Saeimas deputātiem, kuriem būs jāapstiprina valdības izlolotās izmaiņas autoratlīdzību regulējumā, pagaidām pietrūkst informācijas, lai tās vērtētu kvalitatīvi, taču likumdevēju skepse nav noslēpjama. Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācija sit trauksmes zvanu, jo Ministru kabineta ieceres liecina, ka nozarei jārēķinās ar neplānotiem izdevumiem, kas vairs nepakļaujas amortizēšanai.
Neatkarīgā jau vēstīja ‒ valdība iecerējusi, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam autoratlīdzību saņēmēji varēs turpināt savas finansiālas attiecības ar valsti, tajās neko nemainot. Savukārt pēc nākamā gada 1. jūlija vajadzēs izvēlēties vienu no trim iespējām, proti: pašnodarbināto personu nodokļu nomaksas režīmu autoram, kas ir reģistrējis savu saimniecisko darbību; darba ņēmēju vispārējo nodokļu nomaksas režīmu; nodokļu nomaksu no apgrozījuma. Ja autors izvēlas trešo variantu, tad autoratlīdzības izmaksātājam būs pienākums samaksāt valstij nodokļos 25% no honorāra summas. Tātad, vienojoties par 500 eiro lielu honorāru, pasūtītājam valstij būs jāsamaksā 125 eiro kā nodoklis, bet pasūtījuma izpildītājs par darbu uz rokas saņemtu 375 eiro. Turklāt 25% likme ir spēkā tikai apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā. Savukārt honorāriem pārsniedzot 25 000 eiro gadā, nodokļu likme būs 40%.
Iecerētais reformas laika rāmis pamatoti neapmierina Preses izdevēju asociāciju.
“Viena no preses izdošanas specifikām ir tā, ka cenas abonēšanai gadam tiek noteiktas iepriekšējā gada augustā. Tādēļ šobrīd, oktobrī visas cenas 2021. gadam ir noteiktas un vairs nav nekādu iespēju tās mainīt. Līdz ar to ir absolūti nepieņemami piemērot papildu nodokļus termiņos, kas ir agrāki par 2022. gada 1. janvāri,”
pauž asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ančs.
Neizprotami esot arī tas, ka neviena izmaiņa normatīvajos tiesību aktos ‒ likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” ‒ nav apspriesta ar nozares pārstāvjiem.
“Minētās izmaiņas ir izstrādātas sasteigti, neiedziļinoties preses izdevējdarbības specifikā un neņemot vērā dramatiskās sekas, kādas tā atstās uz nozari. Latvijas Preses izdevēju asociācija uzskata, ka nav izvērtēti šo grozījumu dažādie aspekti - ietekme uz nodarbinātību, kā arī uz valsts budžetu ilgtermiņā,” saka M. Ančs.
Pie abu normatīvo aktu grozījumu pirmā lasījuma vēl tiek strādāts, un Saeimas deputātiem, kuriem tie būs jāapstiprina, trūkst pilnvērtīgas informācijas, taču ticība tam, ka Finanšu ministrijas ieceres deputātus apmierina, par lietu ieinteresēto deputātu teiktajā nav dzirdama.
“Mēs, konservatīvie, protams, esam par taisnīgu nodokļu sistēmu, bet vienlaikus vēlamies, lai tā nebūtu kaut kādā mērā diskriminējoša vai nabadzībā dzenoša. Protams ‒ taisnīgumam un sociālajai aizsardzībai jābūt, visiem jāzina, kas notiks ar pensiju vai veselību, bet tai sistēmai jābūt arī loģiskai, lai nav tā, ka nodokļi jāmaksā par neko,” saka Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans un piebilst, ka pie likumprojektu pirmā lasījuma redakcijas vēl tiek strādāts.
“Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” pārstāvjiem pagaidām nebija pieejama pietiekama informācija, lai sniegtu deputāta cienīgu komentāru par valdības iecerēm, savukārt opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības deputātei, bijušajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bija, ko teikt.
Politiķe norāda, ka veidot nodokļu reformu budžeta pieņemšanas laikā nav pieņemami, jo tas neļauj uzņēmējiem sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, un valdošajai koalīcijai ir pārāk liels kārdinājums nodokļus plānot kopā ar valsts tēriņiem. “Izdevēju nozare jau nav vienīgā, kam ir līgumi saslēgti. Tagad mainās nodokļu slogs, bet uzņēmējs neko nevar darīt. Autoratlīdzību nodokļu palielināšana pēckrīzes laikā ir ļoti slikts solis,” saka D. Reizniece-Ozola un piebilst, ka pašreizējais piedāvājums liecina, ka Finanšu ministrija nav izpratusi radošo cilvēku darba un dzīves specifiku.
Lai nu kā, Saeimas attālināti virtuālajos kuluāros ir jūtama spriedze, kas liecina, ka Finanšu ministrijas iecerēto parlamentā centīsies koriģēt ne tikai opozicionāri, bet arī koalīcijas partneri.
