ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans 14. janvārī intervijā aģentūrai "Bloomberg" sacīja, ka, neskatoties uz ASV militāro atbalstu, Ukrainai būs jāpieņem lēmums samazināt mobilizācijas vecumu līdz 18 gadiem. Kopš pagājušā gada beigām ASV aktīvi uzrunā Ukrainu par nepieciešamību ievērojami samazināt mobilizācijas vecumu no 25 uz 18 gadiem, ziņo “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā “currenttime.tv”.
Džeiks Salivans atzīmēja, ka Ukrainas bruņotie spēki izjūt “nopietnu darbaspēka trūkumu” un šī problēma “pēdējā gada laikā ir kļuvusi aktuālāka”. ASV atkārtoti aicina ievērojami samazināt mobilizācijas vecumu. Sabiedrotie par to aktīvi sāka runāt jau pagājušā gada beigās.
Baltais nams uzstāj, ka viens no galvenajiem Ukrainas sakāves iemesliem frontē ir cilvēku trūkums. Vārdā nenosaukts prezidenta administrācijas pārstāvis aģentūrai “Reuters” sacīja, ka kaujas laukā galvenā loma būtu jāpiešķir “papildu darbaspēkam”. Laikraksts “The Washington Post” norāda, ka Baltais nams ir vīlies Kijivā, kura nevēlas veikt mobilizāciju no 18 gadu vecuma. Pēc amerikāņu amatpersonu domām, personāla trūkums Ukrainas armijā ir “kritiskāks par ieroču trūkumu”.
2024. gada decembra sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norādīja, ka Kijivai būs jāpieņem sarežģīti lēmumi par mobilizāciju un šie soļi esot ļoti nepieciešami. Savukārt Ukrainas Augstākās Radas cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinets atbildēja, ka mobilizācijas vecuma samazināšana “atņems valstij nākotni”, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukrainas bruņoto spēku galvenā problēma nav militāro spēku trūkums, bet gan ieroču trūkums.
Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina uzstāt uz mobilizācijas vecuma samazināšanu. 12. janvārī nākamais nacionālās drošības padomnieks Maiks Valcs intervijā “ABC News” sacīja, ka Ukrainai ir jāstabilizē frontes līnija, lai varētu panākt jebkādu vienošanos, un ka, viņaprāt, simtiem tūkstošu jaunu karavīru izvietošana tam palīdzētu.
Ukrainas politologs Oļegs Saakjans izdevumam “Current Time” sacīja, ka spiediens valstī ir jūtams: “Šī tēma pastāvīgi tiek aktualizēta starptautiskajā dienaskārtībā, un, protams, tā skar Ukrainu. Galu galā mobilizācijas jautājumi ir ļoti jutīgi. (..) Mūsu valstī visas revolūcijas sākās tieši tajā brīdī, kad varas iestādes ignorēja bērnu un jauniešu likteņus. Ukrainā ievērojama sabiedrības daļa jauniešu mobilizāciju uztver kā mūsu partneru vēlmi izkarot karu ar ukraiņu bērniem, vienlaikus nenodrošinot nepieciešamo bruņojumu Ukrainas armijai.” Pēc eksperta domām, Rietumu politiķu aprēķini var ietekmēt miera sarunu nākotni. Viņš uzskata, ka sabiedrības spiediens jauniešu mobilizāciju uztvert kā draudus nākotnei, bērniem, Ukrainas varas iestāžu nostāju ļoti ietekmē. Vēl jāņem vērā arī spriedze Džo Baidena prezidentūras beigu dēļ. “Baidena galvenais nopelns ir tas, ka starp Savienotajām Valstīm un Krieviju nenotika lielais karš, ka Krievijai šajā laikā neizdevās uzvarēt Ukrainu. Bet tajā pašā laikā Baidens nevar demonstrēt nekādu uzvaru. Vienkāršākais veids ir novelt atbildību uz Ukrainu un teikt: “Paskatieties, mēs viņiem devām visu iespējamo, lai aizstāvētu sevi, bet viņi nerīkojās nopietni un nelika visus pie ieročiem. Mēs izdarījām visu, kas no mums bija atkarīgs.”
“Pat tad, ja Ukraina tagad mobilizētu visus - no 18 gadu vecuma, arī sievietes un tā tālāk -, sabiedrotie atrastu citu tēmu un teiktu: “Cilvēkiem Ukrainā joprojām ir nauda. Viņiem vēl nekonfiscē bankas kontus - viņi nav nopietni iesaistījušies šajā karā,”” sacīja O. Saakjans. Turklāt, pēc Ukrainas analītiķa domām, prasība samazināt mobilizācijas vecumu ir izdevīga arī Trampa komandai.
