Iebrukums Ukrainā pamatīgi samazinājis Krievijas armijas transportlīdzekļu krājumus, salīdzinot ar to autoparka apjomu, kāds bija pirms kara sākuma 2022. gada februārī, liecina “Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība”, Ukrainas izmeklēšanas nodaļas “Schemes” un Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK žurnālistu veiktā izmeklēšana.
ASV un ES sankcijas pret Krieviju tika ieviestas neilgi pēc 2022. gada februāra iebrukuma. Tās bija vērstas uz to, lai apturētu Rietumos ražoto automobiļu detaļu piegādi, kas varētu mazināt Krievijas prezidenta Vladimira Putina militāro spēku kaujasspējas.
Tomēr, izrādās, vadošais Norvēģijas automobiļu piegādātājs ar Turcijas starpnieku, kas tās pārdeva tālāk, apejot ES sankcijas, miljoniem dolāru vērtas kravas automašīnu rezerves daļas ir eksportējis uz Krieviju. Tas atklājies žurnālistu veiktajā pētījumā.
“Kongsberg Automotive”, kas atrodas Kongsbergā Norvēģijas dienvidos, ir galvenais detaļu piegādātājs vadošajiem automašīnu zīmoliem, piemēram, “Volvo”, “Ford”, “Scania” un “Jaguar Land Rover”. Uzņēmuma mājaslapas informācijā teikts, ka 2022. gadā tas pēc savas iniciatīvas apturējis visu tiešo eksportu uz Krieviju, nosaucot pārdošanu "agresora" valstij par "amorālu un nosodāmu".
Tomēr “Schemes” iegūtie nopludinātie Krievijas muitas ieraksti liecina, ka vismaz 126 “Kongsberg Automotive” detaļu sūtījumus uz Krieviju no 2022. gada jūlija līdz 2024. gada aprīlim veikusi “Hidirusta Otomotiv”, viens no Norvēģijas uzņēmuma klientiem Turcijā, kas nav pievienojies pret Maskavu vērstajai Rietumu sankciju koalīcijai.
Šo sūtījumu kopējā uzskaitītā vērtība bija aptuveni 2,8 miljoni USD, liecina nopludinātie ieraksti.
Norvēģijas uzņēmuma transportlīdzekļu detaļu eksporta apļveida maršruts norāda uz grūtībām, ar kādām pēc sankciju piemērošanas, lai apturētu kritisko aprīkojuma un elektronikas plūsmu Krievijas militārpersonām, ir saskārušās Rietumu valdības.
Pirms Krievijas 2022. gada februāra iebrukuma Stambulā bāzētajam “Hidirusta Otomotiv” nebija reģistrētu sūtījumu uz Krieviju, liecina komerciālā muitas datu apkopotāja “ImportGenius” ieraksti. Tas mainījās šķietami vienas nakts laikā: līdz 2023. gadam Krievija bija kļuvusi par Turcijas uzņēmuma lielāko tirgu — un tāds tas ir arī šodien, liecina “ImportGenius” ieraksti.
Lielāko daļu “Hidirusta Otomotiv” sūtījumu uz Krieviju veidoja “Kongsberg Automotive” detaļas, kuras tas iegādājās no citiem tālākpārdevējiem, bet pārējās daļas tas importēja tieši no Norvēģijas uzņēmuma.
“Hidirusta Otomotiv” neatbildēja uz žurnālistu pieprasījumu sniegt komentārus. “Kongsberg Automotive” nosauca savu detaļu tālākpārdošanu Krievijā par "nepieņemamu un pretrunā mūsu vērtībām". Lai gan lielākā daļa “Hidirusta Otomotiv” “Kongsberg Automotive” detaļu sūtījumu tika nosūtīti Krievijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kravas automašīnu remontu vai transportēšanas pakalpojumiem, diviem - APR un “Gruzavtozapchast-36” - ir dokumentētas komerciālas saites ar Krievijas aizsardzības firmām.
APR piegādāja automašīnu detaļas uzņēmumam “Orenburgagrosnabtekhservis”, kas ir partneris vienam no Krievijas vecākajiem un lielākajiem mašīnbūves un metalurģijas uzņēmumiem “Kirovsky Zavod”, kuram kopš 2023. gada ir piemērotas ASV sankcijas.
