Pasaulē

Krievijas uzsāktajam karam pret Ukrainu gala pašlaik neredz, taču krievu karavīru pastrādātie kara noziegumi liek jau tagad aizdomāties par vainīgo tiesāšanu pēc tam, kad karadarbība būs beigusies - kā cer Eiropā, ar Ukrainas bezierunu uzvaru. Šonedēļ Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena rosinājusi veidot īpašu tribunālu, šo priekšlikumu atbalstījusi Francijas Ārlietu ministrija, bet Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels uzsvēris, ka Krievijai būs ne tikai jāatbild par kara noziegumiem, bet arī jāmaksā reparācijas, kompensējot Ukrainas infrastruktūrai nodarītos zaudējumus.

Brazīlijas dienvidos pēc ilgākām lietavām zemes nogruvums nopostījis nozīmīgas šosejas posmu, un līdz pat 50 cilvēkiem pašlaik tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Notikuma vietā strādā glābēji, kuri uzgājuši divu cilvēku mirstīgās atliekas, vēl seši cilvēki izvilkti no dubļu straumes, bet ar katru stundu zūd cerības atrast vēl kādu izdzīvojušo.

Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē notiekošajās NATO valstu ārlietu ministru sarunās tiek spriests par to, kā efektīvāk sniegt palīdzību Ukrainai, kas jau vairāk nekā deviņus mēnešus spiesta atvairīt Krievijas militāro agresiju. Pašlaik Ukrainai akūti nepieciešami ne tikai ieroči un munīcija, bet arī elektrības ģeneratori un transformatori, jo Krievijas raķešu triecienu rezultātā, sākoties ziemai un iestājoties salam, sabojāta liela daļa Ukrainas energosistēmas, un miljoniem iedzīvotāju jārēķinās ar elektrības piegādes, apkures un ūdensapgādes pārtraukumiem. BBC norāda, ka šādu neciešamu apstākļu radīšana civiliedzīvotājiem, saskaņā ar Ženēvas konvencijām var tikt traktēta kā kara noziegums.

Ķīnas policija izmantojusi piparu gāzi un aizturējusi desmitiem demonstrantu, kuri valsts lielākajās pilsētās protestējuši pret Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, turklāt atsevišķos gadījumos pauduši atklātu neapmierinātību ar prezidenta Sji Dzjiņpina politiku, mudinot viņu atkāpties. Tikmēr cenzoriem Ķīnā ir darba pilnas rokas, lai no interneta sociālajiem tīkliem izdzēstu jebkādu informāciju par protesta akcijām - ar šo uzdevumu viņi gan galā netiek.

Zviedrijā sākusies tiesas prāva pret diviem irāņu izcelsmes brāļiem, kuri apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā. Notiesāšanas gadījumā Peimanam Kijam un Paijamam Kijam draud līdz pat 25 gadiem ilgs cietumsods. Lielākā daļa tiesas sēžu būs slēgtas, jo tajās skatīs ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, bet spriedumu paredzēts pasludināt 12. decembrī.

Venecuēlas valdība un opozīcija vienojušās, ka valsts aktīvi, kas pašlaik ir iesaldēti ASV un citu rietumvalstu bankās, jāizmanto, lai ar ANO starpniecību finansētu sociālus projektus, tādējādi sniedzot reālu atbalstu nabadzībā slīgstošajiem iedzīvotājiem. Tas uzskatāms par pirmo soli, lai atrastu izeju no politiskā strupceļa, kas izveidojās 2019. gada sākumā, kad 60 pasaules valstis ar ASV priekšgalā neatzina Nikolasa Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās un noteica sankcijas pret Venecuēlu.

Nule kā apritējuši 30 gadu, kopš Čehoslovākijas parlaments pieņēma konstitucionālo likumu par vienotās valsts pastāvēšanas beigām un divu jaunu valstu – Čehijas un Slovākijas – uznākšanu uz pasaules politiskās skatuves. Ņemot vērā, ka Čehoslovākijas izjukšana notika ļoti miermīlīgi, abām pusēm vienojoties par visiem jautājumiem, šo procesu, kas noslēdzās 1992. gada 31. decembrī, mēdz dēvēt arī par “Samta šķiršanos” – pēc analoģijas ar tikpat miermīlīgo 1989. gada “Samta revolūciju”, kas vienā brīdī aizmēza Čehoslovākijas komunistu režīmu.