“No vienas puses, tas ir signāls Ukrainai - nodrošināt lielāku Ukrainas varas iestāžu pakļaušanos, izdarot spiedienu uz sabiedrības noskaņojumu. Un, no otras puses, tā arī paaugstina likmes Krievijas priekšā. Galu galā, ja Krievija nepiekritīs sarunām “Trampa lasījumā”, tad viņi var virzīt cauri mobilizācijas jautājumu Ukrainā, apgādāt tās armiju ar ieročiem, un tad pieaugs Krievijas militārie izdevumi, kas jau tagad tai rada lielu spriedzi. Trampam šī ir līdz šim drošākā svira, kas nerada nekādus politiskus draudus.”
Pakļaujoties amerikāņu amatpersonu spiedienam, Ukrainas varas iestādes joprojām domā par iespējamo kompromisu: samazināt iesaukšanas vecumu līdz 20 gadiem, raksta “Washington Post”. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksandrs Ļitviņenko atzina, ka ir personāla trūkums. 160 tūkstoši mobilizēto nodrošinātu Ukrainas bruņoto spēku brigāžu sastāvu tikai līdz 85%.
Par šo problēmu ir ziņojuši arī daži militārie eksperti. “Mums ir vecākā armija pasaulē ar oficiālo vidējo vecumu virs 45 gadiem, patiesībā, es domāju, noteikti virs 50 gadiem. Mums brigādēs trūkst kaujinieku, jo gandrīz visi vecie jau ir iesaukti, nav neviena, kas strādātu aizsardzības sektorā,” sociālajos tīklos rakstīja brīvprātīgais, gaisa izlūkošanas speciālists Jurijs Kasjanovs.
Sabiedrībai ir negatīva attieksme pret ideju samazināt mobilizācijas vecumu. Par to “Current Time” pastāstīja paši Ukrainas civiliedzīvotāji. “Ukrainas vidusskolēni masveidā dodas prom uz ārzemēm,” sacīja Ukrainas izglītības ministrs Oksens Lisovijs.
Arī dažas militārpersonas ir kritizējušas šo ideju. “Mobilizācija no 18 gadiem iepriekšējos karos bija noziegums. Tie ir bērni, neatkarīgi no tā, ko viņi domā par sevi. Vislielākais absurds ir manāms ASV, kad jūs nevarat likumīgi dzert līdz 21 gadam, bet jūs varat viņus aizsūtīt karā,” rakstīja Ukrainas bruņoto spēku karavīrs Artjoms Čapajs.
Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta izpilddirektors Antons Grušeckis izdevumam “Current Time” pastāstīja, par kādu potenciālo iesaucamo vīriešu skaitu tiek runāts.
“Pirms iebrukuma mums bija apmēram viens miljons vīriešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Daži no viņiem atrodas okupētajās teritorijās, daži iebrukuma dēļ izbraukuši no valsts, un daži tik un tā tur nebija, tā bija nepatiesa statistika. (..) Pieejami ir tikai daži simti tūkstošu cilvēku, un uz miljonu cilvēku fona, kas jaunāki par 50-60 gadiem, tam nav īpašas nozīmes militārā resursa palielināšanā Ukrainā,” viņš sacīja. Pēc viņa teiktā, ja Kijiva veiks šādu pasākumu, tas tautai būs spēcīgs morāls trieciens.
Oļegs Saakjans uzskata, ka konflikta gadījumā ar amerikāņu partneriem Kijiva netiks atstāta bez atbalsta.
"Drošības apdraudējums tagad ir ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai. Krievijas un Ukrainas kara precedenti faktiski ir precedenti visai Eiropas drošības sistēmai, visai drošības arhitektūrai. Tāpēc atbalsts Ukrainai no vairākām Eiropas valstīm nav par skaistām acīm, un tas ir nevis kā atbalsts Ukrainai, bet gan kā ieguldījums viņu pašu drošībā. Eiropa no tā neatteiksies, tāpēc nav vienotības ar ASV.
Ja mēs runājam par ASV, mēs jau esam izgājuši cauri ellei līdz pat deviņiem mēnešiem praktiski bez atbalsta, dažus mēnešus no tiem vispār bez ASV atbalsta. Ukraina turpināja cīnīties bez ieročiem, bez lādiņiem. Tas palielina zaudējumus Ukrainas pusē, tas liek Ukrainas armijai zaudēt iniciatīvu, stāvēt aizsardzībā. Tas, ko mēs tagad redzam frontē, lielā mērā ir sekas šim deviņus mēnešus ilgajam ieroču trūkumam. Problēma bija saistīta ar krīzi Amerikas parlamentā, vēlēšanu kampaņu, naudas bloķēšanu Ukrainai. Ukraina nesalūza un nesāka atkāpties.
Mums vienmēr jāatceras, ka Ukraina cīnās nevis tāpēc, ka Ukrainai tiek palīdzēts, bet Ukrainai tiek sniegta palīdzība tāpēc, ka Ukraina cīnās. Krievijas un Ukrainas kara pirmajos mēnešos joprojām bija spēkā aizliegumi piegādāt daudzus ieročus, kas palika spēkā no iepriekšējām administrācijām. Ukraina toreiz iztika tikai un vienīgi ar saviem resursiem,” secināja eksperts.