Viens no “Kirovsky Zavod” meitasuzņēmumiem, Sanktpēterburgā bāzētais “Universalmash” nodrošina rezerves daļas Krievijas militārajai tehnikai, ko Kremlis ir izvietojis Ukrainā.
Savukārt “Gruzavtozapchast-36” ir saistīts ar Krievijas kompāniju “Baltic Leasing”, kas pērn piegādāja buldozerus vienam no Krievijas lielākajiem militāro mācību objektiem, uz kuru Ukrainas sankcijas attiecas kopš 2023. gada.
Ne APR, ne “Gruzavtozapchast-36” uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.
Pēc Norvēģijas Helsinku Cilvēktiesību komitejas vecākā padomnieka un sankciju projekta koordinatora Āges Borčgrevinka teiktā, civilie furgoni un kravas automašīnas ir kļuvušas arvien nozīmīgākas Krievijas karadarbībai, jo Krievijas militārās automašīnas jau ir izvestas no ierindas karadarbības laikā.
“Karš Ukrainā lielā mērā ir saistīts ar loģistiku. Visa Krievijas ekonomika ir vērsta uz to preču un pakalpojumu ražošanu, kas padarīs šo karu iespējamu. Viena no svarīgākajām lietām šeit ir kravas automašīnu un vieglo automašīnu rezerves daļas,” sacīja Borčgrevinks.
Turklāt civilās kravas automašīnas var izmantot ne tikai transportēšanai, bet arī tādu uzbrukuma bezpilota lidaparātu palaišanai kā Irānā ražotais “Shahed-136”, ko Krievija aktīvi izmanto savos triecienos Ukrainai. 2022. gada martā Irānas militārais uzņēmums “IMA Media” publicēja video, kurā sīki aprakstīts, kā tas notiek.
"Lai kara mašīna turpinātu griezties, Krievijai nepieciešams pilnīgi jauns kravas automašīnu parks, un tam nepieciešamas rezerves daļas," sacīja Borčgrevinks.
Helsinku Cilvēktiesību komitejas un Norvēģijas riska analīzes uzņēmuma “Corisk” pētījumi liecina, ka Krievijas kravas automašīnu imports 2023. gada ziemā ir palielinājies. Kopš tā laika Maskava ir desmitkārt palielinājusi kravas automašīnu importu, saskaņā ar “Corisk” ziņojumu — šis solis ir vērsts uz loģistikas nodrošināšanu kaujas laukam, neskatoties uz smagajām Rietumu sankcijām.
“Corisk” pētnieks Erlends Bolmans Bjortvedts sacīja, ka Krievija arvien vairāk paļaujas uz civilajiem transportlīdzekļiem, lai nogādātu "visu, sākot no pārtikas līdz munīcijai un granātām līdz frontes līnijām".
Krievijas plašsaziņas līdzekļu ziņojumi apstiprina iepriekš minēto, jo tajos lasāmi aicinājumi pilsoņiem ziedot civilos transportlīdzekļus kara pasākumiem, norādot uz nopietnu to trūkumu, ko izraisījusi Ukrainas plašā bezpilota lidaparātu izmantošana.
“Tikai viena maza detaļa var izraisīt kravas automašīnas darbības traucējumus. Tātad, ja jūs esat Rietumu uzņēmums un jūs ražojat, iespējams, mazas detaļas, kas izskatās nevainīgi, gumijas gredzenus par dažiem dolāriem vai lodīšu gultni, tā var būt tā mazā daļa, kas faktiski liek bojātajai kravas automašīnai atkal darboties,” sacīja Bjortvedts.
Uzzinot par šiem atklājumiem, “Kongsberg Automotive” norobežojās no darījumiem, norādot, ka 2022. gadā pārtraukusi tiešo tirdzniecību uz Krieviju.
Rakstiskā atbildē Norvēģijas uzņēmums teica: “Mēs uzskatām, ka ir nepieņemami un skumji, ja mūsu produkti nonāk vietās, kur tiek piemērotas sankcijas. Mūsu produkcijas iespējamā tālākpārdošana ir nepieņemama un ir pretrunā ar mūsu vērtībām.”