Francijas parlamenta deputātiem tā arī nav izdevies nonākt līdz plānotajam balsojumam par vēršu cīņu aizliegšanu. Pēc tam, kad parlamentārieši sagatavotajam likumprojektam bija ierosinājuši vairāk nekā 500 grozījumus, tā autors - kreisā bloka deputāts Aimeriks Karons projektu atsauca, apsūdzot kolēģus obstrukcijā. Lai gan sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pārliecinošs vairākums iedzīvotāju iebilst pret valsts dienvidrietumos populārajām vēršu cīņām, vadošās partijas, tai skaitā prezidenta Emanuela Makrona centristi, uzskata, ka pašlaik nav īstais brīdis tās aizliegt.

Energoresursu pieprasījuma pieaugums, pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī Krievijas Federācijas uzsāktais karš Ukrainā šogad veicinājis vairāku energoresursu, tostarp gāzes un elektroenerģijas, nonākšanu jaunos cenu maksimumos.

Pagaidām nenoskaidroti noziedznieki aplaupījuši muzeju Vācijas pilsētā Mančingā (Bavārijas federālajā zemē), nozogot simtiem seno ķeltu zelta monētu. Zinātāji lēš, ka šī kolekcija ir aptuveni 1,6 miljonus eiro vērta. Vācijas iekšlietu ministrija jau sazinājusies ar Eiropolu un Interpolu, jo pastāv varbūtība, ka realizēt savu guvumu zagļi mēģinās aiz Vācijas robežām.

Ja nenotiks neticamais, un britu valdība pēkšņi nemainīs savu nostāju, Skotijas pirmās ministres Nikolas Stērdženas nākamgad solītais referendums par Skotijas neatkarību nenotiks. Tas izriet no Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas pasludinātā sprieduma, ko grūti nosaukt par negaidītu. Stērdženas vadītā Skotu Nacionālā partija (SNP) un citi neatkarības piekritēji gan padoties negrasās un meklēšot citus ceļus, lai sasniegtu savu mērķi.

Francijas nodokļu inspektori šodien piemin savu kolēģi, kurš gājis bojā dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Viņu noslepkavojis uzņēmējs, pie kura inspektors bija ieradies pārbaudīt grāmatvedības dokumentus. Upura kolēģe tikusi vien piesieta pie krēsla, bet paša slepkavas rīcības motīvus noskaidrot vairs neizdosies, jo viņš izdarījis pašnāvību.

Beidzamās nedēļas laikā Ķīnā vērojams kopš pavasara straujākais Covid-19 gadījumu pieauguma skaits. Ņemot vērā to, ka varasiestādes joprojām nav atteikušās no nulles Covid-19 politikas, kas paredz būtiskus ierobežojumus pat pēc relatīvi niecīga uzliesmojuma, ir bažas, ka dzīve atsevišķās pilsētās, tai skaitā Pekinā, varētu tikt paralizēta.

Pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma atsākušās Kolumbijas valdības sarunas ar kreiso nemiernieku grupējumu Nacionālā Atbrīvošanas armija (ELN), kuru mērķis ir piespiest partizānus pārtraukt gandrīz 60 gadus ilgušo bruņoto cīņu pret valsts varu. Uz sarunu pozitīvu iznākumu ir pamats cerēt kaut vai tādēļ, ka Kolumbijā pie varas nācis kreisi noskaņotais prezidents Gustavo Petro, bet valdības delegāciju vada bijušais kreiso partizānu grupējuma M-19 dibinātājs Otijs Patinjo.

Pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas Kazahstānā beigušās bez pārsteigumiem. Pašreizējais prezidents Kasims Žomarts Tokajevs pildīs valsts līdera lomu ari nākamos septiņus gadus, saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem, saņemot 81,3% vēlētāju atbalstu. Pēc šī nozīmīgā mandāta iegūšanas būs interesanti vērot, vai viņš turpinās solītās demokrātiskās reformas, un, cik strauji Kazahstāna centīsies distancēties no Krievijas.

