Saeimai, kas jau vairākkārt pierādījusi, ka tās vairākums ir konservatīvi noskaņots, būs jālauž sava attieksme pret viendzimuma pāriem. Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu Satversmei likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Vienlaikus tiesa norādījusi, ka šis spriedums pieprasa ģimenes tiesisko attiecību liberalizāciju – likumdevējam jānodrošina ik vienas ģimenes juridiskā aizsardzība.
Gandarījumu par tiesas spriedumu pauž “Attīstībai/Par!”, kas neveiksmīgi jau centusies viendzimuma pāru attiecību legalizēšanu iekļaut Saeimas darba kārtībā, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts, kurš norāda, ka Saeimai nu nekādi neizdosies no šī jautājuma atrisināšanas izvairīties.
“Satversmes tiesa pasaka, ka ir neatbilstība, bet nesaka, kā tā atrisināma. Man ilgstoši bijušas bažas, ka konservatīvais Saeimas vairākums vislabprātāk gribētu, lai kāds cits viņu vietā ieviestu modernu tiesisko sistēmu attiecībā uz ģimenes tiesībām. Saeima nevarēs izvairīties no šī pienākuma. Šie ir jautājumi, kurus mēģinām iekļaut Saeimas darba kārtībā jau vairākus gadus, nu tie būs jāiekļauj,” saka deputāts.
Savukārt Nacionālā apvienība tradicionāli bijusi pret viendzimuma pāru un ģimeņu attiecību legalizēšanu, un tās Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava uz Satversmes tiesas spriedumu lūkojas kritiski un norāda, ka tiesa, viņaprāt, ne vienmēr pieņēmusi saprātīgus lēmumus un šis varētu būt viens no tādiem - nesaprātīgajiem jeb subjektīvajiem, ne Satversmē balstītiem.
“Skaidrs, ka ar to spriedumu būs jāiepazīstas precīzāk - kas tur pateikts. Viena lieta ir preses ziņas, ko ātrumā redzēju. Otra lieta -
Satversmes tiesas spriedumi tomēr nav panaceja. Dažkārt tie bijuši absolūti muļķīgi.
Kā piemēru varu minēt Abrenes spriedumu, ka tā ir jauniegūta teritorija, neraugoties uz to, ka Abrenes apriņķī latvieši dzīvojuši tūkstošiem gadu. Ir vērojams, ka bieži vien Satversmes tiesas spriedumi veidojas no tiem, kas ir konkrētajā brīdī amatā Satversmes tiesā. Tāpēc ir rūpīgi jāizanalizē, vai spriedumā tiesa vērtējusi citus Satversmes pantus, kas ļoti precīzi pasaka ģimenes definīciju,” saka Nacionālās apvienības pārstāvis.
Savukārt Satversmes tiesas pārstāvji - tās priekšsēdētāja Sanita Osipova un tiesnesis Gunārs Kusiņš norāda, ka ģimenes var būt dažādas - arī viendzimuma ‒ un Satversmes tiesas spriedums nekādi neaizskar valsts pamatlikumā nostiprināto laulību starp vīrieti un sievieti.
S. Osipova norāda, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.
Tāpat viņa saka: Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību.
Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izspraužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas,”
saka Satversmes tiesas priekšsēdētāja.
Tiesnese uzsver, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas, kuras veido ģimeniskas attiecības ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kuras šādas attiecības veido ar sava dzimuma pārstāvjiem. “Valstij vienādā mērā ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido viendzimuma attiecības, un ir jārespektē tas, ka šādiem pāriem var veidoties ģimenes,” saka S. Osipova.
Viņa sacīja, ka valstij ir jānodrošina, lai bērns uzaug ģimeniskā vidē, un, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt to ietekmi uz skartajām bērna tiesībām.
Ņemot vērā, ka šis spriedums skar plašu tiesisko regulējumu, nevis vienu likumu, Satversmes tiesa valsts normatīvajos aktos konstatētās nepilnības likumdevējam uzdevusi novērst līdz 2022. gada 1. jūlijam. Ņemot vērā, ka šis uzdevums konservatīvajai Saeimai būs izaicinājumiem bagāts, un to, ka šis datums jau uzskatāms par 14. Saeimas priekšvēlēšanu laiku, var pieņemt, ka dažām partijām būs ārkārtīgi grūti izskaidrot dažus lēmumus savam vēlētājam.
Satversmes tiesa vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110. panta pirmajam teikumam.
Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu, bet Satversmes 110. panta pirmais teikums nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību ‒ savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka viņa atrodas stabilās viendzimuma attiecībās ar savu partneri un pēc kopdzīves uzsākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzima divi bērni.
Sieviete norādīja, ka pēc jaunākā bērna piedzimšanas viņa vēlējusies doties desmit kalendāra dienu ilgā atvaļinājumā. Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka tiesības uz desmit kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ir tikai bērna tēvam, bet šādas tiesības neparedz bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no bērna vecākiem.
Pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo tā neļaujot personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam un tādējādi neaizsargājot bērna intereses pēc iespējas labākajā veidā visās ģimenēs.
LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” advokāts Lauris Liepa tiesas sēdē sacīja, ka diskriminējoša attieksme pret viendzimuma pāriem ar bērniem nav pieļaujama un attaisnojama, jo abi partneri ir bērna vecāki. Arī “Mozaīkas” valdes loceklis Kaspars Zālītis papildināja, ka sabiedrībā attiecībā uz viena dzimuma personu veidotu ģimeni ir izveidojusies “stigma”, šādas ģimenes vēlas dzīvot ēnā, tāpēc pastāv grūtības apzināt faktisko šo ģimeņu skaitu, lai gan zināms, ka tajās aug pat četri bērni.
Saeima lietas izskatīšanas gaitā pauda nostāju, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Saeimas un Tieslietu ministrijas pārstāvji iepriekš tiesas sēdē skaidroja, ka saskaņā ar likumdošanu juridiski viendzimuma pāru bērniem var būt tikai viens vecāks, tādēļ pēc bērna dzimšanas nav paredzētas tiesības uz atvaļinājumu bioloģiskās mātes partnerei.
