ASV Federālā tirdzniecības komisija (Federal Trade Commission jeb FTC) apsūdz “Meta”, “Google”, “TikTok” un citus uzņēmumus lietotāju personiskās informācijas vākšanā un dalīšanās tajā ar trešajām pusēm, raksta “The Guardian”.
Sociālie mediji un tiešsaistes video uzņēmumi savās vietnēs un lietotnēs, kā arī ārpus tām ievāc lietotāju personisko informāciju un dalās tajā ar plašu trešo pušu uzņēmumu loku, apstiprina Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) ziņojums, kas veikts par deviņiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
FTC ziņojumā tika aplūkota “Facebook”, “WhatsApp”, “YouTube”, “Discord”, “Reddit”, “Amazon”, “Snap”, “TikTok” un “Twitter/X” datu vākšanas prakse no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Ziņojumā teikts, ka lielākā daļa nosaukto uzņēmumu izseko, kā cilvēki iesaistās viņu platformās, ievāc viņu personas datus un izmanto tos, lai noteiktu, kādu saturu un reklāmas lietotāji vēlāk redz savās ziņu plūsmās. FTC atklājumi apstiprina daudzu gadu ziņojumus par šo uzņēmumu izsekošanas praksi un apsūdz tehnoloģiju uzņēmumus "plašā lietotāju uzraudzībā". Šobrīd FTC iesaka ASV Kongresam pieņemt federālos privātuma noteikumus, kā arī mudina likumdevējus atzīt, ka daudzu šo uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi neveicina lietotāju datu aizsardzību.
"Šā pamatfakta atzīšana ir svarīga gan izpildītājiem, gan politikas veidotājiem," teikts FTC priekšsēdētāja Lina Hana paziņojumā. "Lai izstrādātu efektīvus noteikumus vai aizsardzības līdzekļus, kas ierobežo šo datu vākšanu, politikas veidotājiem būs jānodrošina, ka likuma pārkāpšana nav ienesīgāka par tā ievērošanu." FTC arī pieprasa, lai ziņojumā minētie uzņēmumi ieguldītu līdzekļus "datu saglabāšanas ierobežošanā, mērķtiecīgas reklāmas ierobežošanā un pusaudžiem drošas interneta vides veidošanā".
Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tam, ka patērētājiem ir maza kontrole pār to, kā šie uzņēmumi izmanto un dalās ar viņu personu datiem. Lielākā daļa uzņēmumu apkopo demogrāfisko informāciju par lietotājiem, piemēram, viņu vecumu, dzimumu un izmantoto valodu. Daži apkopo informāciju arī par mājsaimniecības ienākumiem, izglītību un ģimenes stāvokli. Bet pat tad, ja šāda veida personiskā informācija netiek apkopota tieši, daži uzņēmumi tik un tā analizē lietotāju uzvedību platformā, lai bez viņu piekrišanas izsecinātu informāciju par viņu personīgo dzīvi, piemēram, dažu uzņēmumu lietotāju interešu kategorijās ietilpa “mazulis, bērni un maternitāte”, kas atklāj vecāku statusu, vai “jaunlaulātie” un “pabalsts šķiršanās gadījumā”, kas norāda uz ģimenes stāvokli. Pēc tam daži uzņēmumi izmanto šo informāciju, lai pielāgotu saturu un lai palielinātu iesaisti savās platformās. Dažos gadījumos šī demogrāfiskā informācija tika kopīgota arī ar trešo pušu organizācijām, lai palīdzētu tām atlasīt atbilstošākas reklāmas.
Neatkarīgi no tā, kāds produkts tiek izmantots, nav viegli atteikties no datu vākšanas, norāda FTC. Gandrīz visi uzņēmumi atzīst, ka viņi ievada personisko informāciju sistēmās, visbiežāk satura un reklāmu apkalpošanai. No otras puses, gandrīz neviens no tiem nepiedāvā "visaptverošu iespēju tieši kontrolēt vai atteikties no viņu datu izmantošanas visos algoritmos, datu analīzē vai ar mākslīgā intelekta palīdzību", teikts ziņojumā. Vairāki uzņēmumi apgalvo, ka nav iespējams izveidot pilnu sarakstu ar to, ar ko viņi kopīgo lietotāju datus, - tas esot pārāk apjomīgi un neizsekojami, un, kad uzņēmumiem tika lūgts uzskaitīt, ar kuriem reklāmdevējiem, datu bāzēm vai citām struktūrām tie kopīgoja patērētāju datus, neviens no deviņiem uzņēmumiem nevarēja iesniegt pilnu sarakstu.
