JKP turpina drupināt jau sadrupušo KPV LV

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pagājušas vien pāris nedēļas, kopš KPV LV patriekta no koalīcijas un pārdalīti amati Saeimas komisijās, bet Jaunā konservatīvā partija, kura no jaunizceptajiem opozicionāriem pārņēmusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadību, bijušajiem partneriem jau steidz atriebties par mazajiem pāri nodarījumiem un diskreditēt tās veikumu. Pagaidām zem sitiena nonākusi vēl nesen KPV LV pārziņā bijusī Iekšlietu ministrija.

Pēdējā komisijas sēdē, kuru no 11. jūnija vada konservatīvos pārstāvošais Reinis Znotiņš, tika pētīts un solīts to turpināt īpaši padziļināti, kā bijušās Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Boles dēla firma spējusi no ministrijas iegūt pasūtījumu uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro.

Proti, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs aprīlī un maijā bez plašāka konkursa piešķīris divus pasūtījumus uz četriem gadiem par kopumā 2,6 miljoniem eiro firmai “KB Open”, kas iepirkuma laikā piederēja S. Boles dēlam Kārlim Bolem.

Firmai jāpiegādā programma, kas spētu vienotā tīklā savienot visas valstij un pašvaldībām piederošās videonovērošanas sistēmas un ļautu ērti apstrādāt safilmēto, kā arī jāpiegādā un jāuzstāda videonovērošanas kameras.

Acīgos konservatīvos aizdomīgus radījis fakts, ka vērtīgo līgumu saņēmusī “KB Open” dibināta tikai 2020. gada februāra nogalē, tās reģistrētais pamatkapitāls nesasniedz pat trīs tūkstošus, un firmai nav arī biroja. Aizdomas par bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena paspārnē, iespējams, notikušajām nelikumībām radot arī fakts, ka Informācijas centrs paziņojumu par iepirkumu izvietojis tikai savā interneta vietnē, nevis oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un citās populārās sludinājumu vietnēs internetā. Tāpat neesot skaidrs, kā tik jauns uzņēmums savā dibināšanas gadā spējis iegūt miljonus vērtu iepirkumu arī no aizsardzības resora.

Uz komisijas sēdi bija izsaukti visi, ko vien šādās situācijās var izsaukt. Sākot no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Dmitrija Trofimova, Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka un Informācijas centra vadītājas Līgas Lapiņas līdz Valsts kontroles un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjiem.

Gan D. Trofimovs, gan A. Ruks skaidroja, ka oficiālā iepirkumu procedūra aizstāta ar aptauju, lai saīsinātu iepirkumam nepieciešamo laiku, jo ārkārtas situācijā, kuru īpaši smagi izjūt Valsts policijas darbinieki, svarīgi esot reaģēt ātri. Turklāt iegādāto sistēmu varēs izmantot arī tad, kad beigsies “kovidsituācija”.

Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvis Artis Lapiņš norādīja, ka sarunu procedūru Informācijas centrs noteiktās situācijās varēja piemērot, bet tas vēl jāpārbauda.

Savukārt L. Liepiņa skaidroja, ka ar saviem piedāvājumiem Informācijas centrā vērsās trīs kompānijas, taču zem konservatīvo lupas pakļuvušajai firmai “KB Open” piedāvājums bijis lētākais. Piemēram, par vienas kameras uzstādīšanu “KB Open” prasīja par diviem tūkstošiem eiro mazāk nekā tās tuvākais konkurents.

Aizdomas Informācijas centram neesot radījusi arī uzņēmuma nesenā dibināšana, jo tā savu kompetenci un pieredzi spējusi apliecināt, uzrādot dokumentus un rekomendācijas par 2,2 miljonu vērtu līgumu ar aizsardzības struktūrām.

Jaunās konservatīvās partijas deputātus šie skaidrojumi neapmierināja. Piemēram, Krišjānis Feldmans pieprasīja, lai atbildīgajai komisijai tiktu nosūtīta iepirkuma tehniskā specifikācija, kura tikšot rūpīgi izanalizēta, lai pārliecinātos, ka “KB Open” tiešām piegādājis to, kas valstij nepieciešams.

Savukārt komisijas vadītājs R. Znotiņš paziņojis, ka valsts un pašvaldību vienotā tīkla videonovērošanas sistēmu iegādes iepirkumā pieņemtie lēmumi ir jāpārbauda. Viņš arī uzsver, ka komisija turpinās vērtēt, kā 2020. gadā dibināts uzņēmums ir spējis tikt jau pie diviem vairāku miljonu eiro iepirkumiem, un sekos līdzi uzraugošo institūciju iesāktajām pārbaudēm.

Te jāatgādina, ka 2020. gadā, kad komisiju vadīja S. Ģirģena brālis Kaspars Ģirģens, uz tepiķa tika izsaukts tolaik Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā esošais R. Znotiņš.

Viņam bija jāskaidro, kā tas nākas, ka attālinātā mācību projekta “Tava klase” īstenošana televīzijā tika uzticēta Jaunās konservatīvās partijas biedram A. Grossam.

S. Ģirģens un KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo uzskata - ir pamats aizdomām, ka konservatīvo vadītā komisija šādi cenšas diskreditēt jau tā vēlētāju nežēlastībā nonākušo partiju.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.