Pasaulē

Apritējusi jau nedēļa kopš “Wagner” algotņu dumpja mēģinājuma Krievijā, taču īstas skaidrības par šī militārā grupējuma nākotni nav. Ir zināms, ka “vāgneriešu” formālais saimnieks Jevgeņijs Prigožins pabijis Baltkrievijā, kuras līderis Aleksandrs Lukašenko apsolījis viņam un citiem dumpiniekiem patvērumu, pirms tam šo lēmumu saskaņojot ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu. Taču kaujinieki joprojām ir bāzēs okupētajā Ukrainas daļā, bet kā pavēles viņi pilda – īsti nav saprotams.

Ukrainas ārlietu ministra Dmitrija Kuļebas vārdiem runājot, “ģeniālā Brodska naids pret Ukrainu - tā ir kvintesence krievu liberālajai domai par mums. Bet galu galā krievu propaganda no Puškina līdz Brodskim ir zaudējusi un Mazepa ir uzvarējis.”

Spānijas provinces Katalonijas valdība atgādinājusi sabiedrisko peldbaseinu pārvaldītājiem – arī sievietēm, gluži tāpat kā vīriešiem, ir visas tiesības sauļoties un peldēties ar atkailinātām krūtīm. Municipalitātēm norādīts, ka par šīs kārtības neievērošanu tās var sodīt pat ar 500 000 eiro lielu naudas sodu.

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku pagājušajā gadā pametuši Vācijas katoļu baznīcas draudzes, liecina statistika, kas šonedēļ tika publiskota Vācijas bīskapu konferences ietvaros. Konkrēti iemesli šādai rīcībai mēdz būt dažādi, taču tiek uzskatīts, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki novēršas no baznīcas, ir tās nespēja tikt galā ar pedofilijas skandāliem un nevēlēšanās piekrist mūsdienīgām reformām.

Kreiso partiju aliansi pārstāvošais Helsinku mēra vietnieks Pāvo Arhinmeki kļuvis par neparasta skandāla galveno varoni. 46 gadus vecais politiķis pieķerts zīmējam grafiti uz kāda dzelzceļa tuneļa sienas. Savu vainu un muļķīgo uzvedību Arhinmeki atzinis, arī naudas sodu esot gatavs maksāt, taču no amata atkāpties negrasoties.

Pirms mēneša uzliesmojušais skandāls, kad kāda mūzikas fane pēc Viļņā notikušā koncerta apsūdzēja rokgrupu “Rammstein” un tās līderi Tilu Lindemanu seksuālā vardarbībā, beidzies ne ar ko. Lietuvas galvaspilsētas policija, uzklausot dažādas liecības, nospriedusi, ka pamata ierosināt krimināllietu nav, un šādu nostāju atbalstījusi arī Lietuvas ģenerālprokuratūra. Tikmēr mūziķu dzimtajā Vācijā izmeklēšana gan ir uzsākta, jo vēl vairākas jaunas sievietes apgalvojušas, ka “Rammstein” vīri pret viņām izturējušies seksuāli vardarbīgi.

Pagājušajā nedēļā visa pasaule sekoja līdzi batiskafa “Titan” glābšanas operācijai. Diemžēl visi pieci cilvēki, kuri atradās šajā zemūdens aparātā, jo vēlējās aplūkot vairāk nekā trīs kilometru dziļumā esošo “Titānika” vraku, gāja bojā. Taču šī traģēdija no jauna uzjundījusi jautājumu – vai par šādu ļoti turīgu un apzināti riskējošu pārgalvju glābšanu būtu jāmaksā no valsts budžetu, tātad nodokļu maksātāju kabatām.

Gadu desmitiem ierasts uzskatīt, ka Zviedrijā ir nesatricināma ekonomika, un šī valsts ir paraugs citām ar savu izcili organizēto valsts pārvaldi un sociālo atbildību. Taču pašlaik Zviedrijas ekonomikā iezagusies sūce.

Pirmdienas pievakarē Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka drīz gaidāma vēsturiska Putina uzruna tautai, kura uz ilgiem gadiem noteikšot Krievijas tālākās attīstības vektoru. Tā kā šādu “vēsturisku” un “liktenīgu” runu pieteikumi no Peskova mutes izskan regulāri, bet nekas patiesi nozīmīgs neseko, neko īpašu arī šoreiz nevajadzēja gaidīt.

Igaunijas austrumu robežu pilnībā aprīkot un nostiprināt nav iespējams ātrāk par 2025. gadu. Tā sarunā ar mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedrisko mediju “ERR” sacījis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Ņemot vērā nestabilo situāciju Krievijā, viņš uzsvēris, ka valsts struktūrām ir plāns gadījumam, ja robežu mēģinās šķērsot liels skaits migrantu.

Pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā, vairākas Eiropas Savienības valstis turpmāk nolēmušas likt uzsvaru ne tikai uz vēja un saules enerģiju, bet arī jaunu atomelektrostaciju būvniecību. Tas nozīmē, ka būs jādomā, kur droši noglabāt aizvien pieaugošo radioaktīvo atkritumu daudzumu, un vienīgā valsts, kas šo problēmu gandrīz vai atrisinājusi, ir Somija. Nākamo divu gadu laikā darbība būtu jāuzsāk gandrīz puskilometru zem zemes ierīkotajai atkritumu glabātavai “Onkalo”, kuras projekts tika apstiprināts tālajā 2000. gadā.

