Igaunijas Sociālās ministrijas pasūtītais Ekonomisko pētījumu institūta datu apkopojums rāda, ka Igaunijā gada laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par diviem litriem. Lai arī tādējādi pašiem igauņiem šķiet, ka viņi kļuvuši lielāki dzērāji, statistika liecina: salīdzinot ar latviešiem, igauņi alkohola dzeršanā ir krietni vien vārgāki.
2022. gadā Igaunijas iedzīvotāji patērēja vidēji 11,2 litrus alkoholisko dzērienu uz vienu pieaugušo. Turpretim 2021. gadā vien 9,2 litrus, bet 2019. gadā nieka 8,7 litrus uz vienu iedzīvotāju.
Latvijā 2021. gadā izdzerti 12,3 litri alkohola uz vienu iedzīvotāju, 2020. gadā - 12,6, bet 2019. gadā 12,9 litri.
Pētījumā secināts, ka algu pieaugums Igaunijā ir padarījis alkoholu ievērojami pieejamāku. Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Igaunijā pandēmijas laikā pieauga alkohola pārdošanas apjomi. Lai arī Igauniju cenu kāpums patēriņa precēm ir skāris visvairāk, līdzīgi kā tas ir Latvijā, stiprā alkohola cenas ir saglabājušās pirmspandēnijas robežās.
Preču un pakalpojumu cenu kāpums Igaunijas iedzīvotājiem, sākoties karam un ekonomiskajai krīzei, bijis ļoti straujš, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem cenas bija ievērojami mazākas. Alus un vīna cenas pieauga tikai nedaudz, bet stiprā alkohola cena palika 2019. gada līmenī vai pat kļuva zemāka.
Saskaņā ar Ekonomiskās pētniecības institūta aprēķiniem, 2022. gadā ar vidējo neto mēneša algu Igaunijā varēja nopirkt par sešiem litriem degvīna vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt salīdzinot ar 2020. gadu - pat par 12 litriem degvīna vairāk. Papildus izdevīgajai cenai alkohols Igaunijā ir arī fiziski vieglāk pieejams. Gandrīz 90% “Postimee.ee” aptaujāto iedzīvotāju sacīja, ka tuvāko alkohola tirdzniecības vietu viņi var sasniegt mazāk nekā 10 minūtēs. Kopš 2020. gada tirdzniecības vietu skaits nepārtraukti pieaug, un alkohols ir pieejams arī ar e-komercijas un ekspreskurjeru starpniecību. 2022. gada sākumā derīgas alkohola tirdzniecības licences bija 9082 tirdzniecības vietās, bet 2023. gada maija sākumā - 9374.
Saskaņā ar Nacionālās veselības attīstības institūta datiem, 2022. gadā no slimībām, kuras tieši izraisījusi pārmērīga alkohola lietošana, miruši 753 cilvēki, kas ir par 58 vairāk nekā 2021. gadā. Visvairāk dzīvību alkohola dēļ zaudēja darbspējīgā vecumā - 45-64 gadus veci cilvēki. Jau piekto gadu pieaug tieši alkohola izraisīto nāves gadījumu skaits. Var izvirzīt hipotēzi, ka līdzās kopējā alkohola patēriņa pieaugumam ar alkohola lietošanu saistītos nāves gadījumus daļēji veicināja arī ierobežotā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība Covid-19 pandēmijas laikā un novēlota palīdzība cilvēkiem.
Dzeršanas apkarošanai plānotie pasākumi ir izklāstīti jau pirms deviņiem gadiem Igaunijā izdotajā Zaļajā grāmatā jeb protokolā. Tajā aprakstīta visaptveroša pieeja cīņai ar alkohola patēriņu jeb alkohola apkarošanas politiku. Šajā grāmatā ir uzskaitīti Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteiktie pasākumi, piemēram, alkohola pieejamība un popularizēšana, tā ierobežošana, nelegālā alkohola lietošanas novēršana, braukšanas reibumā novēršana un sodu piemērošana, alkohola atkarības ārstēšana un konsultācijas, pusaudžu izglītošana par alkohola radītajiem postījumiem gan organismā, gan sabiedrībā kopumā.
Pēdējos gados Igaunija attālinās no Zaļajā grāmatā izvirzītā mērķa, kurā minēts, ka stiprā alkohola patēriņam jābūt mazākam par astoņiem litriem uz vienu pilngadīgu Igaunijas iedzīvotāju. Lai samazinātu patēriņu, valdība un pašvaldības apsver pasākumus, kas padarītu alkoholu mazāk pieejamu. Kā primārais tiek izvirzīta reklāma, īpaši jauniešu pulcēšanās vietās - kinoteātros, deju klubos. Kā uzsver eksperti, attiecībā uz akcīzes nodokli jāraugās uz kaimiņvalstīm un jānovērš pārrobežu tirdzniecība. Kā norāda igauņu eksperti, alkohola lietošanas radītais kaitējums sabiedrībai ir daudz lielāks nekā tikai tieši alkohola izraisītie nāves gadījumi - tie ir ar alkoholu saistīti ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība, sociālās problēmas, īslaicīga vai pastāvīga prombūtne no darba tirgus, alkohola izraisītas garīgās veselības problēmas. Kā uzsver Igaunijas sociālās aizsardzības ministre Signe Rīsalo (Reformu partija), “ir jāstrādā kopā, lai apturētu pieaugošo alkohola patēriņa tendenci un ar to saistīto kaitējumu”.