Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.
Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.
Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.
Vai tā ir taisnība, ka frontē visi karavīri kļūst ticīgi? Ko karā dara kapelāni, un kāpēc viņus aizsargā? Vai ASV kapelānu dienesta modeļi darbojas arī kara apstākļos Ukrainā? kontekst.lv žurnāliste tikās ar Ruslanu Rosu – Ukrainas Pirmā militāro kapelānu bataljona komandieri un mācītāju vienā no Ukrainas protestantu baznīcām.
Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.
No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.
Karš Ukrainā plosās jau gandrīz divus gadus, bet bēgļu plūsma no šīs valsts arvien neapsīkst. Ukraiņi pamet savas mājas Krievijas okupētajos reģionos. Viņi dodas uz Eiropu caur Krieviju un Latviju, kas ir īsākais ceļš. Daugavpils ir kļuvusi par sava veida tranzīta punktu ukraiņu bēgļiem šajā maršrutā, kur viņus sagaida Latvijas brīvprātīgie.
Patvēruma meklētāju skaits, kas šķērso Somijas robežu, visticamāk, turpinās palielināties. Eksperti vērtē, ka drīzumā Somijai būs jārēķinās ar simtiem jaunu patvēruma meklētāju ik dienas. Taču, lai Somijā katru dienu pāri austrumu robežai sāktu ierasties tūkstošiem cilvēku, Krievijas iekšienē būtu jānotiek kam nopietnākam, piemēram, Putina režīma krišanai.
Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.
Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos ir sacēlusi masveida antisemītisma vilni, jo īpaši valstīs, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas. Dāvida zvaigžņu zīmēšana uz ebreju māju sienām – ļaunprātīgā prakse, kas tika piekopta nacistiskajā Vācijā – 80 gadus pēc Trešā reiha sabrukuma atkal parādās Eiropas pilsētu ielās. Kā uz to reaģēs oficiālā Brisele? Un cik liela ir varbūtība, ka nesen Ziemeļkaukāzā notikušie grautiņi atkārtosies Eiropā?
Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija intervija un to pavadošais raksts ietekmīgajā žurnālā “The Economist” izraisīja plašu rezonansi pasaulē. Attieksme bija spektrā no “panikas celšana” līdz “sen jau bija laiks runāt tiešu un skaidru valodu”.
Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.
Jau gandrīz mēnesi turpinās nežēlīgs karš starp Izraēlu un palestīniešu organizāciju “Hamās”, kas pašlaik pārsvarā norisinās Gazas joslā. 7. oktobra rītā “Hamās” kaujinieki raidīja tūkstošiem raķešu pa Izraēlas teritoriju, iebruka kibucos un uzbruka kāda mūzikas festivāla publikai, nogalinot 1400 izraēliešu, kā arī nolaupot vairāk nekā 200 ķīlnieku.
ASV prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas “garā” gada novembra pirmajā otrdienā pēc pirmās pirmdienas. Tātad tieši pēc gada, 2024. gada 5. novembrī, notiks nākamās ASV prezidenta vēlēšanas. Kas tajās cīnīsies?
Tallinas Brīvības laukumā, kur ik gadu piemin 1949. gada marta deportācijas upurus, tagad atklāta arī Krievijas politieslodzītajiem veltīta izstāde "Krievijas pretošanās sejas". Izstādi organizēja Igaunijas Okupāciju un brīvības muzejs Vabamu sadarbībā ar trimdā dzīvojošiem Krievijas pašvaldību deputātiem un sabiedrisko organizāciju “Reforum Space Tallinn”. Kas ievērības cienīgs šajā muzejā un izstādē – par to kontekst.lv korespondentes O. Leonidovas reportāža.
Lai gan latviešu strēlnieka mazdēls Pjotrs Avens šobrīd par savām mājām uzskata Latviju, Klauģu muižu Madonas novadā, Kremlim par to ir cits viedoklis, proti, oligarha vienīgās īstās mājas esot un paliekot Krievija.
Pēc nepilna mēneša ilga haosa un likumdošanas darbu apturēšanas par ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru pagājušajā nedēļā tika ievēlēts galēji konservatīvais republikānis Maiks Džonsons. Tieši no viņa tagad būs lielā mērā atkarīga palīdzības plūsma Ukrainai un līdz ar to situācijas attīstība mūsu reģionā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdienas vakarā kategoriski noraidīja iespēju, ka viņa valsts varētu piekrist jebkādam pamieram Gazā, jo tā būtu padošanās teroristiskajam grupējumam "Hamās".
Meksikas valdība solījusi darīt visu iespējamo, lai atjaunotu normālu dzīves ritmu slavenajā Akapulko kūrortā un visā Gerreras štatā, kur milzīgus postījumu nodarījusi 5. kategorijas viesuļvētra “Otis”. Uz pilsētu nosūtītas ne tikai palīdzības kravas, bet arī tūkstošiem policistu un karavīru, kuru uzdevums ir uzraudzīt palīdzības sadali, kā arī novērst veikalu un noliktavu izlaupīšanu. Akapulko nabadzīgākajos rajonos dzīvojošie gan sūdzas, ka palīdzība viņus vēl nav sasniegusi.
Izraēla ir paziņojusi par “otro posmu” karā pret “Hamās”, premjerministram Benjaminam Netanjahu brīdinot, ka sauszemes iebrukums Gazas joslā būs “ilgs un grūts”, jo palielinās plašāka Tuvo Austrumu konflikta riski. To viņš sestdien sacīja Telavivā, ziņo “Bloomberg” un citi pasaules plašsaziņas līdzekļi. Netanjahu ir definējis militāro pasākumu mērķi, kas ir palestīniešu organizācijas “Hamās” sagraušana un gūstā saņemto izraēliešu atbrīvošana.
Polijas galvaspilsētā Varšavā būvē astoņus kilometrus garu ātrgaitas tramvaja līniju uz pilsētas mikrorajonu Vilanovu. Tā ir viena no lielākajām tramvaju investīcijām šīs valsts galvaspilsētā. Būvējot jauno tramvaja līniju, tiek izmantota "zaļo" sliežu tehnoloģija.
