Pasaulē

Bali notiekošā G20 samita kuluāru galvenā ziņa, protams, ir ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina sarunas. Kopš Baidens stājies prezidenta amatā, šī ir pirmā reize, kad abu lielvalstu vadītāji tikušies personīgi - iepriekš komunikācija starp viņiem notikusi tikai telefoniski. Medijiem sniegtais sarunu atreferējums vedina uz domām, ka nedz Ķīna, nedz ASV nav ieinteresēta savstarpējo attiecību eskalācijā, taču abām valstīm ir savas sarkanās līnijas, kuru pārkāpšanu tās nevēlas pieļaut.

Apvienotā Karaliste un Francija šonedēļ noslēgušas jaunu līgumu, kura mērķis ir apturēt nelegālo migrantu plūsmu pāri Lamanša šaurumam. Aplēses liecina, ka šogad britu salās nelikumīgi mēģinājuši iekļūt aptuveni 40 000 pārceļotāju, taču tie ir tikai nelikumīgā robežas šķērsošanā pieķertie, un atliek vien minēt, cik daudz ir tādu, kuri veiksmīgi nokļuvuši Lielbritānijā. Nevalstiskajām organizācijām, kas regulāri vaimanā par nepieciešamību sniegt patvērumu kara bēgļiem, derētu iegaumēt, ka vismaz 11 000 pārtverto nelegāļu bijuši Albānijas pilsoņi, bet šajā valstī, cik zināms, nekāda kara nav.

"Atkopties kopā, atkopties stiprākiem," – šāda devīze dota pasaules ekonomiski attīstītāko valstu grupas G20 samitam, kas 15. novembrī sāksies Bali salā Indonēzijā. Lozungs tika izvēlēts jau sen, pirms 24. februārī notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā, un kopš šī brīža neglābjami novecojis. G20 valstīm tagad jādomā nevis par to, kā atgriezties ierastajā biznesa apritē pēc Covid-19 pandēmijas, bet gan par to, kā piespiest Krieviju apvaldīt tās agresīvo apetīti.

12. novembrī apritēja 110 gadi kopš britu polārpētnieka Roberta Skota ekspedīcijas dalībnieki Antarktīdas ledājā uzgāja telti ar Skota un divu viņu ceļabiedru mirstīgajām atliekām. Viņiem, kopā ar vēl diviem vīriem, kuri bija gājuši bojā iepriekš, gan bija izdevies sasniegt Dienvidpolu, taču tas notika vairāk nekā mēnesi pirms tur pabija norvēģa Rūalla Āmunnsena ekspedīcija. Atceļam Skotam un viņa komandai nepietika nedz fizisko spēku, nedz motivācijas.

Zviedrijas parlaments nākamnedēļ plāno balsot par grozījumiem konstitūcijā, kas ļaus pieņemt stingrākus pret terorismu vērstus likumus. Darba kārtību parlamentāriešiem Stokholmā diktē Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš draudējis nobloķēt Zviedrijas (un pie viena arī Somijas) uzņemšanu NATO, ja šīs valstis joprojām būs drošs patvērums kurdu aktīvistiem un citiem Erdogana kritiķiem, kurus Ankarā uzskata par teroristiem.

Afganistānā valdošā radikālo islāmistu kustība Taliban ieviesusi jaunus ierobežojumus sievietēm - Kabulā viņām aizliegts apmeklēt gan parkus (arī izklaides parkus), gan sporta zāles. Talibi aizliegumu skaidro ar to, ka nav tikuši ievēroti iepriekšējie rīkojumi, saskaņā ar kuriem, sieviešu un vīriešu plūsmām šādās sabiedriskās vietās jābūt nošķirtām.

Tiesa Rietumvirdžīnijas štatā piespriedusi bargus cietumsodus laulātam pārim, kas centās kādai ārzemju valstij pārdot militāros noslēpumus - informāciju par amerikāņu zemūdeņu kodoldzinēju darbības principiem. Līdz pat aresta brīdim Džonatans un Daiana Tēbi pat nenojauta, ka kontaktējas nevis ar ārzemniekiem, bet gan Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) darbiniekiem, kuri dažu mēnešu laikā savāca iespaidīgu pierādījumu bāzi.

