Eiropas Parlamenta deputātes SANDRA KALNIETE un INESE VAIDERE – par aktuālo notikumu attīstību Eiropā.
Latvijas intereses ilgtermiņā
SANDRA KALNIETE,
Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente
ES ekonomikas atveseļošana pēckrīzes periodā nedrīkst notikt uz Latvijai būtisku lauksaimniecības un kohēzijas politikas jomu rēķina.
Vīrusa izraisītā krīze visiem ir radījusi nenoteiktības sajūtu par nākotni, kas sarunas starp Eiropas institūcijām par nākamo ES daudzgadu budžetu un ekonomikas Atjaunotnes fondu padara īpaši spriegas. Eiropas Tautas partijas grupa piedāvā skaidru pozīciju par budžeta veidošanas principiem, tai skaitā stingri uzstāj, lai, koncentrējoties uz ekonomikas atveseļošanu pēckrīzes periodā, netiek atstātas novārtā līdzšinējās Eiropas ilgtermiņa politikas jomas, kas ir ļoti nozīmīgas arī Latvijai un tās cilvēkiem. Neredzu par iespējamu atkāpties no Latvijas nostājas jautājumā par finansējuma palielinājumu kopējai lauksaimniecības politikai, iespēju robežās ir jākāpina finansējums kohēzijai jeb reģionālajai attīstībai, tāpat ne mazāk svarīgs ir stabils finansējums drošībai.
Grūtības vienoties par ES daudzgadu budžetu nākamajam periodam bija jau pirms krīzes, cīņas starp Eiropas institūcijām un valstīm bija skarbas. Tagad tam vēl pievienojas neskaidrība par Atjaunotnes fonda izmantošanas principiem. Latvijai ir svarīgi, lai šis fonds, kura līdzekļus Eiropas Komisija plāno aizņemties finanšu tirgos, piedāvājot kā garantiju ES daudzgadu budžetu, nekļūtu par smagu parādu «bumbu», kas atstātu negatīvu iespaidu uz lauksaimniecībai un kohēzijai paredzēto līdzekļu daudzumu. Tas var notikt, ja Atjaunotnes fonda līdzekļus dalībvalstis saņems kā dotāciju, ko vēlāk finanšu tirgiem būtu jāatmaksā no ES budžeta.
Jānosargā dzīvības un darbavietas
Prof. Dr. oec. INESE VAIDERE
Eiropas Parlamentārās asociācijas un ĀKK - ES delegācijas viceprezidente
Vīrusa radītās problēmas ir skārušas ikvienu. Tādēļ Eiropas Parlamentā ātri grozījām ES budžetu, lai Latvijā varētu tērēt 800 miljonus eiro tūlītējām vajadzībām ekonomikā un veselības aprūpē. Šie līdzekļi ļauj atbalstīt vīrusa smagāk skartos cilvēkus un nozares.
Lai arī veselības aprūpe ir dalībvalstu rokās, ES krīzes situācijā koordinē un palīdz. Piemēram, notiek kopīgi aizsargmasku un plaušu ventilatoru iepirkumi, tā panākot izdevīgākus nosacījumus. ES finansē daudzus pētniecības projektus, lai vīrusu varētu gan ātri diagnosticēt, gan ar zālēm un vakcīnu uzveikt ilgtermiņā.
Kas vēl darāms? Jāmazina ekonomiskais trieciens ar vērienīgām ES investīcijām. Jāpalielina ES budžeta programmas, kas Latvijā veiksmīgi īstenotas līdz šim - kohēzijas un reģionālās attīstības fondi, atbalsts uzņēmējiem un lauksaimniekiem. Tāpat jāiegulda jomās, kas mūs padarīs spēcīgākus nākotnē - zinātnē, digitalizācijā, vides aizsardzībā. Latvijai būtiski ir arī starpvalstu projekti enerģētikas un transporta attīstībai, it īpaši «Rail Baltica». ES budžetu papildinās arī jauns ekonomikas atveseļošanas fonds, kura līdzekļu sadalē iestāšos par Latvijai izdevīgiem kritērijiem.
Krīze parādījusi, ka noteikti jāpalielina ieguldījumi veselības aprūpē arī ilgtermiņā, tam atvēlot vismaz 50 miljardus eiro. Lai to finansētu, dalībvalstīm ir jāpalielina iemaksas ES budžetā un jāievieš jauni ienākumu avoti, piemēram, digitālais nodoklis. Latvijai tas būtu izdevīgi, jo par katru budžetā iemaksāto eiro investīcijās atpakaļ saņemam četras reizes vairāk.
ETP grupa: glābjot Eiropas vasaru
Lielākā politiskā frakcija Eiropas Parlamentā (Eiropas Tautas partijas grupa) uzskata, ka, glābjot šīs vasaras tūrisma sezonu, ir ļoti svarīgi atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropā un atvērt Eiropas Savienības valstu iekšējās robežas. Ir apdraudēti desmitiem miljonu darbavietu un daudzu ģimeņu labklājība.
MANFRĒDS VĒBERS,
ETP grupas priekšsēdētājs
Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomika jau tagad saskaras ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem vēsturē. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nosargātu cilvēku darbavietas un ienākumus. Tas ir īpaši svarīgi ceļojumu un tūrisma nozarē, kas nodrošina 10% no Eiropas IKP un nodarbina gandrīz 23 miljonus cilvēku.
