Kārtējā bēda uzbrukusi Ramzanam Kadirovam — vispirms Īlons Masks izsmējis Čečenijas līderi par domu, ka viņš varētu būt Kadirovam “Cybertruck” pikapu uzdāvinājis, bet tad attiecīgo automašīnu attālināti izslēdzis dalības dēļ karā pret Ukrainu, kaut arī Kadirovs to pircis par bargu naudu. Šī epizode ir tikai viena no daudzajām cīņā par IT lomu karā.
Nav nekāds noslēpums, ka Ukrainas armija tajos frontes sektoros, kuros sapostīta mobilo sakaru infrastruktūra (tātad faktiski visur, kur notiek sistemātiskas kaujas), ir pilnībā atkarīga no satelītinterneta, un to jau kopš pilnmēroga kara pirmajiem mēnešiem nodrošina “SpaceX”. Dažādos veidos “Starlink” termināļi tiek ievesti Ukrainā caur starpniekvalstīm, tajā skaitā ar latviešu brīvprātīgo rokām, jo ASV kompānija nevar tiešā ceļā dot savu produktu ukraiņu armijniekiem, jo tas dotu Krievijai iespēju apgalvot — “amerikāņu bizness sponsorē karu”. Konkrētajā gadījumā tas nav nekāds sīkums, jo privātā “SpaceX” ir tiešā konkurente Krievijas valsts uzņēmumam “Roskosmos”, un Īlona Maska dibinātā kompānija desmit gadu laikā ir gandrīz pilnībā krieviem atņēmusi visu komerciālo un zinātnisko satelītu palaišanas tirgu, sagrāvusi iepriekš tik izdevīgās gatavu raķešdzinēju eksporta iespējas uz Rietumiem, kā arī pārņēmusi cilvēku vadāšanu orbītā uz Starptautisko kosmisko staciju, jo pēc “Space Shuttle” programmas izbeigšanās 2011. gadā šajā tirgus segmentā “Roskosmos” kuģiem “Soyuz” piederēja absolūtais monopols — gandrīz desmit gadus vest cilvēkus kosmosā un atpakaļ spēja tikai Krievija. Tas ir — līdz brīdim, kamēr “SpaceX” palaida ekspluatācijā savu “Crew Dragon” moduli, kas ir daudz lētāks par krievu tehniku un atņēmis arī šo pēdējo palikušo lielo biznesu “Roskosmos”, kam tagad paliek vairs tikai pašas Krievijas arvien retākie kosmiskie lidojumi, ko apkalpot.
Kimbals Masks, Īlona jaunākais brālis un partneris “SpaceX”, “Tesla”, iepriekš “PayPal” un citos uzņēmumos, nesen intervijā atcerējās, kādā ceļā ukraiņu armija tikusi pie “Starlink” lietošanas. “Kontakts Kanādā man pārsūtīja Kijivas mēra Vitālija Kličko, agrākā pasaules un olimpiskā boksa čempiona, izmisīgos lūgumus sagādāt “Starlink” termināļus Kijivas aizsardzībai. Mēs to izdarījām, taču izrādījās, ka termināļi jānosūta no Kanādas uz Vāciju, no kurienes tos ieveda Ukrainā, jo tiešā ceļā nevar. Pēc pāris nedēļām Kličko jau bija sadabūjis manu numuru un atsūtīja bildi, kurā viņš kopā ar savu jaunāko brāli — pašreizējo boksa čempionu — saņem mūsu aparatūru un grib vēl. Kopš tā laika palīdzam Ukrainai.” Attiecīgi kopš 2022. gada vasaras “SpaceX” ne tikai nodrošina, bet arī lielā mērā finansē Ukrainas armijas internetu. Pirmajos sešos pilnmēroga kara mēnešos “SpaceX” kopumā nosūtīja vismaz 20 tūkstošus termināļu uz Ukrainu.