Vismaz pieci cilvēki nogalināti un 25 ievainoti, kad kāds jauns vīrietis uzsāka apšaudi ASV Kolorādospringsas naktsklubā Club Q, ko iecienījuši seksuālo minoritāšu pārstāvji. Upuru skaits varēja būt daudz lielāks, ja ne dažu kluba apmeklētāju varonīgā rīcība - viņi vēl pirms policijas ierašanās pašu spēkiem neitralizējuši uzbrucēju, atņemot viņam šauteni.

Četru gadu nozīmīgākais notikums futbola dzīvē beidzot ir sagaidīts. Tiesa, izlašu futbolam pavisam neierastā laikā, turklāt jau diezgan ilgi daudz lielāku uzmanību pievēršot nevis pašai spēlei un komandu izredzēm, bet gan apspriežot Kataras valsts tikumus – attieksmi pret viesstrādniekiem, sievietēm, seksuālajām minoritātēm un alkohola lietošanu. Pie tā vainojams 2010. gadā pieņemtais lēmums finālturnīra rīkošanu uzticēt mazajai, taču bagātajai Persijas līča piekrastes valstij, ko par kļūdainu nu atzinis pat toreizējais Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) vadītājs Zeps Blaters.

Šajās dienās aprit 80 gadi kopš Sarkanā armija, dodoties pārsteidzošā pretuzbrukumā spēja lauzt ne tikai Staļingradas kaujas, bet arī visa Otrā pasaules kara gaitu. Pēc vācu 6. armijas sakāves un ģenerālfeldmaršala Frīdriha Paulusa krišanas gūstā vērmahts austrumu frontē turpināja piedzīvot vienu sakāvi pēc otras, un saprātīgākie ļaudis Berlīnē jau saprata, ka nacistu fīrera Ādolfa Hitlera plāns par uzvaru pār Padomju Savienību ir izgāzies. Tieši Hitlera personīgā iejaukšanās armijas komandēšanā bija viens no Vācijas spēku sakāves iemesliem.

Maltas parlaments jau visdrīzākajā laikā izskatīs grozījumus likumā par abortiem, atļaujot to veikšanu situācijās, kad mātes dzīvība vai veselība ir nopietni apdraudēta. Malta ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā ir spēkā strikts abortu aizliegums, un premjers Roberts Abela uzsvēris, ka likumos paredzētie grozījumi nebūt nenozīmē abortu legalizāciju, piebilstot - sabiedrības pārliecinošs vairākums ir kategoriski noskaņoti pret šādu soli.

Šonedēļ darbu uzsācis jaunais Izraēlas parlamenta sastāvs - labējākais, kāds vien beidzamajos gados ir pieredzēts. Jaunās valdības veidošana uzticēta ilggadējam premjeram Benjaminam Netanjahu, kurš joprojām ir apsūdzēts trijās krimināllietās par kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Taču viņam ir pietiekami liels atbalsts parlamentā (64 no 120 deputātu balsīm), un tiek prognozēts, ka savu valdību Netanjahu izveidos jau līdz šīs nedēļas nogalei.

Otrdienas pievakarē sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka Krievijas masveida raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai viena raķete trāpījusi Polijas teritorijā, Ļubļinas apgabalā, Ukrainas pierobežā. Ir divi bojā gajušie. Ziņa pamatota ar atsauci uz Polijas “Radio Zet”. Vēlāk parādījās ziņa, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moravecskis esot sasaucis Polijas Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā tiks skatīts šis jautājums un iespējamā Polijas reakcija.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajai apstiprināja, ka Polijai trāpījušas divas krievu raidītās raķetes. Raķetes nokritušas netālu no Ļubļinas pilsētas. Divi cilvēki gājuši bojā. „Ja Polija rosinās iedarbināt NATO līguma 4. pantu, mums kā valstij to vajadzēs atbalstīt,” viņš teica.