Somijas galvaspilsētas Helsinku pašvaldība plāno izbūvēt jaunu tramvaja līniju pilsētas rietumos caur galvaspilsētas rajoniem Munkiniemi un Hāgu uz Kannelmeki. Pašvaldības plānos ir iekļauti arī jauni tramvaju posmi pilsētas centrā Tēlē un Kampi. Aplēstās kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 310 miljoni eiro. Turpretim Rīgā pēc neatkarības atgūšanas no jauna nav izbūvēta neviena tramvaja līnija.
2025. gadā jau no Kauņas līdz pat Gibraltāram varēsim traukties pa vismaz četru joslu ātrgaitas automaģistrāli, bet no 2030. gada jau no Latvijas – Lietuvas robežas. Lietuvā notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi autoceļa A5 Kauņa–Marijampole–Budzisko posmā, tas ir ceļš "Via Baltica", kas šķērso Lietuvu no Latvijas virzienā uz robežu ar Poliju. Pēc rekonstrukcijas tā būs četru joslu automaģistrāle, kas pielāgota civilajai un militārajai satiksmei – svarīgākais ceļu savienojums ar Rietumiem.
Arī Apvienotajā Karalistē ir savs privāto lidmašīnu skandāls. Britu prese pašlaik sīki un smalki apraksta, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks, ārlietu ministrs Deivids Kamerons un karalis Čārlzs III lidojuši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferenci COP28 Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) katrs ar savu privāto lidmašīnu.
Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.
Polijas autopārvadātāji turpina protestus pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, bloķējot vēl vienu robežpunktu ar Ukrainu un par diviem mēnešiem pagarinot Dorohuskas robežpunkta blokādi. Neapmierinātajiem autovadītājiem pievienojušies arī poļu lauksaimnieki, kuri uzskata, ka Ukrainas graudi un citi produkti samazina viņu produkcijas cenas un viņu peļņu.
Lai arī kāds būtu ceturtdienas balsojums Saeimā, tas parādīs esošās koalīcijas liekulību un melīgumu, politisko pērkamību un vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu. Ir daudz trakāk: Stambulas konvencijas ratifikācija draud pavērt robežas vārtus Eiropas labumus aprīt alkstošajiem migrantiem.
Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.
Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.
Vai Luksemburga ir kļuvusi par vājo posmu ES un NATO drošībā – ceļ trauksmi interneta portāls “euobserver.com”. Izdevums norāda, ka Luksemburgas aptuveni 80 izlūkdienesta darbinieku acīmredzami netiek galā ar jo īpaši Krievijas spiegu tīkojumiem iegūt NATO noslēpumus.
Lietuvas Seima politiķi aicina Lietuvas valdību un Transporta un sakaru ministriju mainīt spēkā esošo automašīnu tehniskās apskates pakalpojuma sniegšanas modeli, piešķirot apskates veikšanas tiesības sertificētiem autoservisiem.
Vai tā ir taisnība, ka frontē visi karavīri kļūst ticīgi? Ko karā dara kapelāni, un kāpēc viņus aizsargā? Vai ASV kapelānu dienesta modeļi darbojas arī kara apstākļos Ukrainā? kontekst.lv žurnāliste tikās ar Ruslanu Rosu – Ukrainas Pirmā militāro kapelānu bataljona komandieri un mācītāju vienā no Ukrainas protestantu baznīcām.
Polijas valdība ir izrādījusi lielu apņēmību palielināt savus bruņotos spēkus. Novembrī Polijas Valsts aizsardzības ministrija iesniegusi jaunu noteikumu projektu par brīvprātīgu iesaistīšanos militārajā dienestā un uzskata, ka tas ir labākais veids, kā palielināt armijas lielumu, neieviešot obligātu iesaukšanu. Plāns ir izveidot 300 000 cilvēku lielu armiju.
No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.
Karš Ukrainā plosās jau gandrīz divus gadus, bet bēgļu plūsma no šīs valsts arvien neapsīkst. Ukraiņi pamet savas mājas Krievijas okupētajos reģionos. Viņi dodas uz Eiropu caur Krieviju un Latviju, kas ir īsākais ceļš. Daugavpils ir kļuvusi par sava veida tranzīta punktu ukraiņu bēgļiem šajā maršrutā, kur viņus sagaida Latvijas brīvprātīgie.
Patvēruma meklētāju skaits, kas šķērso Somijas robežu, visticamāk, turpinās palielināties. Eksperti vērtē, ka drīzumā Somijai būs jārēķinās ar simtiem jaunu patvēruma meklētāju ik dienas. Taču, lai Somijā katru dienu pāri austrumu robežai sāktu ierasties tūkstošiem cilvēku, Krievijas iekšienē būtu jānotiek kam nopietnākam, piemēram, Putina režīma krišanai.
Par Izraēlas kara operācijām Gazas joslā, par specifisko Tuvo Austrumu domāšanu, par radikālo islāmu, Rietumu dīvaino liberālmarksismu un citām aktualitātēm “Neatkarīgās” intervija ar rabīnu, Jūrmalas ebreju kopienas vadītāju, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes locekli Šimonu Kutnovski-Ļaku.
Militārā konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos ir sacēlusi masveida antisemītisma vilni, jo īpaši valstīs, kurās dzīvo lielas musulmaņu kopienas. Dāvida zvaigžņu zīmēšana uz ebreju māju sienām – ļaunprātīgā prakse, kas tika piekopta nacistiskajā Vācijā – 80 gadus pēc Trešā reiha sabrukuma atkal parādās Eiropas pilsētu ielās. Kā uz to reaģēs oficiālā Brisele? Un cik liela ir varbūtība, ka nesen Ziemeļkaukāzā notikušie grautiņi atkārtosies Eiropā?
Ukrainas Bruņoto spēku komandiera Valērija Zalužnija intervija un to pavadošais raksts ietekmīgajā žurnālā “The Economist” izraisīja plašu rezonansi pasaulē. Attieksme bija spektrā no “panikas celšana” līdz “sen jau bija laiks runāt tiešu un skaidru valodu”.
Kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā aizsākušās diskusijas par nepieciešamību marķēt to starptautisko zīmolu produktus, kuru ražotāji turpina uzņēmējdarbību Krievijā. Diskusijas uzjundījis žurnālistu atklājums, ka ar Somiju saistītais saldumu ražotājs finanšu gada pārskatā Krievijas karu Ukrainā sauc par “ģeopolitisku notikumu”.
Jau gandrīz mēnesi turpinās nežēlīgs karš starp Izraēlu un palestīniešu organizāciju “Hamās”, kas pašlaik pārsvarā norisinās Gazas joslā. 7. oktobra rītā “Hamās” kaujinieki raidīja tūkstošiem raķešu pa Izraēlas teritoriju, iebruka kibucos un uzbruka kāda mūzikas festivāla publikai, nogalinot 1400 izraēliešu, kā arī nolaupot vairāk nekā 200 ķīlnieku.