Neticama veiksme uzsmaidījusi cilvēkam, kura iegādātā loterijas biļete nodrošinājusi 2,04 miljardu dolāru lielu laimestu ASV Powerball loterijā. Iepriekšējās 40 izlozes pēc kārtas nevienas biļetes seši skaitļi nesakrita ar izlozētajiem, tādēļ lielais laimests turpināja strauji augt, un līdzīgi bija ar ažiotāžu.

Norvēģijas princeses Martas Luīzes aizrautība ar okultām lietām un tā dēvēto alternatīvo medicīnu jau labu laiku raisījuši neizpratni viņas racionāli noskaņotajos tautiešos. Tā tikai pieauga šovasar, kad kļuva zināms par 51 gadu vecās princeses saderināšanos ar amerikāni Dareku Veretu, kurš sludina, ka esot no mirušajiem augšāmcēlies šamanis sestajā paaudzē. Lai lieki nebojātu karaļnama reputāciju, šonedēļ paziņots par loģisku risinājumu - Marta Luīze vairs nepildīs karaļnama pārstāves funkcijas.

Apelāciju tiesa Londonā sākusi skatīt Spānijas bijušā karaļa Huana Karlosa I prasību, kurā pieprasīts atzīt, ka viņš kā karaļnama pārstāvis bauda tiesisko imunitāti. Šāds lēmums bijušajam monarham nepieciešams, jo viņu britu tiesā iesūdzējusi kādreizējā mīļākā, kura apgalvo, ka pēc attiecību pārtraukšanas Huans Karloss I un viņa rokaspuiši viņu vajājuši un centušies iebiedēt, cita starpā pieprasot atdot saņemtās dāvanas.

Šodien amerikāņu vēlētāji balso ne tikai par jauno Kongresa sastāvu, bet arī visdažādākajām likumdošanas iniciatīvām. 37 pavalstīs notiks referendumi, kuros elektorāts varēs paust savu attieksmi pret 132 priekšlikumiem, kas aptver visplašāko tēmu loku - no federālā finansējuma izmantošanas prioritātēm līdz pat tā saucamo maģisko sēņu lietošanas legalizācijai.

Gandrīz divus gadus ASV demokrātus pārstāvošajam prezidentam Džo Baidenam bija iespēja realizēt savus politiskos plānus, balstoties uz Kongresu, kurā vairākums abās palātās bija viņa partijas biedriem. Pēc otrdien paredzētajām vidustermiņa vēlēšanām situācija, visticamāk, mainīsies. Tikai brīnums var paglābt demokrātus no vairākuma zaudēšanas Pārstāvju palātā, turklāt republikāņi savā kontrolē var pārņemt arī Senātu. Cerot uz tieši šādu iznākumu, rokas berzē Baidena priekštecis Baltajā namā Donalds Tramps, kurš nav atmetis cerības pēc 2024. gada vēlēšanām atgriezties ASV prezidenta amatā.

Pretrunīgu reakciju Salvadorā un aiz tās robežām izpelnījies valdības rīkojums kapsētās demontēt greznos pieminekļus, kas ierīkoti uz bandītu pēdējām atdusas vietām. Tieslietu ministra vietnieks Oziriss Luna paziņojis, ka tā jārīkojas tādēļ, lai šie pieminekļi pārstātu pildīt noziedznieku svētvietu funkcijas.

"Par karu ir atbildīgs Putins, bet Putinu ievēlēja iedzīvotāji. Es par viņu noteikti nebalsoju, pat protestēju, izejot Puškina laukumā. Vai tauta ir vainīga? Nu, protams, ka jā, jo mūsos visos ir bijis un joprojām ir kaut kas no impēriskuma un fašisma," tā sarunā ar Youtube kanālu Russkije norm! sacījis krievu uzņēmējs Oļegs Tiņkovs. Viņš ir viens no retajiem augstākā ranga biznesmeņiem, kurš atklāti kritizējis Kremļa uzsākto agresiju pret Ukrainu, bet šī mēneša sākumā atteicies no Krievijas pilsonības.

Tuvojoties 8. novembrim, kad ASV notiks Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, prezidents Džo Baidens brīdinājis, ka radikāli noskaņoto republikāņu iespējamā atteikšanās no balsošanas rezultātu atzīšanas rada nopietnus draudus demokrātijai. Prezidents uzskata, ka galvenais iedvesmotājs šādai rīcībai ir viņa priekštecis Baltajā namā Donalds Tramps, kurš bez jebkāda pamatojuma turpina apgalvot, ka 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultāti ir safabricēti par labu Baidenam.

