Igaunijas valsts prezidents Alars Kariss kopā ar Igaunijas izglītības un zinātnes ministru un uzņēmējiem valsts neatkarības 107. gadadienā savas valsts jaunajai paaudzei pasniedza dāvanu – mākslīgā intelekta bezmaksas mācību programmu “Lēciens MI” (“AL-Leap”), (igauniski “TI-Hüpe”) - 2025, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
No 2025. gada 1. septembra Igaunijā, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, tiks uzsākta “TI-Hüpe” (“AI-Leap”) izglītības programma. Tā Igaunijas skolu skolēniem un skolotājiem nodrošinās bezmaksas piekļuvi MI mācību lietojumprogrammām. Projekta gada budžets ir 6,5 miljoni eiro.
Projekta pirmajā posmā aptuveni 20 tūkstoši 10. un 11. klases skolēnu, kā arī viņu 3000 skolotāju, sākot no 2025. gada 1. septembra, iegūs piekļuvi labākajām mākslīgā intelekta aplikācijām.
Projekta nākamajā solī “TI-Hüpe” būs piekļuve arodskolām un jaunajiem 10. klašu skolēniem. No 2026. gada programmu varēs lietot vēl 38 000 skolēnu un 2000 skolotāju.
Prezidents Alars Kariss ir viens no galvenajiem projekta iniciatoriem. "Pirms gandrīz 30 gadiem “Tiigrihüpes” (tīģera lēciena) programma aizsāka e-Igaunijas attīstību. Pateicoties tai, mēs joprojām esam pazīstami starptautiski. Tagad Igaunija sāk jaunu posmu savas izglītības sistēmas un digitālās sabiedrības attīstībā. Mākslīgais intelekts ir neatgriezeniski mainījis pasauli, un, tāpat kā visām nozarēm, arī izglītības sistēmai ir jāpielāgojas jaunajām pārmaiņām," sacīja A. Kariss.
"Mācīsimies lietot mākslīgo intelektu nevis visvairāk par citiem, bet gudrāk. Ja savā izglītības sistēmā ieviesīsim labāko pieejamo mācību tehnoloģiju, tas palīdzēs mums kļūt par vienu no gudrākajām valstīm pasaulē. Šis ir nākamais posms e-Igaunijas attīstībā, kas ienesīs viedus risinājumus visās jomās un veicinās igauņu un Igaunijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju," sacīja A. Kariss.
Izglītības un zinātnes ministre Kristīna Kallasa (“Eesti 200”) uzsvēra, ka Igaunijas ekonomikas konkurētspēja ir atkarīga no tā, cik labi valsts spēj sagatavot jauniešus digitālās ekonomikas laikmetam. Lai to paveiktu, izglītībai ir jāsniedz skolēniem praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas mākslīgā intelekta izmantošanai, kas būs būtiski nākotnes darba tirgum. Tomēr viss jāsāk ar skolotāju sagatavošanu. "Process ir jāveido skolotājam, nevis skolēnam. Ja vēlamies, lai digitālās prasmes nenozīmētu tikai mācīšanos, bet arī veicinātu mūsu ekonomikas izaugsmi, mums ir jāiegulda līdzekļi skolotāju apmācībā. Labi sagatavoti skolotāji varēs gudri izmantot mākslīgā intelekta potenciālu skolās," sacīja Kallasa.
“TI-Hüpe” ir Valsts prezidenta Digitālās konsultatīvās padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas un vairāku privātā sektora pārstāvju sadarbības projekts.
"Plānojam izveidot kopīgu fondu, jo papildus valsts naudai tiks piesaistīti tikpat daudz arī privāto līdzekļu. Lai varētu pastāvīgi apmācīt skolotājus, projektam vajadzētu būt 6,5 miljonu eiro gada budžetam. Būs nepieciešama arī atbalsta struktūra skolām, kuras jau izmanto MI,” sacīja Kallasa.
Linnars Vīks, “TI-Hüpe 2025” dibinātājs un viens no “Tīģera lēciena” iniciatoriem, sacīja, ka uzņēmumu interese par projekta finansēšanu palīdzēs radīt gudrākus darbiniekus.
"Gudrākie darbinieki rada jaunu vērtību. Vienīgais ieguvums, kas uzņēmumam ir, ir cerība, ka šie gudrie cilvēki nāks un strādās viņu uzņēmumā vēl vienu dienu, nedēļu vai mēnesi un palīdzēs radīt lielāku vērtību. Tikai tā uzņēmēji var izdzīvot," sacīja Vīks.
"Izglītība ir atbilde uz tik daudziem jautājumiem. Vairāk izglītības ir labāk nekā mazāk izglītības. Galu galā mēs visi vēlētos, lai pēc simt gadiem Igaunijā turpinātu veidot gudrus cilvēkus," sacīja investīciju kompānijas “Skaala” izpilddirektore Kristīna Sīmara.
“TI-Hüpe 2025” ir iedvesmots no “Tīģera lēciena” (“Tiigrihüpe”). Programmas nosaukums cēlies no igauņu vārda, kas apzīmē mākslīgo intelektu.
Neatkarības dienas uzrunā tautai valsts prezidents Kariss atsaucās uz programmas ievadu.
Viņš sacīja: "Izmantojot jaunas tehnoloģijas, mēs varētu paveikt to, par ko sapņojuši izglītības speciālisti: dot katram skolēnam iespēju mācīties pēc personalizētas programmas. Izglītības pamatā ir kognitīvo spēju attīstība, nevis tikai esošo zināšanu iegaumēšana. Turpinot šo domu, es uzaicināju Igaunijas uzņēmējus, kuri radījuši vienradžus, ciemos pie manis apspriest veidus, kā sniegt mūsu ekonomikai jaunus stimulus attīstībai. Šīs sarunas laikā tika ierosināts piedāvāt ikvienam Igaunijas skolēnam neierobežotu piekļuvi jaunākajiem un labākajiem mākslīgā intelekta modeļiem. Šai gadījuma idejai izauga spārni, un rīt Igaunijas uzņēmēji, pedagogi, kā arī izglītības un pētniecības ministrs pulcēsies Kadriorgā pēc mana uzaicinājuma, lai oficiāli atklātu jaunu izglītības programmu. Sāksim ar vidusskolām. Jau nākamā gada rudenī digitālie izglītības rīki un valodu modeļi nonāks pie desmitiem tūkstošu skolēnu visā Igaunijā. Sāksim ar vidusskolām. Šoruden digitālie mācību materiāli un valodu modeļi sasniegs desmitiem tūkstošu Igaunijas skolēnu."