FTC arī atklāja, ka, neskatoties uz pierādījumiem, ka bērni un pusaudži izmanto daudzas no šīm platformām, daudzi tehnoloģiju uzņēmumi apgalvo, ka, tā kā to platformas nav paredzētas bērniem, viņiem nav nepieciešama atšķirīga datu koplietošanas prakse bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Saskaņā ar ziņojumu, neviens no uzņēmumiem nav ziņojis par datu apmaiņas praksi par lietotājiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem - tas nozīmē, ka arī no bērniem savāktā informācija tiek apstrādāta tieši tāpat kā pilngadīgajiem lietotājiem, lai gan dati par nepilngadīgajiem ir sensitīvāki.
FTC nosauca uzņēmumu datu samazināšanas praksi par "nožēlojami neadekvātu", konstatējot, ka daži uzņēmumi neizdzēš informāciju, kad lietotāji to pieprasa. "Pat tie uzņēmumi, kas faktiski izdzēsa datus, dzēsa tikai dažus datus, bet ne visus," teikts ziņojumā. Mario Truhiljo, “Electronic Frontier Foundation” personāla advokāts, sacīja: "Fakts, ka daudzi to nedara, pat ņemot vērā privātuma likumus, kas to pieprasa, pierāda, ka ir nepieciešama stingrāka kontrole.”
Šobrīd vairāki uzņēmumi ir apstrīdējuši ziņojuma secinājumus. Piemēram, “Discord”, vietne, kas piedāvā grupas čata pakalpojumus un tiešsaistes spēles, savā paziņojumā norādīja, ka FTC ziņojums ir svarīgs solis, taču tas aptver "ļoti dažādus modeļus vienā spainī".
“”Discord” biznesa modelis ir ļoti atšķirīgs - mēs esam reāllaika saziņas platforma ar spēcīgu lietotāju privātuma kontroli. Pētījuma laikā “Discord” vispār nepiedāvāja oficiālu digitālās reklāmas pakalpojumu,” paziņojumā sacīja Keita Šīrina, “Discord” sabiedriskās politikas vadītāja ASV un Kanādā.
Savukārt “Google” pārstāvis sacīja, ka uzņēmumam ir visstingrākā privātuma politika nozarē. “Mēs nekad nepārdodam cilvēku personisko informāciju un neizmantojam sensitīvu informāciju, lai rādītu reklāmas. Mēs aizliedzam reklāmu personalizēšanu lietotājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, un mēs nepersonalizējam reklāmas tiem, kas pakalpojumā “YouTube” skatās bērniem izstrādātu saturu,” sacīja “Google” pārstāvis Hosē Kastaņeda.
Pārējās ziņojumā pieminētās firmas pagaidām nav sniegušas komentārus.
Ja uzņēmumi vēlas apstrīdēt FTC ziņojumu, viņiem ir jāiesniedz pierādījumi, teica “Electronic Privacy Information Center” Vašingtonā bāzētā sabiedrisko interešu pētniecības organizācija, kas koncentrējas uz privātumu un vārda brīvību. "Es savulaik strādāju pie uzņēmumu privātuma atbilstības nodrošināšanas, un, teiksim tā - es neticu pilnīgi nekam bez dokumentācijas, kas pamatotu pierādījumus," sacīja firmas padomniece Kalli Šrēdere.
"Un es piekrītu FTC secinājumam, ka pašregulācija šobrīd ir pilnīga neveiksme. Uzņēmumi vairākkārt ir pierādījuši, ka viņu prioritāte ir peļņa, un tie patērētāju aizsardzības un privātuma jautājumus uztvers nopietni tikai tad, ja to neievērošana sāks šo peļņu būtiski ietekmēt,” viņa piebilda.
