Pasaulē

Haiti valdība un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājuši izveidot starptautisko ātras reaģēšanas spēku kontingentu, kura uzdevums būtu palīdzēt Haiti policijai neitralizēt kriminālos grupējumus, kas terorizē iedzīvotājus un noveduši valsti līdz drošības un humānajai katastrofai. Šādu risinājumu teorētiski atbalsta Rietumu puslodes valstis, taču pagaidām neviena (ieskaitot ASV) nevēlas uzņemties spēku vadību, labi apzinoties, ka misijas panākumi haosa pārņemtajā valstī nav garantēti.

Britu jaunā premjera Riši Sunaka un viņa valdības pirmās darba dienas radījušas iespaidu, ka šis Ministru kabinets negrasās strēbt karstu un lēmumus par ekonomisko un finansiālo problēmu risināšanu pieņems vien pēc rūpīgas situācijas izanalizēšanas. Pēc Borisa Džonsona un jo sevišķi Lizas Trasas haotiskajiem laikiem varētu pat sacīt, ka britu politikā iestājusies garlaicība, ko atzinis arī politikas veterāns Maikls Govs, kurš pēc pārtraukuma atgriezies valdības sastāvā.

Izdevniecība Penguin Random House apstiprinājusi, ka nākamā gada 10. janvārī grāmatu veikalos būs nopērkami britu prinča Harija memuāri ar nosaukumu Spare. Jau tagad ir skaidrs, ka šī grāmata kļūs par dižpārdokli, bet saglabājas intriga, cik lielā mērā tajā būs kritizēta britu monarhija, jo karalienes Elizabetes II nesenā nāve vismaz šķietami mazināja domstarpības starp Hariju un viņa brāli, troņmantnieku Viljamu.

Ziemeļīrijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem atlicis pavisam maz laika, lai izvairītos no otrajām vēlēšanām šogad. Kopš maija viņiem nav izdevies nedz ievēlēt asamblejas spīkeru, nedz izveidot izpildvaru, jo šos centienus bloķējusi protestantu atbalstītā Demokrātiskā unionistu partija (DUP). Tā šādā veidā protestē pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu, kas pēc Brexit tika noslēgts starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību un nošķir Ziemeļīriju no citām karalistes daļām.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis, ka neatmetīs pūliņus atbrīvot Krievijā ieslodzīto amerikāņu basketbola zvaigzni Britniju Graineri. Tiek pieļauta iespēja, ka starp ASV un Krieviju notiks apmaiņa ar ieslodzītajiem. Otrdien apelāciju tiesa Maskavā paturēja spēkā Grainerei piespriesto sodu par mēģinājumu nelegāli ievest Krievijā narkotikas (marihuānas eļļu), taču amerikānietes advokāti, atsaucoties uz citiem spriedumiem līdzīgās lietās, uzsver, ka sods ir nesamērīgi bargs.

Dienvidāfrikas Republikas varasiestādes paziņojušas, ka neliegs Keiptaunas ostā piestāt ASV un ES sankcijām pakļautā krievu miljardiera Alekseja Mordašova jahtai Nord, kas pašlaik ir ceļā no Honkongas uz DĀR. Prezidenta Sirila Ramafosas pārstāvis informējis, ka šai valstij nav saistošas sankcijas, ko nav noteikusi ANO, un nevarot būt ne runas, ka tā kādā veidā varētu vērsties pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha īpašumu.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzņēmies iniciatīvu, lai starptautiskā sabiedrība ieguldītu pietiekamus līdzekļus Ukrainas atjaunošanā, mudinot uz jauna Māršala plāna realizēšanu. Šādu viedokli viņš paudis gan pirmdien Berlīnē notikušajā Vācijas un Ukrainas biznesa forumā, gan vakar Vācijas galvaspilsētā notikušajā starptautiskajā konferencē, kurā tika spriests par Ukrainas atjaunošanu. Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis apsveicis šo iniciatīvu, taču norādījis, ka pašlaik svarīgāk būtu palīdzēt Ukrainai ar aptuveni 38 miljardiem eiro – tā ir summa, kas šobrīd iztrūkst valsts nākamā gada budžetā.

Kenijas pilsētas Nairobi pievārtē nogalināts Pakistānā pazīstamais televīzijas žurnālists Aršads Šarifs, kurš šovasar pameta dzimteni, jo bija saņēmis draudus par militārpersonu kritizēšanu interneta sociālajos tīklos. Kenijas policija skaidrojusi, ka noticis "nelaimīgs incidents" - automašīna, kurā atradies Šarifs, nav apstājusies pie policistu ierīkotā kontrolpunkta un noturēta par transporta līdzekli, kas bija izsludināts meklēšanā.

Bijušais Brazīlijas kongresmenis Robertu Džefersons apšaudījis un ar granātām apmētājis policistus, kuri bija ieradušies viņu apcietināt, jo gada sākumā par draudu izteikšanu notiesātais 69 gadus vecais Džefersons bija pārkāpis mājas aresta nosacījumus. Pēc astoņām stundām, ko politiķis pavadīja iebarikādējies savā mājā, viņš galu galā padevies policijai.

