Dienu pēc izstāšanās no vienošanās, kas ļāva eksportēt Ukrainas graudus no šīs valsts Melnās jūras ostām, Krievija nākusi klajā ar brīdinājumu, ka jūras ziemeļrietumu daļā situācija atkal ir nedroša. Acīmredzot tā ir vienlaikus atbilde un brīdinājums Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš mudinājis starptautisko sabiedrību atrast risinājumu, lai turpinātu labības eksportu pat tad, ja to neatbalsta Krievija.
Beidzamajos gadu desmitos Vācijas sabiedrība aizvien pesimistiskāk uztver aicinājumus sarīkot šajā valstī olimpiskās spēles. Taču valsts vadošā sporta organizācija – Vācijas olimpiskā sporta konfederācija (“DOSB”) šādus plānus nav atmetusi, taču mainījusi taktiku un jau uzsākusi kampaņu, lai mainītu sabiedrisko domu.
Zādzības veikalos ir kļuvušas par īstu sērgu Igaunijas mazumtirgotājiem, bet policijas rekomendācija ir viena – algojiet vairāk apsargu! Tirdzniecības darbinieku novērojumi liecina, ka veikalu zagļi kļuvuši organizētāki un profesionālāki, turklāt visi jau sen ielāgojuši – ja nozagto preču vērtība nesasniedz 200 eiro, tad kriminālatbildība viņiem nedraud.
Eiropas dienvidu valstis šonedēļ piemeklēs jauns karstuma vilnis, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot 40 grādu atzīmi. Svelme Itālijā, Grieķijā, Balkānu valstīs un Spānijā nerimstas jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un daudzviet varas iestādes vairs ne rekomendē, bet stingri uzstāj, lai, saulei spoži spīdot, ļaudis pēc iespējas vairāk uzturētos iekštelpās. Tūkstošiem pārkarsušu cilvēku jau nācies sniegt medicīnisko palīdzību.
Par spīti viedokļu dažādībai, Igaunija turpina virzīties uz nosprausto mērķi iegūt gandrīz pilnīgu enerģētisko neatkarību – tā paklusām turpina virzīt savas atomelektrostacijas būvniecības projektu.
Pagājušajā mēnesī aizsaulē aizgāja ilggadējais Itālijas premjerministrs, viens no ietekmīgākajiem un arī turīgākajiem valsts uzņēmējiem Silvio Berluskoni. “Forbes” viņa aktīvu vērtību lēš vairāk nekā sešu miljardu eiro apmērā, un kļuvis zināms, ka lielāko mantojuma daļu saņems Berluskoni vecākie bērni no pirmās laulības – Marina un Pjērs Silvio, kuriem jau gadiem ilgi ir nozīmīgi amati uzņēmēja savulaik izveidotajā holdingā “Fininvest”.
Šonedēļ no cietuma Kalifornijas štatā atbrīvota 73 gadus vecā Leslija van Houtena – viena no bēdīgi slavenās “Mensona ģimenes” loceklēm. Pirms vairāk nekā 50 gadiem Čārlza Mensona vadītais noziedzīgais grupējums, cenšoties izraisīt rasu nemierus, veica virkni skaļu slepkavību Losandželosā un tās apkaimē. Van Houtenu tiesa atzina par līdzvainīgu divu cilvēku noslepkavošanā un sākotnēji piesprieda viņai nāvessodu.
Somijas premjerministra Peteri Orpo labējā valdība nonākusi kritikas krustugunīs par to, ka nepietiekami vēršoties pret koalīcijā pārstāvēto Somu partiju, kuras politiķi vairākkārt pieķerti rasistiskos un naidu kurinošos izteikumos. Vairums šo incidentu notikuši pirms vairākiem vai pat daudziem gadiem – kā gadījumā ar premjera vietnieci un finanšu ministri Rīku Purru. Taču opozīcija uzskata, ka tie vienalga ir pamats, lai spriestu par neuzticības izteikšanu ministrei.
Rezultāti ir labi, taču varēja būt vēl labāki – tā NATO samitā Viļņā pieņemtos lēmumus raksturojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina tā arī nav saņēmusi uzaicinājumu iestāties NATO, turklāt attiecībā uz šo procesu dotie solījumi ir pavisam nekonkrēti. Toties vakar samita noslēdzošajā dienā uz pirmo sanāksmi sanāca jaunizveidotā NATO – Ukrainas padome, bet G7 valstis apsolīja ilgtermiņa militāro un cita veida palīdzību Ukrainai.
Trešdienas vakarā jau drīz pēc NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur noslēgsies viņa Eiropas vizīšu programma. Somijas galvaspilsētā augsto viesi jau gaida, un tiek darīts viss nepieciešamais, lai vizīte notiktu bez kādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”, uzsverot, ka šajās dienās Helsinku iedzīvotājiem jārēķinās ar papildu drošības pasākumiem un ar tiem saistītām neērtībām.
Lietuva cenšas kļūt par publiskās un privātās partnerības līderi divējāda lietojuma preču ražošanas jomā. Riska kapitāla investīciju apjoms šajā nozarē 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro, un tas arvien pieaugs. Par to pārliecinājās portāls “NRA.lv”, viesojoties Viļņā, kur mūsu dienvidu kaimiņi prezentēja savas inovatīvās izstrādnes.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien sāksies gadskārtējais NATO samits, kura galvenā intriga ir – kādi piedāvājumi attiecībā uz pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei tiks izteikti Ukrainai, kādas drošības garantijas tai tiks sniegtas. Tieši vai netieši arī citi izskatāmie jautājumi vērtējami, ņemot vērā Krievijas pērn uzsākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tas attiecas gan uz nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flangu, gan vajadzību intensīvāk ražot munīciju un ieročus.