Ziemeļkoreja trešdien veikusi vērienīgākos raķešu izmēģinājumus, raidot Japāņu jūras virzienā 17 raķetes. Viena no tām šķērsojusi demarkācijas līniju, iekrītot jūrā starptautiskajos ūdeņos aptuveni 60 kilometrus no Dienvidkorejas piekrastes un izraisot gaisa trauksmi Ulleundo salā. Šādā veidā Phenjanas režīms reaģējis uz Dienvidkorejas un ASV kopīgajām gaisa kara spēku mācībām Vigilant Storm, taču arī Seula nav palikusi atbildi parādā, izšaujot vairākas raķetes uz neitrālajiem ūdeņiem ziemeļos no demarkācijas līnijas.

Tikai pirms četriem mēnešiem nodibinātajai Dānijas Moderātu partijai pēc šodienas parlamenta vēlēšanām var pavērties iespēja noteikt valsts politisko kursu nākamajiem četriem gadiem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tieši tās mandāti varētu būt izšķirošie, nosakot, vai valdību veidos kreisie, vai labējie spēki. Moderātu līderis, bijušais premjers Larss Leke Rasmusens, uztur intrigu, neatklājot ar kuru bloku viņa partija grasās sadarboties, bet kuluāros baumo, ka arī viņš pats uzskatāms par vienu no pretendentiem uz valdības vadītāja amatu.

Šodien tiesas priekšā Sanfrancisko stāsies 42 gadus vecais Deivids Depeips - cilvēks, kurš pagājušās nedēļas nogalē ielauzās ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi mājā un ar āmuru ielauza galvaskausu viņas vīram Polam. Pratināšanā noskaidrojies, ka viņš vēlējies saņemt Pelosi kā ķīlnieci un sakropļot viņu, ja politiķe atteiktos piekrist Depeipa atbalstītajām sazvērestības teorijām.

Par jauno Brazīlijas prezidentu kļūs kreiso spēku līderis Luiss Inasio Lula da Silva, kuru vēlēšanu otrajā kārtā atbalstījuši 50,9% balsotāju, liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Līdzšinējais prezidents, galēji labējais Žairs Bolsonaru gan nav steidzies atzīt zaudējumu un apsveikt savu sāncensi ar uzvaru, kas rada bažas, ka viņa atbalstītāji varētu mēģināt apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

Galvenā intriga pirms 1. novembrī notiekošajām Izraēlas parlamenta ārkārtas vēlēšanām ir pavisam vienkārša – vai pie varas izdosies atgriezties korupcijā apsūdzētajam un ilgus gadus premjera krēslā sēdējušajam labējās partijas “Likud” līderim Benjaminam Netanjahu? Salīdzinājumā ar citiem konkurentiem viņa izredzes pašlaik kotējas visaugstāk, taču socioloģiskās aptaujas liecina, ka Netanjahu un viņa sabiedrotajiem var pietrūkt tikai viena mandāta, lai iegūtu vairākumu parlamentā jeb Knesetā.

Eiropas Savienības valstīm atkal nākas saskarties ar migrantu uzplūdiem, un runa jau nav par Ukrainas iedzīvotājiem, kuri patiešām bēg no valsts Krievijas agresīvā iebrukuma dēļ. Kontinentā aizvien lielākā skaitā ierodas nelegālie imigranti no Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm, raksta izdevums Politico, norādot, ka migrantu skaits jau ir tuvs 2015. gada rādītājiem, kad nelegāļus doties uz Eiropu iedvesmoja toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele, paziņojot par atvērtajām durvīm.

Šajās dienās aprit 100 gadu kopš bēdīgi slavenā itāļu fašistu Marša uz Romu, kā rezultātā pie varas nāca Benito Musolīni, kurš pāris nākamajos gados kļuva par īstu diktatoru. Triecienniekiem, kuri iepriekšējā gada laikā bija kārtīgi iebiedējuši sabiedrību, terorizējot politiskos pretiniekus, pat nenācās izmantot spēku, lai Musolīni kļūtu par valdības vadītāju – šo amatu viņam piešķīra baiļu pārņemtais karalis Viktors Emanuels III. Ne mazums vēsturnieku uzskata, ka ar tikai Romā vien dislocētajiem armijas spēkiem būtu pieticis, lai slikti bruņotos melnkreklus (tā dēvēja fašistu kaujiniekus) sakautu lupatu lēveros.