Svētdien uz savu pirmo sēdi sanāca Itālijas jaunās premjerministres, partijas “Fratelli d'Italia” (Itālijas brāļi) līderes Džordžas Meloni vadītā valdība. Šī ir pirmā reize Itālijas vēsturē, kad valdības vadītāja amats ticis uzticēts sievietei, taču būtiskāk ir tas, ka kopš Otrā pasaules kara beigām tik labējas valdības Itālijā vēl nav bijis. Lai gan pati Meloni nepārprotami paudusi atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, divu citu valdībā pārstāvēto partiju līderi – Silvio Berluskoni (“Forza Italia!” jeb “Uz priekšu, Itālija!”) un Mateo Salvīni (“Līga”) – nav slēpuši savu pozitīvo attieksmi pret Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu.

Šajās dienās aprit apaļa gadskārta kopš lielākā saspīlējuma ASV un PSRS attiecībās, kas parasti tiek dēvēts par Kubas raķešu krīzi. 1962. gada oktobrī pasaule 13 dienas atradās uz kodolkara sliekšņa, un tā iemesls bija padomju kodolieroču izvietošana Kubā, kas nepalika nepamanīta amerikāņu izlūkdienestam. Tolaik starp abu valstu līderiem (Džonu Ficdžeraldu Kenediju un Ņikitu Hruščovu) tiešo sakaru nebija, un, vien pateicoties starpniekiem, abi valstsvīri spēja nodot viens otram savus vēstījumus un galu galā krīzi noregulēt.

Kolumbijā pagājušajā gadā strauji pieaugušas gan platības, kurās tiek kultivēti kokas augi, gan saražotā kokaīna apjoms. Valsts jaunā kreisi noskaņotā valdība atzinusi, ka līdzšinējā cīņa pret narkobaroniem, kas Kolumbijā lielākoties notikusi, pamatojoties uz ASV amatpersonu ieteikumiem, nav devusi rezultātus, tādēļ vēlas mainīt stratēģiju. Taču Vašingtonā bažījas, ka mazāk stingra vēršanās pret kokas audzētājiem novedīs pie vēl lielāka narkotiku daudzuma nonākšanas tirgū.

Tikai 45 dienas kopš Lizas Trasas apstiprināšanas britu premjeres amatā šis krēsls (tāpat kā valdošās konservatīvās partijas līdera amats) atkal ir vakants. Trasas nespēja realizēt konsekventu politiku noveda pie īsta dumpja toriju deputātu rindās, un vakar pēcpusdienā, nespējot izturēt šo spiedienu premjere paziņoja par demisiju. Konservatīvie, kuri par katru cenu vēlas izvairīties no leiboristu pieprasītajām ārkārtas vēlēšanām, paziņojuši, ka sava nākamā līdera un britu premjera vārdu nosauks līdz 28. oktobrim, taču, ņemot vērā partijas sašķeltību, to izdarīt nebūs vienkārši.

Tuvojoties ASV Kongresa starpvēlēšanām, prezidents Džo Baidens cenšas mobilizēt demokrātu partijas kreisi liberālo elektorātu. Viņš apsolījis – ja demokrāti saglabās pārsvaru Pārstāvju palātā un iegūs būtiskāku vairākumu Senātā, pirmais likums, ko Baltais nams sūtīs jaunā Kongresa apstiprināšanai, federālā līmenī nostiprinās sieviešu tiesības uz abortiem. Jūnijā ASV Augstākā tiesa atcēla pirms gandrīz 50 gadiem pieņemtu spriedumu, ļaujot par tiesībām uz abortiem lemt atsevišķu pavalstu varas iestādēm, un štatos, kur pie varas ir republikāņi, jau pieņemti dažādi ierobežojumi.

Somijas parlamentā pārstāvētās partijas - gan valdošajā koalīcijā esošās, gan opozīcijā palikušās - konceptuāli atbalsta valsts robežapsardzes dienesta ierosinājumu uz daļas no 1340 kilometru garās robežas ar Krieviju uzbūvēt žogu. Par to pēc sanāksmes ar partiju līderiem paziņojusi premjere Sanna Marina. Tagad valdībai jāpieņem attiecīgs lēmums, lai jau drīzākajā laikā varētu ķerties pie žoga celtniecības.

Ja Apvienotajā Karalistē tagad sarīkotu aptauju par visu laiku sliktāko premjeru, visticamāk, ar ievērojamu pārsvaru šis tituls pienāktos pašreizējai valdības vadītājai Lizai Trasai. Atrodoties amatā tikai sešas nedēļas, viņa sarūpējusi britiem tādu politisko un ekonomisko krīzi, kādu neradīja pat “Brexit” un Covid-19 epidēmija kopā ņemti. Pašlaik situāciju cenšas glābt jaunais finanšu ministrs Džeremijs Hants, kuru Trasai nācās iecelt amatā pēc konservatīvo deputātu spiediena. Bet toriji tikmēr lauza galvas, kā ar iespējami mazākiem zaudējumiem nomainīt partijas un valdības vadītāju.

Nekursēja aptuveni puse reģionālo vilcienu, Parīzē maršrutos izbrauca vien divas trešdaļas autobusu, daudzviet bija slēgtas skolas un citas iestādes - tā otrdien izpaudās kreiso arodbiedrību CGT un FO izsludinātais ģenerālstreiks Francijā.

Francijas galvaspilsētas iedzīvotājus šokējusi ziņa par to, ka piektdienas vakarā 19. rajonā netālu no kādas daudzdzīvokļu mājas atrasta ceļasoma ar 12 gadus vecās Lolas Davje mirstīgajām atliekām, turklāt bijis acīmredzams, ka meitene nogalināta.