Tomēr “Kongsberg Automotive” arī apgalvoja, ka produktu izsekošana pēc pārdošanas ir sarežģīta.
"Kad mēs pārdodam savas preces, mēs zaudējam īpašumtiesības un kontroli pār piegādes ķēdi, ja tās tiek pārdotas vairākas reizes, kā šķiet šajā gadījumā," norādīts uzņēmuma atbildē žurnālistiem.
“Kongsberg” arī pauda sašutumu, ka “Hidirusta Otomotiv” ir pārdevis tik lielu daļu tālāk Krievijai, sakot, ka tai nav izdevies pienācīgi pārbaudīt savu Turcijas klientu, un apgalvoja, ka nezina, ka “Hidirusta” lielākais eksporta tirgus ir Krievija.
Pēc “Schemes” un NRK izmeklēšanām Norvēģijas ražotājs paziņoja, ka ir pārtraucis attiecības ar “Hidirusta Otomotiv”, un uzdeva visiem saviem klientiem pārtraukt darījumus ar Turcijas firmu. Turklāt uzņēmums paziņoja, ka tagad pieprasa pēcpārdošanas klientiem parakstīt līgumsaistības, lai saglabātu sankcijas.
Juridiskie eksperti saka, ka “Kongsberg Automotive” var saskarties ar sekām, ja varas iestādes konstatēs, ka tā nav veikusi pienācīgu rūpību.
Pienākums pārbaudīt sankciju ievērošanu gulstas uz attiecīgo ES dalībvalstu iestādēm. Norvēģijā tas ir Policijas drošības dienests (PST).
PST vadītāja vietniece Inga Bejera Enga sacīja, ka uzņēmumu var sodīt, tostarp krimināli, ja tas nedara pietiekami daudz, lai uzzinātu, ka tā klients pārkāpj sankcijas.
Enga teica, ka viņa nav pazīstama ar “Kongsberg Automotive” lietu un ka tas būs atkarīgs no tā, vai tiks pierādīta nepieciešamā vainas pakāpe.
"Lai izlemtu, kas ir piesardzīga rīcība, jums jāpajautā sev, kā parasti saprātīgs un apzinīgs cilvēks būtu rīkojies tādā pašā situācijā. Lai saņemtu sodu par nolaidīgu sankciju noteikumu pārkāpumu, uzņēmumam ir jārīkojas citādi, nekā to var sagaidīt no parasti saprātīga un apzinīga uzņēmuma,” sacīja Oslo universitātes Publisko tiesību katedras asociētais profesors Stians Obijs Johansens.
Eksperti saka, ka Turcija ir populāra vieta sankciju ievērošanas nepilnībām, kas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas uz turieni eksportē preces, būtu jāveic pastiprināta kontrole pār iespējamo tālākpārdošanu Krievijai.
Borhgrevinks no Norvēģijas Helsinku Cilvēktiesību komitejas sacīja, ka ir "neapmierinoši", ka “Kongsberg Automotive”, šķiet, "veltī ievērojami mazāk pūļu, lai izsekotu savas preces un novērstu šādu situāciju rašanos".
Izskatījis žurnālistu atklāto shēmu un NRK secinājumus, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks sacīja, ka lieta "met ēnu uz visu ES sankciju politiku un tās efektivitāti. Īpaši kravas automašīnu rezerves daļas palīdz Krievijai būt spēcīgai kaujas laukā. Tāpēc tā ir problēma”.
28 gadus vecais kareivis veterāns Olehs Simorozs, kurš kļuva par korupcijas apkarošanas aktīvistu pēc smagas traumas kaujas laukā, sacīja, ka vēlas zināt, vai ES un tās dalībvalstis dara pietiekami daudz, lai ieviestu sankcijas: "Rietumu valstis, tostarp Norvēģija, var padarīt sankcijas efektīvas. Un, ja viņi būtu izmantojuši šo spēku, šī pārdošana Krievijai nebūtu notikusi."
