Gotarda tuneļa remonts ieilgs; pasažieru vilcieniem jāmet līkums pa Šveices Alpiem

Gotarda pakājes dzelzceļa tunelis ir pasaulē garākais. Lai ierīkotu 57 kilometrus garo transporta maģistrāli zem Alpu kalnu grēdas, bija nepieciešami 17 gadi un 12,2 miljardi Šveices franku (12,75 miljardi eiro). © Reuters/Scanpix

Avārija, kas pagājušonedēļ notika pasaules garākajā dzelzceļa tunelī Šveicē, izrādījusies nopietnāka, nekā tika uzskatīts sākotnēji. Domājams, ka pasažieru vilcienu satiksmi pa 57 kilometrus garo Gotarda pakājes tuneli izdosies atjaunot ne ātrāk kā līdz gada beigām. Pašlaik galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk atsākt kravas vilcienu kustību.

Avārija tunelī, kas savieno Eiropas ziemeļus un dienvidus, nodrošinot kravu plūsmu no Roterdamas Nīderlandē līdz Dženovai Itālijā, notika 10. augustā, atgādina “AP”. No sliedēm noskrēja 23 no 30 kravas vilciena vagoniem, un 16 no tiem vēl šīs nedēļas vidū atradās tunelī, paziņojis Šveices federālais dzelzceļa operators “SBB”. Katastrofā, kurā neviens cilvēks nav cietis, izpostīts sliežu ceļš astoņu kilometru garumā, un remontstrādniekiem nāksies no jauna uzstādīt aptuveni 20 000 gulšņus. Turklāt, neraugoties uz visiem pūliņiem, līdz trešdienai tunelī vēl nebija izdevies atjaunot elektrības padevi, raksta “Swissinfo”.

Par avārijas iemesliem pagaidām vēl pāragri spriest, to noskaidros izmeklēšana. Taču pašlaik par ticamāko tiek uzskatīta versija, ka vienam no vagoniem, traucoties cauri tunelim, nolūzis ritenis. Par laimi nelaimē uzskatāms tas, ka avārija notikusi pavisam netālu no Faido stacijas Tičīno kantonā - tā ir viena no divām vietām tunelī, kur ierīkoti papildu sliežu ceļi un avārijas izeja no tuneļa. Tas palīdzējis remonta brigādēm ātrāk nokļūt avārijas vietā.

Pašlaik viens no sliežu ceļiem ir pilnībā nelietojams, bet otru “SBB” cer salabot līdz 23. augustam, ziņo “Swissinfo”. Šveicieši jau saņēmuši palīdzību no vācu un itāļu dzelzceļniekiem. Tieši šīs abas valstis ir visvairāk ieinteresētas, lai kravas vilcienu satiksme tiktu atjaunota pēc iespējas drīzāk, jo 2016. gadā atklātais Gotarda pakājes tunelis kļuvis par ļoti nozīmīgu transporta artēriju. “Bloomberg” raksta, ka pērn aptuveni 70% no visām kravām, kas šķērsoja Alpus virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem vai otrādi, tika pārvadātas tieši caur šo tuneli. Teorētiski eksistē arī apvedceļi, kas tika izmantoti līdz 2016. gadam, taču tie nav piemēroti vilcienu sastāviem ar lielu vagonu skaitu, kādus ierasts komplektēt pašlaik.

“Swissinfo” vēsta, ka dzelzceļa šķirošanas stacijas, kas atrodas pie iebrauktuvēm tuneļos, vairs jau nevar uzņemt vilcienus. Tas attiecas gan uz Šveices, gan Itālijas pusi. Kad šo sastrēgumu izdosies likvidēt, pašlaik ir grūti spriest, jo daļēja satiksmes atjaunošana 23. augustā, ir tikai optimistiskākais scenārijs. Tikmēr pasažieru vilcieniem nāksies līkumot pa Alpu kalniem. Vietējos maršrutos tas ceļu padara par stundu ilgāku, salīdzinot ar tuneļa izmantošanu, bet starptautiskajos maršrutos, kuros nav nepieciešamo savienojumu, pasažieriem jārēķinās, ka brauciens būs divas stundas ilgāks. Toties būs iespēja vērot brīnišķīgos Alpu dabas skatus.

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".