiskas psiholoģiskās palīdzības trūkumu, kiberhuligānisms var radīt žurnālistu pašcenzūru," piebilst organizācija.
Igaunijas Žurnālistu asociācijas valde pēc šī gada indeksa publiskošanas pauda bažas par žurnālistu drošību.
Salīdzinot ar lielāko daļu pasaules, preses brīvības situācija Igaunijā ir laba. Žurnālisti šeit netiek nogalināti vai ieslodzīti. Taču žurnālistu drošība nav saistīta tikai ar fiziskiem uzbrukumiem, bet arī psiholoģisku uzmākšanos, piemēram, uzmākšanos tiešsaistē, draudus ar tiesvedību un tā tālāk. Šīs problēmas šeit pieaug. Par tām ir jāziņo un jārīkojas tagad, pirms tiek nopietni apdraudēta preses brīvība.
Igaunijas preses brīvības indeksa kritums šķiet niecīgs, taču kritums ir kritums, un arī zemes nogruvumi un lavīnas sākas ar nelieliem satricinājumiem. Arī Ungārija savulaik bija atvērta sabiedrība.
Kā norāda organizācija “Reportieri bez robežām”, Igaunijas politisko vidi raksturo relatīva neitralitāte pret žurnālistiku un maz verbālu uzbrukumu, kas ir veicinājis to, ka žurnālisti ir spējuši saukt politiķus pie atbildības, nebaidoties no vajāšanas. Lai gan vārda un preses brīvība ir konstitucionāli garantēta, mediju brīvību ierobežo tiesību akti, kas aizsargā personas no neslavas celšanas un privātu datu izpaušanas. Privāto datu aizsardzības likumi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši par ieganstu Igaunijas iestādēm arvien vairāk ierobežot mediju piekļuvi publiskajai informācijai.
2023. gada Pasaules preses indeksā Norvēģija septīto gadu pēc kārtas ieņem pirmo vietu. Taču - neparasti - otrajā vietā ierindojas valsts, kas nav Ziemeļvalsts, proti, Īrija (pakāpusies par četrām vietām), apsteidzot Dāniju, kura ierindojusies par vienu vietu zemāk - trešajā vietā. Zviedrija ierindota ceturtajā, Somija piektajā, Nīderlande sestajā, Lietuva septītajā, Portugāle devītajā un Austrumtimora desmitajā.
“Reportieri bez robežām” norāda, ka situācija ir “ļoti nopietna” 31 valstī, “sarežģīta” 42, “problemātiska” 55 un “laba” vai “apmierinoša” 52 valstīs. Citiem vārdiem sakot, žurnālistikas vide ir “slikta” septiņās no desmit valstīm un apmierinoša tikai trīs no desmit.
Kā atzīst “Reportieri bez robežām”, Latvijā žurnālisti strādā diezgan brīvā un drošā vidē, taču uzticamas un plurālistiskas informācijas pieejamībai gan latviešu valodā rakstošos medijos, gan īpaši krievu pēdējā gadā esot bijušas problēmas ar Krievijas iebrukuma Ukrainā atspoguļošanu. Tomēr gada laikā preses brīvības indeksā no 22. vietas Latvijai izdevies pakāpties uz 16. vietu.