Sakarā ar Eiropas Savienības (ES) apņemšanos no 2035. gada aizliegt automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu pavērušos tirgus iespēju plāno izmantot Ķīnas autobūves kompānijas, kuras elektroauto ražošanā ir tikušas krietni tālāk par saviem Eiropas konkurentiem.
Igaunijas kuģu būves uzņēmums “Baltic Workboats” uzvarējis Eiropas Aizsardzības fonda konkursā par jaunās paaudzes autonomās karakuģa platformas izgatavošanu. Igauņu uzņēmums ieguva finansējumu 95 miljonu eiro apmērā. Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt modulāru un daļēji autonomu virszemes kuģu platformu ar tālvadības sistēmu, ko varētu izmantot visā Eiropā. Līdz 2027. gadam ir plānots pabeigt pirmos prototipus jaunās paaudzes jūras platformas Eiropas karaflotēm.
Viļņā notiekošajā NATO samitā alianses ģenerālsekretāra amatā uz vēl vienu gadu tiks apstiprināts 64 gadus vecais norvēģis Jenss Stoltenbergs. Alianses vadītāja pienākumus viņš pilda kopš 2014. gada, un šī ir jau ceturtā reize, kad Stoltenberga pilnvaras tiek pagarinātas, viņam pašam pēc tā īpaši netiecoties.
Baltajā namā notikušās sarunas ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristešsonu ASV prezidents Džo Baidens izmantojis, lai vēlreiz uzsvērtu nepārprotamu atbalstu Zviedrijas centieniem pievienoties NATO. Pašlaik izskatās, ka Turcijas (un mazākā mērā Ungārijas) nostājas dēļ tas nenotiks līdz nākamnedēļ Viļņā paredzētajam NATO samitam, taču arī pašreizējais statuss ļauj Zviedrijai ciešāk sadarboties ar NATO, un, kā norāda “Foreign Policy”, arī atrodoties “alianses priekšnamā”, valsts nebūt nejūtas pamesta likteņa varā.
Skandalozajai vides aizsardzības aktīvistei Grētai Tūnberjai dzimtajā Zviedrijā izvirzītas apsūdzības par nepakļaušanos policijas prasībām, un šomēnes viņai sāksies stāties tiesas priekšā. Teorētiski par šādu pārkāpumu draud pat sešu mēnešu ieslodzījums, taču parasti tiesas aprobežojas ar naudassoda piespriešanu.
Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Kristina Kallasa brīdinājusi – kļūda aplēsēs nozīmē, ka programmai, kuras mērķis ir visas izglītības sistēmas pāriešana tikai uz igauņu valodu, nākamā gada budžetā varētu pietrūkt 27 miljonu eiro, bet turpmākajos gados šis deficīts varētu kļūt vēl lielāks. Tātad valdībai, ja tā vēlas pieturēties pie šīs programmas īstenošanas, jāmeklē papildu līdzekļi.
Uzreiz pēc nākamnedēļ paredzētā NATO samita Viļņā ASV prezidents Džo Baidens dosies uz Helsinkiem, kur viņam paredzēta gan divpusēja tikšanās ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisti, gan dalība ASV un Ziemeļvalstu samitā, kurā klāt būs arī Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes līderi. Liela uzmanība šajās sarunās noteikti būs pievērsta NATO ziemeļu flanga uzdevumiem, rēķinoties ar to, ka arī Zviedrija jau drīz kļūs par NATO dalībvalsti.
Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz NATO samitam Viļņā, un izredzes uz to, ka līdz šim brīdim Zviedrija kļūs par 32. Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti, rūk ar katru dienu. Tās pievienošanos NATO joprojām nav ratificējušas Turcija un Ungārija, turklāt nav nekādu pazīmju, ka to nostāja varētu mainīties. Stokholmā gan cerības tiek liktas uz šonedēļ plānoto Zviedrijas premjera Ulfa Kristešsona tikšanos ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī Zviedrijas un Turcijas ārlietu ministru sarunām NATO galvenajā mītnē Briselē.
Pagājušonedēļ iznācis Austrijas avīzes “Wiener Zeitung” pēdējais drukātais izdevums. Turpmāk šis laikraksts būs pieejams vien digitālā formātā, lai gan redakcija plāno izdot arī drukātu mēnešrakstu. Pirms 320 gadiem dibinātā dienas avīze ir viens no senākajiem izdevumiem pasaulē.
Nekārtības, kas Francijas pilsētās sākās pēc tam, kad policists nošāva 17 gadu vecu alžīriešu izcelsmes puisi, ir mazliet apslāpētas, pateicoties milzīgajam mobilizēto drošības dienestu darbinieku skaitam – vairāk nekā 45 000 policistu un žandarmu. Tomēr nevar pilnībā izslēgt iespēju, ka gluži tāpat kā 2005. gadā, lai apturētu nemierus, Francijas valdībai nāksies noteikt ārkārtas stāvokli ar visām no tā izrietošajām sekām.