Tomēr, kad ASV Kongress apstiprināja Baidena administrācijas priekšlikumu palīdzības ietvaros apmaksāt tos pakalpojumus, kurus amerikāņu korporācijas sniedz Ukrainas atbalstam, “Starlink” satelītinternets ilgstoši šajā sarakstā netika iekļauts. Kimbals Masks to raksturoja šādi: “Manam brālim bija saradušies tik daudzi nelabvēļi no visādām “progresistu” aprindām, ka tie visādi centās bremzēt finansējuma saņemšanu. Viņi drīzāk ir gatavi, lai Ukraina zaudē karu pret Krieviju, ja tikai tas kaitētu “SpaceX” vai ieriebtu manam brālim.” Līdz ar to “SpaceX” īpašnieki ilgstoši turpināja finansēt ukraiņu armijas internetu no saviem ieņēmumiem par kosmiskajiem lidojumiem un internetu no komerciālajiem lietotājiem. Pagājušā gada vidū parādījās ziņas, ka “SpaceX” beidzot uzvarējusi atklātā Pentagona konkursā par pakalpojumu sniegšanu Ukrainai, taču nevar īsti saprast, vai pēc šīs formālās uzvaras Vašingtona tiešām ir sākusi segt šīs palīdzības izmaksas, kas sasniedz pārdesmit miljonus dolāru mēnesī un divu gadu laikā varēja pārsniegt 400 miljonus, ja ierēķina pašas aparatūras vērtību, ziņoja CNN, atsaucoties uz dokumentiem, ko Pentagonam iesniedza “SpaceX”. Ģenerālis Valērijs Zalužnijs vēstulē Īlonam Maskam ziņoja, ka vidēji mēnesī ap 500 termināļiem tiek iznīcināti krievu uzbrukumu rezultātā, tāpēc visu laiku vajagot vēl. Kopumā ģenerālis novērtēja “SpaceX” devumu Ukrainas labā kā “izcilu”.
Plašu publicitāti ieguvušajā gadījumā ar “Starlink” nedarbošanos anektētajā Krimā, kā rezultātā vairāki ukraiņu jūras droni nevis uzbruka Krievijas Melnās jūras flotei Sevastopolē, bet gan pusceļā izmetās Krimas krastā tā kā beigti delfīni, visi ņēmās apvainot Masku, ka tas esot “atslēdzis “Starlink” ukraiņu droniem”. Patiesība drīz vien izrādījās pavisam citāda: virs Krimas satelītinternets nemaz nav bijis ieslēgts, jo starptautiskās sankcijas kopš 2014. gada neļauj sniegt nekādus pakalpojumus anektētajā teritorijā. “SpaceX” bija brīdinājuši ukraiņu izlūkus, ka dronos uzstādītie termināļi nestrādās Krimas tuvumā, jo to nepieļauj starptautiskā likumdošana, taču ukraiņi bija vienalga mēģinājuši īstenot triecienu, no kura izcēlās tikai ļaunums — krievi ieguva neskartus Ukrainas jūras dronu paraugus.
Drīz pēc tam Masks uzstājās kādā konferencē, un pēc viņa runas viens no pirmajiem jautājumiem bija tieši par šo gadījumu. “SpaceX” dibinātājs nekavējās skaidrot: “Es taču nemaz “Starlink” nevaru tur ieslēgt starptautisko sankciju dēļ! Nav runa, ka mēs to negribētu — mēs to nedrīkstam.” Kompānija apgalvo, ka Polijā, Britu salās un citur atbalstītāju iegādātie “Starlink” pieslēgumi, kas pēc tam tiek pārvesti izmantošanai Ukrainā (Latvijā lētākais mēneša abonements patlaban izmaksā 50 eiro, neskaitot aparatūras izmaksas nepilnu 500 eiro apmērā), automātiski tiek pārlikti uz jaudīgāko pieslēgumu 4500 dolāru vērtībā, vienlaikus saglabājot lētāko iespējamo mēneša maksu, ja par to jau nemaksā Pentagons vai kāds cits.
Līdz ar to “Starlink” darbojas apmēram šādi: kamēr jebkurš no vairāk nekā 7000 interneta satelītiem rotē ap Zemi, tie apkalpo teritorijas, kurās “Starlink” pakalpojums ir licencēts, bet izslēdzas brīdī, kad satelīti nonāk virs Krimas. Kad satelīts ir virs Ukrainas brīvās daļas, tas strādā, bet izslēdzas atkal brīdī, kad “Starlink” lido virs Krievijas vai Baltkrievijas. Bet, nonākot līdz Latvijas robežai, satelīts atkal atsāk datu pārraides.
No CNN ziņotā var noprast, ka “Starlink” nedarbojas arī virs Krievijas okupētajiem Ukrainas apgabaliem, tāpēc pretuzbrukumu laikā ukraiņiem vajadzējis sniegt rakstiskus pieprasījumus “SpaceX”, lai tiktu ieslēgts internets katrā no jaunatbrīvotajām teritorijām. Lai taupītu enerģiju, tehnoloģija izveidota tā, ka terminālis saziņai ar pavadoni lieto ļoti šauru staru kūli, bet karā tam ir parādījies papildu pozitīvs efekts — pretinieks var slāpēt “Starlink” frekvenci tikai tad, ja tiešā ceļā ierauga antenu un nopeilē tās veikto datu pārraidi, bet arī tādā gadījumā terminālis automātiski pārorientējas uz nākamo satelītu, izmainot datu pārraides virziena leņķi un atkal atsākot darbību.
