Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas būs tikai pēc pusotra gada, jau tagad var teikt, ka ar lielu varbūtību tās būs bezprecedenta. Spriežot pēc šī brīža reitingu tabulām, atkal aci pret cīnīsies tie paši, kas pirms četriem gadiem – Džo Baidens un Donalds Tramps.
Svētdien Melnkalnē notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās lielāko atbalstu guvušas divas partijas, kuras par savu prioritāti pasludinājušas šīs Balkānu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, liecina provizoriskie rezultāti. Tīri matemātiski “Pokret Evropa!” (“Eiropa tagad!” jeb PES) un Demokrātiskā sociālisma partija (DPS) varētu izveidot pietiekami stabilu vairākuma koalīciju, lai realizētu šo nodomu, taču problēma tāda, ka partiju savilkto “sarkano līniju” dēļ pašlaik šāda sadarbība nešķiet iespējama.
Spānijas un Portugāles dienvidu piekrastē beidzamo gadu laikā reģistrēti simtiem gadījumu, kad zobenvaļi uzbrukuši jahtām un buru laivām, un trīs peldlīdzekļi cietuši tik nopietni, ka nogrimuši. Ar ko saistīta šāda lielo jūras zīdītāju uzvedība, pētniekiem nav īsti skaidrs.
Ukrainā karojošās Krievijas privātās militārās kompānijas “Wagner”
saimnieks Jevgēņijs Prigožins paziņojis, ka negrasās pildīt Aizsardzības
ministrijas pavēli un slēgt oficiālu kontraktu ar šo iestādi. Pavēle, kas
attiecas uz visiem tā dēvētajiem “brīvprātīgajiem” militāriem
formējumiem, spēkā stāsies 1. jūlijā.
ASV republikāņu partijā faktiski jau sākusies cīņa par to, kuru politiķi partija nominēs kā prezidenta amata kandidātu 2024. gada vēlēšanām. Pašlaik pieteikušies jau kāds desmits kandidātu, taču ārpus konkurences joprojām ir eksprezidents Donalds Tramps, kuram tik plašs sāncenšu loks var izrādīties izdevīgs.
Naktī uz 6. jūniju Kahovkas hidroelektrostacijā nogranda sprādziens. Dažu stundu laikā tika applūdinātas plašas Hersonas, Zaporižjas un Dņipropetrovskas apgabala teritorijas. Ukrainas dienvidos notika viena no pēdējā laika lielākajām vides un humānajām katastrofām. “Neatkarīgā” skaidro, kā šos prātam neaptveramos postījumus vērtē eksperti.
Neraugoties uz to, ka veselības aizsardzības nozarē algas pieaug, Igaunijā joprojām nav pietiekams skaits ģimenes ārstu un medmāsu, vēsta mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs “ERR”. Pašlaik brīvas ir gandrīz 150 ģimenes ārstu vakances, bet medmāsu trūkums ir vēl lielāks. Ir bažas, ka attiecībā uz ģimenes ārstiem situācija būtiski neuzlabosies, jo daudzi speciālisti jau sasnieguši pensionēšanās vecumu.
Ņemot vērā to, ka dienestam Japānas pašaizsardzības spēkos piesakās aizvien mazāk un mazāk jauniešu, politiķi apsver iespēju mainīt kopš 1954. gada spēkā esošo kārtību, kas profesionālajā dienestā liedz iestāties cilvēkiem ar tetovējumiem. Vecāko paaudžu ļaudīm tetovējumi joprojām asociējas ar japāņu organizētās noziedzības grupējumiem, kurus dēvē par “jakudza”, bet jaunieši, sekojot pasaules modei, uzskata, ka tetovējoties tikai izdaiļo savu ķermeni.
Lai kaut nedaudz mazinātu ar NATO samita rīkošanu saistītās iedzīvotājiem sagādātās neērtības, Viļņas pašpārvalde nolēmusi, ka no 10. līdz 13. jūlijam sabiedriskais transports Lietuvas galvaspilsētā būs bez maksas. Tomēr pašās samita dienās – 11. un 12. jūlija – daudzi maršruti būs mainīti, jo vecpilsēta vispār tiks slēgta transportam, un ierobežojumi paredzēti arī ap izstāžu centru “LITEXPO”, kur notiks samits.
Lielas galvassāpes Eiropas Savienībai (ES) var sagādāt prokrievisko politisko spēku popularitātes pieaugums Austrijā un Slovākijā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, taču fakts paliek nemainīgs – pie varas apņēmīgi laužas politiķi, kuru retorika daudz neatšķiras no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem.
Londonas Augstajā tiesā otrdien vairāk nekā piecu stundu garumā liecības sniedza un uz jautājumiem atbildēja princis Harijs. Atbildētāji šajā viņa iniciētajā prāvā ir mediju grupa “Mirror Group Newspapers” (“MGN”), un Harijs apgalvo, ka tās īpašumā esošie tabloīdi gadiem ilgi izmantojuši nelikumīgas informācijas vākšanas metodes, lai publicētu viņu nomelnojošus rakstus. Liecību sniegšana turpināsies šodien, bet pati prāva ilgs vēl vairākas nedēļas.
