Pasaulē

Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” (“PiS”) līderis Jaroslavs Kačiņskis nepiedalīsies vienīgajās sabiedriskā televīzijas kanāla “TVP” debatēs pirms svētdien paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Viņš paziņojis, ka neuzskata par nepieciešamu publiski diskutēt ar liberālās opozīcijas līderi Donaldu Tusku, kuru nosaucis par “meli” un Vācijas interešu aizstāvi.

Izraēlas un palestīniešu militāra konflikta dēļ daudzviet Eiropā pastiprināta sinagogu, ebreju skolu un citu institūciju apsardze. Pastāv bažas, ka islāmistu radikāļi, kuri nedēļas nogalē svinēja teroristiskā grupējuma “Hamas” veikto uzbrukumu Izraēlai, varētu sarīkot uzbrukumus Eiropā dzīvojošajiem ebrejiem.

Vairāki rietumvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar ieroču un munīcijas ražošanu, jau atsaukušies Ukrainas aicinājumam uz sadarbību. Par pirmajām bezdelīgām uzskatāmas tādas kompānijas kā vācu “Rheinmetall” un britu “BAE Systems”, kas jau tuvākajā laikā gatavojas Ukrainā ierīkot tehniskās apkopes un remonta centrus pašu ražotajai militārajai tehnikai, kas savulaik piegādāta Ukrainai. Nākamais solis būtu bruņojuma ražošanas uzsākšana Ukrainā, cik nu tas Krievijas agresijas apstākļos ir iespējams.

Neraugoties uz tehnisko progresu, kas nosaka aizvien lielākas prasības pēc mobilitātes un aizvien ātrākiem pārvietošanās līdzekļiem, aptverot aizvien vairāk pasažieru, pasaules metropolēs turpina darboties sabiedriskā transporta veidi ar gadsimtiem senu vēsturi.  

“Ukraine Economic Outlook” ir viena no lielākajām neatkarīgajām ekonomikas domnīcām Ukrainā. Tās vecākais ekonomists Mihails Kuhars kopš kara sākuma darbojas valdības ekonomikas štābā, kurā divdesmit vadošie ekonomisti strādā pie pretkrīzes ekonomiskajiem risinājumiem. Intervijā “Rus.nra.lv” korespondentam ukraiņu eksperts pastāstīja par Krievijas ekonomiskajiem zaudējumiem, kas radušies astoņus gadus ilgušā hibrīdkara un pusotru gadu ilgušā pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā. 

ASV prezidenta Džo Baidena divus gadus vecais vācu aitu suns Komandieris (Commander) pašlaik vairs neuzturas Baltajā namā. Beidzamā gada laikā viņš sakodis vai uzbrucis vairāk nekā desmit cilvēkiem, izrādot gluži tādu pašu agresivitāti kā viņa priekštecis Meidžors (Major), kurš tagad mitinās pie prezidenta draugiem Delavēras štatā.

Vēsturniekiem par to lielu šaubu nebija jau sen, taču nu kliedētas arī beidzamās – bijušais Nīderlandes princis Bernhards līdz pat mūža nogalei 2004. gadā melojis, apgalvojot, ka nekad neesot bijis Vācijas nacistu partijas biedrs. Tagad kļuvis zināms, ka viņa arhīvos uziets partijas biedra kartes oriģināls, ko par autentisku atzinusi gan Nīderlandes valdība, gan karaļnams, kas pauduši nožēlu par šo melno vēstures lappusi.

Austrijas pilsētā Braunavā pie Innas šonedēļ sākušies būvdarbi pie ēkas, kurā 1889. gadā piedzima nākamais nacistiskās Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers. Pēc renovēšanas, kas izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, māju nodos policijas vajadzībām, taču šim plānam ir ne mazums kritiķu, kuri uzskata, ka ēkai vajadzēja atrast citu pielietojumu, protams, nepieļaujot, ka tā kļūst par neonacistu iecienītu apmeklējuma vietu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis atbalstu grozījumiem konstitūcijā, kuru mērķis būtu paplašināt to jautājumu loku, kas tiek izlemts referendumos, kā arī mazināt šķēršļus referendumu sasaukšanai pēc vēlētāju iniciatīvas. Tomēr viņa paziņojumā pietrūcis konkrētības, tādēļ pagaidām grūti spriest, kādi šie grozījumi varētu būt.

“Kalni, pašķirieties! Ļaujiet, kalni, man iet meklēt savu mīļoto! Sveši ļaudis viņu aizveda. Ļaujiet man viņu vest mājās!” savulaik dziedāja armēņu dižais Norairs Mnacakanjans. Dziesmas vārdi un melodija ir dziļa dramatisma un neremdināmu alku pilni – gluži kā par tiem notikumiem, kas pašlaik risinās Kaukāzā visas pasaules acu priekšā.

Nākammēnes Moldovā notiekošajās municipālajās vēlēšanās būs atļauts kandidēt arī aizliegtās un par antikonstitucionālu pasludinātās prokrieviskās partijas “Shor” biedriem. Šādu lēmumu pieņēmusi Moldovas Konstitucionālā tiesa, tādējādi atceļot parlamenta noteikto aizliegumu.