Visticamāk militārā grupējuma “Vagner” komandieri Jevgeņiju Prigožinu Maskavā uzmeta viņa ietekmīgie atbalstītāji; ja “Vagner” grupējums pilnībā dislocēsies Baltkrievijā, Latvijai nāksies saspringt; Prigožinam Krievijā ir plašs atbalstītāju loks; krieviem vienalga, kurš slepkavo – Putins ar Šoigu un Gerasimovu vai Prigožins kopā ar saviem bandītiem; Prigožina aktivitātēm noteikti sekos turpinājums – šīs un citas atziņas sarunā ar “Neatkarīgo” pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Šonedēļ Somijā savus pienākumus sākusi pildīt labējā valdība, ko vada konservatīvās Nacionālās koalīcijas partijas līderis Peteri Orpo un kuras sastāvā liela loma būs nacionālkonservatīvajai Somu partijai. Valdības programma, par kuru trešdien sākās debates parlamentā, paredz nākamo četru gadu laikā valsts izdevumus samazināt par sešiem miljardiem eiro, un opozīcija jau pārmetusi, ka budžeta cirpšana notiks ne jau uz turīgāko, bet gan mazāk labklājīgo Somijas iedzīvotāju rēķina.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ierosinājis izmaiņas Sabiedriskā pasažieru transporta atvieglojumu likumprojektā. Viņa ierosinātais likumprojekts paredz bezmaksas sabiedrisko transportu bērniem līdz septiņu gadu vecumam, izmaiņas skartu arī brīvības cīņu dalībniekus un pensijas vecuma cilvēkus, raksta Lietuvas laikraksts "Respublika".

Igaunijas Sociālās ministrijas pasūtītais Ekonomisko pētījumu institūta datu apkopojums rāda, ka Igaunijā gada laikā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par diviem litriem. Lai arī tādējādi pašiem igauņiem šķiet, ka viņi kļuvuši lielāki dzērāji, statistika liecina: salīdzinot ar latviešiem, igauņi alkohola dzeršanā ir krietni vien vārgāki.

Pirms 11 gadiem Lietuvu satricināja nepieredzēts skandāls – nāca gaismā, ka Šauļos virkne augsta līmeņa policijas amatpersonu darbojušies kā bandīti, nevis sabiedriskās drošības un kārtības sargi. Šauļi ir tepat netālu no Latvijas robežas... Tagad ilgā tiesāšanās ir noslēgusies ar galīgu un nepārsūdzamu spriedumu, un vairākiem bijušajiem policistiem palikuši spēkā piespriestie ļoti bargie sodi.

Nākamajā mēnesī Maltā tiks uzsākta plaša klejojošo kaķu sterilizācijas programma, kurai šīs valsts valdība šogad atvēlējusi 200 000 eiro. Pēc tam, kad neveiksmi piedzīvoja mēģinājums izsludināt privāto iepirkumu šī darba veikšanai, nospriests, ka dzīvniekus tvarstīs, sterilizēs, bet pēc tam brīvībā atlaidīs valsts iestādes – Dzīvnieku labklājības direktorāta – speciālisti, kuriem gan bez palīgiem neiztikt.

Austrijas policisti Vīnes lidostā aizturējuši vīrieti, kurš ieradies ar reisu no Etiopijas un mēģinājis nelegāli ievest valstī 85 gekonus, divas čūskas un divus skorpionus. Viņa ceļasomās esošajās noslēgtajās plastmasas kastēs ievietotās radības bijušas nomocītas un cietušas no organisma atūdeņošanās, taču nu, kad kādu laiku pavadījušas Šēnbrunnas zoodārzā, jau atkopušās.

Pašreizējās spiedīgās finanšu situācijas apstākļos Igaunijas valdībai būs grūti atrast līdzekļus, lai izpildītu izglītības darbinieku vēlmi, lai no nākamā gada skolotāju minimālā alga sasniegtu prognozējamo vidējo algu valstī – tātad 1942 eiro. To otrdien atzinusi izglītības ministre Kristina Kallasa, gan piebilstot, ka lielāka skaidrība varētu rasties augustā, kad valdošā koalīcija ķersies pie nākamā gada budžeta veidošanas.

Urugvajas prezidents Luiss Lakalje-Pou ir nonācis sprukās. Pagājušās nedēļas nogalē viņš paziņoja par lēmumu pārkausēt prāvo nacistiskās Vācijas simbolu – kāškrustu nagos turošo ērgli, kas savulaik greznoja 1939. gadā nogrimušo vācu karakuģi. Lakalje-Pou stāstīja, ka no pārkausētā bronzas ērgļa tiks izveidots cits simbols – miera balodis. Taču nu viņam savu lēmumu nācies mainīt sabiedrības un paša konservatīvās partijas biedru spiediena rezultātā.

Bez acīmredzamiem, nekavējoties novērtējamiem rezultātiem beigusies ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena divu dienu vizīte Ķīnā, kuras laikā viņš vakar tomēr ticies arī ar šī valsts prezidentu Sji Dzjiņpinu. Taču pozitīvais ir tas, ka abu valstu amatpersonas vienojušās, ka jāturpina dialogs, lai uzlabotu attiecības starp pasaules ekonomiskā ziņā vadošajām lielvarām, kas beidzamo gadu laikā ir sliktākas nekā jebkad.

Igaunija padomju varas pieminekļu demontāžai un to pārvietošanai 2022. gadā novirzījusi teju miljonu eiro no valsts budžeta, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News”. Krievijas iebrukums Ukrainā no jauna atmodinājis iniciatīvu novākt padomju režīma atstātos propagandas objektus.