Krievijas armija, pametot savas pozīcijas Donbasā, sākusi intensīvu civiliedzīvotāju aplaupīšanu, raksta poļu žurnāliste Jūlija Skorika portālā “ukrayna.pl”. “Atkāpjoties viņi aplaupa ukraiņu mājas. Okupanti paņem pilnīgi visu,” raksta J. Skorika. Par to ziņo arī partizānu kustība “Ateš”. Zagtas tiek ne tikai sadzīves preces, bet arī masveidā labība.
Stingrā režīma cietumā ASV Kolorādo štatā miris 79 gadus vecais Roberts Hansens – kādreizējais Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģents, kurš nodarīja milzīgu kaitējumu ASV nacionālās drošības interesēm, strādājot sākumā PSRS, bet pēc tam Krievijas labā. 2001. gadā, “piespiests pie sienas” viņš atzinās spiegošanā un izvairījās no nāvessoda.
Konkurences rīvēšanās starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu jauno tehnoloģiju jomā ir sen zināma lieta. Liels ieguvējs no lielvalstu cīkstēšanās mikroshēmu ražošanā izrādās Dienvidkoreja.
Jau vairākus mēnešus pēc kārtas strauji turpina pieaugt vācu galēji labējās partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) popularitāte. Ja Bundestāga vēlēšanas notiktu šobrīd, par šo partiju būtu gatavi balsot 18% vēlētāju, kas nozīmē, ka popularitātes ziņā tā panākusi kanclera Olafa Šolca vadītos sociāldemokrātus (pārliecinošs līderis aptaujās ir opozīcijā esošais konservatīvo bloks CDU/CSU, par ko balsotu 29% respondentu).
Lai gan Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošana pēc kara izmaksās miljardiem eiro, šīs investīcijas palīdzēs Eiropai pilnībā atteikties no Krievijas piegādēm, kā arī īstenot savu ieceri par pilnīgu pāreju uz zaļo jeb bezizmešu enerģiju.
Polijas un Lietuvas amatpersonas ir nobažījušās, ka nākamajā mēnesī varētu strauji aktivizēties nelegālo migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas iekļūt Eiropas Savienības valstu teritorijā. Aizbildinoties ar ikgadējo festivālu “Slavjanskij bazar”, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko noteicis bezvīzu režīmu desmitiem pasaules valstu pilsoņiem.
“Serbija pret vardarbību” – tāds bija galvenais lozungs sestdien Belgradā notikušajai protesta akcijai (jau piektajai beidzamā mēneša laikā), kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Taču vienlaikus viņi protestēja arī pret labēji populistisko prezidentu Aleksandru Vučiču un citām augstākajām amatpersonām, kas, vairāk nekā desmit gadus esot pie varas, veicinājušas to, ka vardarbība netiek nosodīta.
Saskaņā ar Lietuvas Speciālās izmeklēšanas biroja (STT) datiem, enerģētikas nozares novērtējums, kas ir svarīgs nacionālajai drošībai, korupcijas līmeņa dēļ pasliktinās jau otro gadu pēc kārtas. Pēc Lietuvas iedzīvotāju domām, korumpētākās iestādes joprojām ir medicīnas iestādes, Seims, tiesas, pašvaldības un partijas, raksta Lietuvas ziņu portāls "Respublika".
Krievijas varas koridoros parādās sīkas mikroplaisas. Par kaut kādu valdošās elites pilnvērtīgu šķelšanos runāt pāragri, bet priekšnoteikumi Kremļa konstrukciju erozijai pamazām briest.
NATO un tās vadošo dalībvalstu līderi solījuši darīt visu iespējamo, lai līdz nākammēnes Viļņā paredzētajam Ziemeļatlantijas alianses samitam nodrošinātu Zviedrijas pievienošanos blokam. Skaļākās iebildes pret to paudusi Turcija, bet pēc šīs valsts prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārvēlēšanas amatā esot cerības, ka Ankara savu pozīciju mainīs. Taču Zviedrijas uzņemšanu NATO nav ratificējusi arī Ungārija, turklāt šīs valsts amatpersonas izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu, kādēļ notiek vilcināšanās.
Iespējams, ka mūsu planētu laiku pa laikam patiešām apmeklē kādas citas civilizācijas pārstāvji, bet tikpat labi var būt, ka Zemes atmosfērā notiek reti un neparasti procesi, līdz kuru izskaidrojumam mūsdienu zinātne vēl nav tikusi. Nepieciešams vairāk datu, tiem jābūt precīzākiem, tādēļ vajadzīgas arī labi kalibrētas novērošanas ierīces. Tāds secinājums izriet no Neidentificēto lidojošo objektu (NLO) izpētei veltītās ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (“NASA”) ekspertu sēdes, ko pirmo reizi internetā bija iespējams vērot ikvienam.
