Arvils Ašeradens: TV ziņu krievu valodā pazušana no Latvijas Televīzijas jāatliek

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Gaidot, kad, sākot ar septembri, no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā, kam iecerēta vieta vien sabiedriskā medija interneta platformā, opozīcija pauž satraukumu, ka tūkstošiem krievvalodīgo nespēs pielāgoties jaunajai kārtībai un tādēļ daudz vairāk patērēs Krievijā tapušu ziņu saturu. Iecerēts, ka izmaiņas stājas spēkā jau 1. septembrī, kad darbs jāsāk arī jaunizveidotajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai uzticēts sekot un rūpēties par sabiedrisko mediju attīstību.

Saeimas atbildīgajās komisijās strādājošais Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka par jaunās padomes pirmo darbu varētu kļūt tieši jautājuma par televīzijas ziņām krievu valodā atrisināšana.

Lai tā varētu notikt, iecerētās izmaiņas, viņaprāt, vajadzētu atlikt par trim mēnešiem.

Opozīcija satraukta, ka līdz ar sabiedriskās televīzijas ziņu krievu valodā pārcelšanu uz interneta platformu, daudzi krievvalodīgie neatgriezeniski nonāks Krievijas televīzijas kanālu informatīvajā telpā, bet koalīcija neko nedara, lai to novērstu. Kā situācija izskatās no koalīcijas puses?

Lai šo jautājumu saprastu - tie ir tie nebeidzamie Latvijas Televīzijas meklējumi, ko darīt ar 7. kanālu. Tas ir izklaides un dzīves stila kanāls, bet tad pēkšņi parādās raidījumi krievu valodā. No profesionālā viedokļa šis ir jautājums par kanāla formas tīrību - ziņu kanāls vai izklaides. Šī diskusija aizsākās jau 2014. gadā.

Televīzija savulaik piedāvāja veidot trešo kanālu, kas domāts cittautiešiem, bet Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome līdz šim to nav atbalstījusi.

Jālemj ir par divām lietām: pārvirzīt kanālu uz multimediālu platformu, kas nozīmē interneta portāli un sociālie tīkli, vai skatīties kabeļtelevīziju virzienā. Izveidot televīzijas kanālu, kuru savās paketēs iekļautu kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji.

Bet jāņem vērā, ka šīs izmaiņas sakrīt ar vēl vienu jaunu notikumu. Visticamāk, 4. augustā Saeima balsos par jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), tas nozīmē fundamentālas izmaiņas. Līdzšinējā padome kļūs par klasisku regulatoru un vairs nebūs atbildīga par to, kā attīstīsies sabiedriskais medijs. Mainās pieeja, mainās jauna padome un normāli būtu, ja mēs šajā lietā ļautu pieņemt lēmumu jaunajai padomei.

Domāju, ka jāmeklē regulējums, lai mazliet atliktu šīs izmaiņas ar ziņām krievu valodā. Man domāt, ka SEPLP jāsanāk kopā, jāvienojas ar sabiedrisko mediju par attīstības stratēģiju un jānāk klajā ar labāko risinājumu. Būtu jēdzīgi, ja pirms runā politiķi, SEPLP pieņem savu scenāriju. Vajadzētu iedot jaunajai padomei trīs mēnešus, lai viņi ar šo tiek galā. Tas būtu jēdzīgi, jo mums beidzot būs, kas par to atbild.

Jūsuprāt, iecere ziņas pārnest tikai uz interneta platformu ir atbalstāma?

Man šķiet, ka mūsu gadījumā būtu jādomā par atsevišķu televīzijas kanālu. Šī versija man šķiet jēdzīgāka, jo kabeļtelevīzijas operatoriem tas būtu pieejams. Par katru cenu saglabāt lineāro risinājumu nebūtu prātīgi. Atsevišķs, kabeļoperatoriem pieejams kanāls būtu pietiekami moderns risinājums, kas ļautu sekot tam, kā attīstās auditorija.

Pārejot uz multimediālu platformu, būtu jāskatās vecuma grupas, bet pēc dažādiem aprēķiniem, mēs šādi varētu zaudēt līdz pat 40 tūkstošiem skatītāju.

Pierobežā daudzviet joprojām nevarot uztvert Latvijas Televīzijas kanālus. Cik laika vēl vajadzīgs, lai šo situāciju labotu?

Šis jautājums ir tikpat vecs kā atjaunotās neatkarīgās republikas vēsture. Šī problēma būtiski iet mazumā, jo visi pārgājuši uz kabeļoperatoriem - izmanto “Tet” vai “Go3” vai kādu citu risinājumu. Man šķiet, ka par šo jautājumu politlokos kādu laiku nav spriests. Cik man zināms, NEPLP regulāri monitorē šo jautājumu un meklē risinājumus.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.