Gan Igaunijas Valodas kolēģija (“Keeleamet”), gan Tallinas municipālā policija atzīst, ka diezgan bieži nākas saskarties ar situāciju, kad taksometru vadītāji, kuri izmanto “Bolt” un citas līdzīgas platformas, pat nesaprot igauņu valodu, nerunājot nemaz par to, ka pasažieriem kaut ko varētu paskaidrot igauniski, vēsta mūsu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”.

Vairāki desmiti inuītu (Grenlandes pamatiedzīvotāju) sieviešu pieprasījušas kompensācijas no Dānijas valdības, jo pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados kļuvušas par upuriem kampaņai, kuras mērķis bija samazināt dzimstību salas pamatiedzīvotāju vidū. Cietušajām jau pusaudžu gados bez viņu vai vecāku piekrišanas un pat zināšanas dzemdes dobumā ievadītas intrauterīnās jeb kontracepcijas spirāles.

Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņojis, ka šajā Ukrainas pilsētā, ko regulāri apšauda ar Krievijas raķetēm un artilērijas lādiņiem, tiks būvēta pirmā pazemes skola. Tā atbildīs visiem pazemes patvertņu drošības standartiem un spēs nodrošināt klātienes mācības vairākiem tūkstošiem skolēnu. Līdz ar jaunā mācību gada sākšanos, pagaidu klases ierīkotas piecās Harkivas metrostacijās, taču to ietilpība ir par mazu.

Francijā izcēlusies teju vai panika, izplatoties aizvien jaunai un jaunai informācijai par blakšu apsēstām sabiedriskām vietām. Kukaiņi – asinssūcēji piefiksēti gan tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, gan Parīzes metro, gan valsts kinoteātros un citur. Tagad problēmas risināšanā nācies iesaistīties valdībai.

Rietumi turpina ļoti rūpīgi sekot, kā mēs Baltijas valstīs risinām krieviski runājošo iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā. Tas nule kā spilgti izpaudās raidorganizācijas BBC intervijā ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, kurā viņa skaidro, kā Igaunijā izveidojusies krieviski runājošo iedzīvotāju grupa un kā tā tiek risinātas integrācijas problēmas.

Lai kliedētu baumas par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova slikto veselības stāvokli, Kremlī ceturtdien bija sarīkota viņa tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. “Republikā nekādu problēmu nav, tās mēs sen esam atrisinājuši,” sacījis Kadirovs. Krievijas televīzijas demonstrētajos sižetos nekāda uzmanība netika pievērsta nedz Čečenijas vietvalža pašsajūtai, gan nesenajam skandālam, kas izcēlās pēc tam, kad Kadirovs publiskoja video, kurā viņa nepilngadīgais dēls Adams redzams, piekaujam kādu ieslodzīto.

Krievijas informatīvajā telpā vienlaikus parādījušies divi “programmatiski” raksti, kuros iezīmēti divi visai atšķirīgi nākotnes attīstības scenāriji. Viens ir Sergeja Karaganova raksts izdevumā “Russia in Global Affairs” “Kā nepieļaut trešo pasaules karu”; otrs Vladislava Surkova teksts izdevumā “Aktuaļnije komentarii” “Ziemeļu dzimšana”.

Nu jau piecus gadus Igaunijas iedzīvotājiem ir bijusi iespēja sabiedrisko transportu apriņķī, kurā viņi deklarējušies, izmantot bez maksas. Taču sākot ar nākamo gadu pasažieriem atkal nāksies pirkt biļetes – šādu konceptuālu lēmumu pieņēmusi valdošā koalīcija, un tā apstiprināšana Sabiedriskā transporta centrā nu jau ir vien tehnisks jautājums.

Pagājušās nedēļās nogalē, 22. septembrī Ukrainas spēki veica triecienu pa Krievijas Melnās jūras kara flotes štābu Sevastopolē. Šonedēļ Kijiva paziņoja, ka šajā veiksmīgajā operācijā nogalināti 34 Krievijas flotes virsnieki, to skaitā flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs. Taču Maskava izplatījusi videosižetu, kurā Sokolovs redzams tiešsaistes apspriedē Aizsardzības ministrijā, apgalvojot, ka šie kadri uzņemti otrdienas, 26. septembra rītā.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne pasaulē tiek slavēta par pārdomātāko un sakārtotāko transporta sistēmu. Pilsētas pasažieru pārvadājumu mugurkauls ir pazemes un virszemes dzelzceļa satiksme.

Tiroles provincē Austrijā pieaug neapmierinātība ar lielo automašīnu plūsmu, kas šķērso Brenera kalnu pāreju, lai no Austrijas nokļūtu Itālijā vai otrādi. Iedzīvotājus īpaši kaitina tranzītā braucošās kravas automašīnas, un vietējām varasiestādēm jau nācies izdot rīkojumu, kas ierobežo kravu pārvadāšanu, ar ko savukārt nav apmierināta Eiropas Savienība.