Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteiktie draudi par jauniem tarifiem varētu būt sliktas ziņas Eiropas autoražotājiem, Eiropas jau tā sagrautajai autoindustrijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā portālā "rferl.org".
D. Tramps, kurš ASV prezidenta amatā stāsies nākamā gada 20. janvārī, vienā no savām pirmajām darba dienām solījis noteikt jaunus tarifus precēm, kas nāk no Ķīnas, Kanādas un Meksikas, aizsākot tirdzniecības karus.
Tās ir sliktas ziņas Eiropas autoražotājiem, kuri jau ir pieredzējuši pārdošanas apjomu un ražošanas kritumu galvenajos tirgos - ASV un Ķīnā.
Potenciālos tarifus smagi izjustu ne tikai vadošie Eiropas automobiļu zīmoli, piemēram, "Volkswagen", "Volvo" un "Stellantis" - konglomerāts, kas ražo "Fiat", "Chrysler" un "Citroen", bet arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuru ekonomika lielā mērā ir atkarīga no auto ražošanas.
Toma Savics, bijušais direktors Serbijas starptautiskajā automobiļu ražotnē "Zastava", kas tika slēgta 2008. gadā, sacīja, ka tarifi būs īpaši smags trieciens Balkānu valstij. "Tas neizbēgami novestu pie ražošanas samazināšanās Eiropā un masveida atlaišanas," viņš sacīja. "Zastava" vēlāk kļuva par "Fiat Chrysler Automobiles Serbia", kas pieder "Stellantis".
"Fiat Chrysler Automobiles Serbia", kas atrodas Kragujevacā Serbijas centrālajā daļā jau ir cīnījies, lai atgūtu savu vietu Eiropas auto industrijā pirms Dienvidslāvijas sabrukuma 1990. gadu sākumā, kad tas katru gadu samontēja 200 000 automašīnu un eksportēja tās uz 26 valstīm.
Arī Vācijas auto industrija, visticamāk, būs ļoti neaizsargāta pret Trampa solītajiem tarifiem, īpaši ņemot vērā, ka Eiropas lielākā ekonomika ir reģiona lielākā vieglo automobiļu eksportētāja uz ASV.
Eiropas un Amerikas autoražotāji varētu zaudēt līdz pat 17 procentiem no savas kopējās gada pamatpeļņas, ja ASV, saskaņā ar dažām aplēsēm, noteiks importa tarifus Eiropai, Meksikai un Kanādai.
Lai gan D. Trampa pirmajā paziņojumā par tarifiem novembra beigās Eiropa netika īpaši pieminēta, viņš šā gada sākumā kampaņas laikā vērsās pret Eiropas Savienību (ES) un apsūdzēja Eiropas partnerus negodīgā tirdzniecības praksē un amerikāņu darba vietu zagšanā.
"Viņi neņem mūsu automašīnas, viņi neņem mūsu lauksaimniecības produktus, neko neņem," oktobrī savā vēlēšanu kampaņā sacīja D. Tramps. "Viņiem būs jāmaksā liela cena."
ASV tirgus ir galvenais Eiropas vieglo automobiļu galamērķis. Eksports 2023. gadā sasniedza 42,5 miljardus dolāru, liecina Vācijas tiešsaistes platforma "Statista", kas specializējas datu vākšanā un vizualizācijā.
Salīdzinājumam - ES importēto ASV transportlīdzekļu vērtība tajā pašā periodā bija aptuveni 7,8 miljardi dolāru.
D. Tramps septembrī kampaņas gaitā sacīja, ka vēlas, lai vācu autoražotāji kļūtu par "amerikāņu autokompānijām" un "būvētu šeit savas rūpnīcas". Viņš piebilda, ka ir gatavs piedāvāt zemus nodokļus un enerģijas izmaksas, lai piesaistītu vairāk uzņēmumu ražošanas izveidei ASV.
2016. gadā Vācijas autoražotāji izvairījās no D. Trampa noteiktajiem 35 procentu tarifiem, vairāk investējot ražošanā ASV, taču D. Trampa jaunie piedāvātie tarifi Eiropas autoražotājiem varētu sadārdzināt ASV bāzēto rūpnīcu izveidi.
Jaunu tarifu draudi palielinās jau tā pieaugošo spiedienu, ar ko saskaras Eiropas autorūpniecība, jo tā vēlas konkurēt par nākotnes elektrisko transportlīdzekļu (EV) tirgu, kurā dominē Ķīnas ražotāji. Šā gada sākumā ES noteica līdz 35 procentiem nodevu elektroauto no Ķīnas, sakot, ka "negodīgi subsidētās" automašīnas ir devušas tām stabilu vietu tirgū.
Turklāt elektrisko automobiļu pārdošanas apjomi visā ES ir samazinājušies, un dažas valdības ir atcēlušas subsīdijas, kuru mērķis ir stimulēt patērētājus iegādāties šīs automašīnas.
Ķīnas uzņēmumu, piemēram, EV līdera "BYD", pārdoto automobiļu pieaugums ir arī licis Rietumu automobiļu zīmoliem stabili zaudēt tirgus daļu Ķīnā, jo īpaši "Volkswagen", cīnoties ar pārdošanas apjomu samazināšanos.
Līdz ar sīvāku konkurenci no Ķīnas, pārdošanas apjomu samazināšanos mājās un jaunu D. Trampa spiedienu daudzi Eiropas autoražotāji saredz drūmu perspektīvu.
"Fiat Chrysler Automobiles Serbia" cīnās ar vājo pieprasījumu, tostarp vairākiem pilnībā elektriskiem produktiem, kas aizkavējušies vai tiek ražoti straujā ātrumā.
Jugoslavs Ristics, ilggadējs arodbiedrības ierēdnis automobiļu rūpniecībā Serbijā, sacīja, ka neveiksmes ir "muitas karu un nelabvēlīgu biznesa apstākļu" rezultāts.
Pastāv arī bažas, ka nozari vēl vairāk varētu ietekmēt tas, ja Brisele reaģēs uz iespējamiem ASV tarifiem. Šāds notikums varētu palielināt izmaksas patērētājiem gan ASV, gan Eiropā, un jo īpaši tas skartu Vāciju, kontinenta lielāko automobiļu ražotāju.
Vācijas Ekonomikas institūts prognozē, ka gadījumā, ja D. Tramps noteiks ES 20 procentu tarifus, tas Vācijas ekonomikai četru gadu laikā varētu izmaksāt līdz pat 192,5 miljardiem. Šīm izmaksām būtu ietekme arī tajās Centrāleiropas un Austrumeiropas daļās, kas ir atkarīgas no automobiļu ražošanas.
