Pirmais īpašums atpirkts – Igaunijā sākas Nursipalu poligona paplašināšana

Nursipalu poligonā Igaunijas karavīru apmācība notiek kopš 2008. gada. © Lõuna-Eesti Postimees/Scanpix 

Igaunijas aizsardzības ministrija ķērusies pie Veru apriņķī esošā Nursipalu poligona paplašināšanas, un noslēgta pirmā vienošanās par nekustamā īpašuma atpirkšanu no tā līdzšinējiem saimniekiem, kuri saņems gandrīz pusmiljonu eiro. Sabiedriskais medijs “ERR” ziņo, ka Aizsardzības ministrija vairāku desmitu īpašumu iegādei varētu atvēlēt no 40 līdz 50 miljoniem eiro, taču ne visi īpašnieki ir gatavi sarunām.

Pašlaik poligons aizņem 3000 hektāru lielu platību, taču to plānots paplašināt līdz aptuveni 9000 hektāriem, lai šajā teritorijā Igaunijas armija un zemessardze varētu mācīties rīkoties ar lielkalibra šaujamieročiem, par kuru piegādēm jau ir noslēgti līgumi. Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs informējis, ka poligona paplašināšana notiks uz vairākās tuvējās municipalitātēs dzīvojošo rēķina. Valsts plāno atpirkt 21 īpašumu, un kuriem atrodas arī dzīvojamās ēkas, kā ar vēl 18 īpašumu daļas, uz kurām nekādu būvju nav - mežus, pļavas, arī purvainus apgabalus.

Pirmo darījumu ar īpašniekiem Aizsardzības investīciju centrs noslēdzis pagājušajā nedēļā, vēsta “ERR”. Pevkurs uzsvēris, ka par šo īpašumu (ieskaitot papildu kompensācijas) samaksāts gandrīz pusmiljons eiro, kas pēc viņa vārdiem tā tirgus vērtību pārsniedzot gandrīz piecas reizes. Nozīmīga nianse ir tā, ka bijušajiem īpašniekiem nevajadzēs maksāt ienākuma nodokli. “Mēs esam ļoti pateicīgi ģimenei, kas panākusi vienošanos ar valsti. Mēs nekādā veidā nespējam kompensēt mājas emocionālo vērtību, taču varam izdarīt visu iespējamo, lai šiem cilvēkiem pāreja uz jaunu dzīvesvietu notiktu bez liekiem satricinājumiem, un viņi varētu izvēlēties vietu, kur jutīsies tikpat labi. Protams, ka viņiem tas nebija vienkāršs lēmums, taču ir svarīgi saprast, cik lielā mērā Nursipalu poligona paplašināšana veicinās valsts aizsardzības spējas,” skaidrojis ministrs.

Aizsardzības investīciju centrs pagaidām nekomentē, kādā stadijā ir sarunas ar citiem poligonam nepieciešamās zemes īpašniekiem. “ERR” atgādina, ka pavasarī, kad tika apstiprināts konceptuālais lēmums par poligona paplašināšanu, daļa vietējo iedzīvotāju ne tikai skaļi protestēja, bet arī iesniedza prasību Tallinas administratīvajā tiesā, pieprasot šī lēmuma atzīšanu par nelikumīgu. Tomēr jūnijā tiesa prasību noraidīja.

Pašlaik šķiet, ka varasiestādes izvēlējušās “burkāna politiku”, demonstrējot, ka zemes gabalu pārdošana to īpašniekiem būs ļoti izdevīga - ar saņemto naudu pietiks ne tikai tam, lai nopirktu līdzīgas platības īpašumu citur Igaunijā un uzbūvētu jaunu māju. Finansiāli tiek “pielabinātas” arī vietējās municipalitātes. Veru apriņķim un pilsētai kā vienreizēja kompensācija tiks izmaksāti pa 3 miljoniem eiro, bet Riuges un Antslas pagastiem - pa diviem miljoniem eiro. Papildus tam 16 poligona tuvumā esošās pašvaldības ik gadu kopā kompensācijās saņems 1,35 miljonus eiro (šīs naudas sadalījums pa municipalitātēm gan vēl nav skaidrs). Pevkurs arī uzsvēris, ka poligona paplašināšana nozīmēs jaunas investīcijas un darba vietas visā tuvākajā apkaimē - sākumā apmācību vietas iekārtošanas darbos, bet vēlāk dažādu pakalpojumu sniegšanā.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.