Igaunijas valdība sāk samazināt un reformēt birokrātiju

© Neatkarīgā

Igaunijā pēc notikušajām parlamenta (Rīgikogu) vēlēšanām marta sākumā uzvarējušās partijas izveidoja koalīciju, kura kā vienu no galvenajām prioritātēm izvirzīja valsts aparāta un tā uzturēšanas izmaksu samazināšanu. Igauņi plāno vairāku ministriju apvienošanu zem viena jumta.

Ministrijas apvieno vienā ēkā

Aprīļa beigās Igaunijas valdība pieņēma lēmumu, ka uz apvienoto ministriju ēku Suur-Ameerika 1 ielā pārcelsies divas ministrijas. Līdz ar to ministrijām uzceltajā ēkā tiks izvietotas sešas ministrijas: Klimata un apkārtējās vides ministrija, kas tiks izveidota uz Vides ministrijas bāzes, un Reģionālās attīstības ministrija, kas tiks izveidota uz Lauksaimniecības ministrijas bāzes. Apvienotajā ēkā turpinās strādāt Ekonomikas un IT ministrija, kas tiks veidota uz Ekonomikas un Komunikāciju ministrijas bāzes, un papildus Labklājības ministrija. Ēkā turpinās strādāt arī Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija. Veidojamo ministriju nosaukumi vēl tiks precizēti.

Igauņi uzskata, ka šāda ministriju reorganizācija palīdzēs izvairīties no stagnācijas un samazinās izmaksas valsts aparāta uzturēšanai.

Papildus ministriju reorganizācijas rīcības komitejai izveidotas nozaru darba grupas, kas nodarbosies ar reorganizācijas praktiskiem jautājumiem, piemēram, budžeta, personāla, IT un citiem. Pašreizējā ministriju reorganizācijas posmā darba vietu skaits nesamazināsies, darba procesu analīze un pārskatīšana notiks vēlāk. Ministriju darba reorganizācija jau ir sākusies, process jāpabeidz līdz gada beigām.

Kā nesen intervijā Igaunijas televīzijai uzsvēra Igaunijas valsts sekretārs Taimars Pēterkops: “Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai efektīvāk sasniegtu politiskos mērķus - samazinātu valsts parādu, veiktu nodokļu reformu, īstenotu klimata politiku, izskaustu reģionālo nevienlīdzību.”

Paredzēto pārmaiņu izmaksas

Pagaidām nav aplēsts, cik izmaksās restrukturizācija. Ar reorganizācijām saistītās izmaksas atklāsies darba gaitā, taču cilvēku pārcelšana citos amatos nekādus milzu līdzekļus, kā norāda atbildīgās Igaunijas amatpersonas, neprasa. Tiem vajadzētu būt no dažiem desmitiem tūkstošu eiro.

Pārmaiņas valsts pārvaldē igauņiem nepieciešamas, lai efektīvāk sasniegtu politiskos mērķus, piemēram, valstī uzsākto vides un klimata reformu jeb tautā saukto zaļo revolūciju; reģionālās nevienlīdzības apkarošanu. Valsts sekretārs T. Pēterkops uzsvēra, ka finanšu ietaupījumi pašlaik nav šīs reformas tiešais mērķis. Pēc viņa teiktā, reorganizācija valstī nostiprinās pārvaldes sistēmas caurredzamību un budžeta tēriņu prognozējamību. Šobrīd jaunajās ministrijās notiek darbs pie iekšējās reorganizācijas, jauno atbildības jomu sadalījuma un to strukturēšanas. Valsts sekretārs piebilda, ka šādas izmaiņas būtu jāveic ātrā tempā, ātri novēršot pamanītās nepilnības.

Reformas tikšot realizētas vairākos posmos. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ierosināja ministriem izvērtēt savas atbildības jomas un vērtēt, kā tās pielāgot atbilstoši jaunajai struktūrai. Prognozē, ka līdz šā gada 1. jūlijam tiks veiktas izmaiņas likumdošanā, kas arī būs zaļā gaisma ministriju reorganizēšanai. Tad arī darbinieki pāries uz jaunām ministrijām un mainīs nosaukumus.

Ekonomiskā izaugsme un zaļā revolūcija

Daudzi Igaunijas iedzīvotāji ir satraukušies par šo reorganizāciju, baidoties, ka jaunās izmaiņas pasliktinās viņu dzīves apstākļus, uzliekot daudzus līdz šim neesošus nodokļus. Viens no būtiskākajiem tautas iebildumiem ir nodokļu sloga kāpināšana. Tā saistīta ar vēlmi ieviest zaļāku dzīves veidu. Tomēr, kā pauž Igaunijas klimata ministre Kristena Mihala, “ekonomikas izaugsme un zaļš un tīrs klimats nav pretrunā viens ar otru. Ja skatāmies uz norisēm pasaulē, mūsu ekonomikas un eksporta telpa patiesībā gaida arvien tīrāku [vidi], un arvien mazāka ietekme uz vidi ir lielāka konkurences priekšrocība. Daudzi uzņēmumi iet pa šo ceļu. Vēl viena svarīga nianse ir tā, ka finanšu institūcijas jau finansē tieši tos biznesus, kas tendēti uz tīrāku vidi. Tas, kas ir labs klimatam, ir labi arī maciņam. Ja mūsu mājoklis ir energoefektīvs, mēs varam samazināt savu patēriņu. Ja mūsu transports ir ekoloģiski tīrs, tad tas ir arī lētāks, un tādējādi ir labi mums visiem,” intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai skaidroja ministre.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.