Krievija tātad neko daudz nav varējusi padarīt šādam ukraiņu armijas interneta nodrošinājumam, tāpēc ķērusies pie propagandas un gaisa jaukšanas. Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs soctīklos lielījies, ka esot “dāvanā saņēmis” vēl vienu Īlona Maska ražojumu — jauno “Cybertruck” elektrisko pikapu. Protams, pats “Tesla” rūpnīcas dibinātājs to nekavējoties noliedza: “Kāds tiešām domā, ka es būtu uzdāvinājis “Cybertruck” kaut kādam Krievijas ģenerālim?” (sic.) Attiecīgi izrādījās — Kadirovs nopircis jauno mašīnu par naudu, turklāt paslepen importējis to no Amerikas, jo Eiropas Savienībā to vēl nav palaiduši pārdošanā, bet Krievijā globālo sankciju dēļ to vispār nopirkt nevarēs.
Kadirovs savā tipiskajā nesodāmībā nosūtījis attiecīgo “Cybertruck” uz fronti, kas novedis pie grūtas mācības: Īlons Masks ļauj savu “X” platformu izmantot, lai runātu un rakstītu bez cenzūras, ko katrs grib, un lietotāji daudzās valstīs pasaulē var lietot “Starlink” savu datu pārraidīšanai bez ierobežojumiem, toties izmantot tehnoloģijas Kremļa uzbrukumā nedrīkst. “Tesla” bez brīdinājuma attālināti izslēgusi Kadirova “Cybertruck”, un tas vairs nav iedarbināms. Kadirovam nācies publiski vaimanāt, ka “tagad vajag “dzelzs zirgu” vilkt no frontes atpakaļ, jo tas vairs nekust”.
Masku ģimene nekad nav slēpusi, ka izlēma pamest dzimto Dienvidāfrikas Republiku astoņdesmito gadu beigās, jo viņi bija pret tolaik vēl stipro aparteīda režīmu un nespēja iedomāties, kā Īlons ar Kimbalu varētu tikt iesaukti un dienētu balto rasistu armijā. Viņu tēvs Erols bija biedrs un kandidāts no Progresīvās federālās partijas — vienīgās aparteīda laiku partijas, kas atklāti aģitēja par diskriminācijas izbeigšanu un pilnu tiesību piešķiršanu melnādainajiem pilsoņiem laikā, kad Nelsons Mandela vēl sēdēja pa cietumiem, bet melno dienvidafrikāņu partijas bija aizliegtas. Būdami liecinieki visu veidu vardarbībai dažādu sabiedrības grupu starpā, Masku ģimene cits pēc cita pārcēlās uz Kanādu un ASV, pateicoties mātes dubultpilsonībai, jo nevarēja paciest nevienlīdzību un represijas aparteīda sabiedrībā, kaut arī viņus kā baltos pilsoņus apspiestība neskāra — taču viņiem bija divkārt nepieņemami, ka viņiem aparteīda režīms varētu likt kaut kādā veidā (tajā skaitā dienējot armijā) piedalīties līdzcilvēku apspiešanā.
Likumsakarīgi, ka “SpaceX” ar tās meitasuzņēmumu “Starlink” piedalās ukraiņu armijas nodrošināšanā ar internetu, vispirms izdarot kritiski nepieciešamo un tikai pēc tam interesējoties, vai kāds par to arī pēc tam samaksās. Baidena administrācijas nespēja segt interneta izmaksas Ukrainai, kaut arī nauda tam ir paredzēta un tā paliks pašas ASV uzņēmumā, ir viens iemesliem, kas ilggadēju Demokrātu partijas vēlētāju Masku ir padarījis par Republikāņu partijas kandidāta Donalda Trampa atklātu atbalstītāju — līdz pat iespējai, ka Masks varētu Trampa uzvaras gadījumā nākamgad ieņemt amatu Baltajā namā, kur atbildētu par valdības birokrātijas mazināšanu.
Vairākkārt bijušas norādes, ka Putins varētu būt mēģinājis ietekmēt Maska lēmumus, taču jau divarpus gadus tas nav izdevies un arī neizskatās, ka Ukraina varētu zaudēt pasaules visietekmīgāko miljardieri kā interneta provaideri, kurš paradis runāt un apspriest visu ko, bet pēc tam rīkoties gandrīz vienmēr pareizajā veidā. Un tas neattiecas tikai uz biznesu vien.