Soli tuvāk eitanāzijas legalizēšanai?

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Kaut arī politiskā diskusija par eitanāzijas legalizēšanu uz nenoteiktu laiku šī gada pavasarī tika atlikta, Saeimas atbildīgā komisija ir spērusi vienu soli tuvāk tam, lai nākotnē, iespējams, pat nākamajā Saeimas sasaukumā, tā tiku atzīta ar likumu. Izstrādāts mediķu, cilvēktiesību aizstāvju un reliģisko organizāciju atbalstīts likumprojekts, kas pacientiem ļaus atteikties no dzīvību uzturošas ārstniecības.

Saskaņā ar koalīcijas un opozīcijas partiju pārstāvošu deputātu iesniegto likumprojektu paredzēts, ka neārstējami slimi pacienti būs tiesīgi atteikties no dzīvību uzturošās ārstniecības.

Proti, cilvēks varēs reģistrēt savu nevēlēšanos būt pakļautam reanimācijas pasākumiem, operācijām un noteiktiem medikamentiem, kas viņā tikai uzturēs dzīvību, bet nenodrošinās pilnvērtīgas dzīves iespēju.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šādām izmaiņām spēkā esošajā normatīvajā bāzē savu konceptuālo atbalstu pauda Latvijas Ārstu biedrības, Veselības ministrijas, Tiesībsarga biroja pārstāvji. Līdzīgu atbalstu pauda arī Tieslietu ministrijas pārstāve.

“Liels paldies Saeimai, ka šis jautājums tiek risināts [..] Cilvēkam ir tiesības nomirt ar cieņu,” saka Veselības ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Anita Jurševica.

Jautāts, vai šis nav solis tuvāk eitanāzijas legalizācijai, atbildīgās komisijas vadītājs Andris Skride, kas ir izteicies par labu tai, pašlaik ir izvairīgs. Viņš uzskata, ka pie šī jautājuma būs jāatgriežas nākamajai Saeimai, kuru ievēlēs nākamā gada rudenī.

“Šīs ir divas dažādas lietas. Un ar šo ir jāsāk. Visas iesaistītās puses atbalsta mutiski, vēl prasīsim rakstisku apliecinājumu. Ceru, ka rudenī izdosies šo likumprojektu pieņemt,” saka politiķis.

Līdz ar politiķiem, pie līdzīga likumprojekta strādā arī Latvijas Ārstu biedrība, kas savu dokumentu balstījusi vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu un ASV pieredzē, kā arī darbā ar saviem pacientiem.

Iecerēts, ka deputātu un ārstu darbu apkopos un radīs jaunu likumu. Pie šī darba parlamentārieši atgriezīšoties vasaras izskaņā.

Tiesa, likumdevējam būs jāatrisina vairāki juridiski problemātiski jautājumi. Piemēram, tiesībsarga biroju pārstāvošā Santa Tivaņenkova norādīja, ka pašlaik nav skaidrs, kurā brīdī un kādā formā persona varēs reģistrēt savu gribu netikt mākslīgi uzturētam pie dzīvības vai reanimētam, ja paredzams, ka dzīves kvalitāte pēc tam būs ārkārtīgi zema.

Jau vēstīts, ka martā, saduroties kristīgajās vērtībās balstītai morālei ar liberālo pārliecību, ka cilvēka dzīvība pieder viņam pašam, Saeimas vairākums vairāk nekā 10 tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju noraidīja. Taču atbalstītāji šai idejai 13. Saeimā ir gan opozīcijas, gan koalīcijas partijās.

Eitanāzijas legalizācijas jautājums Latvijā kļuva aktuāls laikā (2016.-2017. gads), kad sabiedrība saziedoja nepieciešamo summu, lai nedziedināmi slimais Viesturs Bundža piepildītu savu pēdējo vēlēšanos un viņš varētu doties uz Šveici, kas pazīstama kā eitanāzijas tūrisma galamērķis.

Toreiz Veselības ministrija pauda, ka eitanāzijas legalizācija Latvijā nav ministrijas dienaskārtībā. Toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) sacīja, ka tā ir politiska izšķiršanās un Latvija tai vēl nav gatava.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.