Aizdomas pār vakcinācijas biroja darbinieku meklēšanas gaitu izkliedētas vēl netiek

© Emīls Desjatņikovs/F64

Iztaujājot nu jau bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, parlamentārās izmeklēšanas komisija tā arī neguva skaidrību par to, kā īsti tapa atlasīti speciālisti tā dēvētajam vakcinācijas birojam, kuriem sākotnēji bija ieplānotas sabiedrībai nesaprotami augstas algas. Izmeklēšana turpināsies, bet pašlaik dažiem Saeimas deputātiem šķiet, ka labāki speciālisti darbam birojā netika piesaistīti apzināti.

Gada sākumā, kad raitāka vakcinācijas procesa organizēšanai veselības ministrs Daniels Pavļuts ierosināja dibināt tā dēvēto vakcinācijas biroju, daudzus pārsteidza, ka konkursa organizētāji burtiski dažu dienu laikā spēja izvērtēt vairāk nekā 400 pretendentu pieteikumus. Savukārt biroja vadītāja amatam par piemērotāko tika atzīta iepriekš dziesmu un deju svētku galvenā organizētāja Eva Juhņēviča, nevis kāds ar zināšanām medicīnā un pieredzi veselības aprūpes sistēmas darba organizācijā.

Ņemot vērā, ka dažādu neveiksmju rezultātā vakcinācijas birojs tika reformēts un tā darbiniekiem būtiski samazinātas arī algas, parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura izmeklē Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā un iecerējusi arī nosaukt to politiķu vārdus, kas vainojami šīs rīcības radītajās sekās, pievērsusies arī komisijas izveidošanas gaitai.

Atbildot uz komisijā strādājošo deputātu jautājumiem, D. Mūrmane-Umbraško atgādināja, ka biroja izveidošana bija tolaik nule veselības ministra amatā nokļuvušā Daniela Pavļuta iniciatīva.

“Par biroja izveidi sāka runāt ļoti ātri pēc [Pavļuta] stāšanās amatā. Iepriekš Veselības ministrija tāda izveidošanu neplānoja. Biroja izveide bija viņa prioritāte,”

uzsverot, ka tas ir tikai normāli, ka jauns ministrs nāk ar savām iniciatīvām, teica bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre.

Viņa stāstīja, ka daudzus kandidātus biroja vadītāja amatam uzrunājis gan veselības ministrs, gan viņa pati. Šādi amatpersonas vēlējās nodrošināt to, ka konkursam patiešām pieteikšoties cienīgi pretendenti. Tiesa, daudzi atteikušies no piedāvājuma piedalīties konkursā, jo, uzvarot tajā, būtu jāpamet darbs.

Tālāk tika iesaistīts arī starptautiskais personāla atlases tīkls “Amrop”, kas palīdzēja intervēt kandidātus. Jāpiebilst, ka ne visi kandidāti tika aicināti uz interviju. D. Mūrmane-Umbraško stāsta, ka tik tālu netika tie, kas kaut mazākā mērā neatbilda konkursā uzskaitītajiem kritērijiem vai iesniedza savu pieteikumu tikai minūti pēc noteiktā pieteikšanās laika.

Šim procesam uzticēties līdz galam nespēj Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Sandis Bērziņš. Viņš atsaucās uz paziņām, kuri arī pieteikušies konkursam un, par spīti tam, ka esot bijuši ar augstāku kvalifikāciju, neesot tikuši pat uz pārrunām.

Lai iedziļinātos šajās niansēs, komisija uz darbu pulcēsies arī nākamnedēļ, kad deputāts būs precizējis šo cilvēku kvalifikāciju un laiku, kad tie iesnieguši savus pieteikumus.

Kopumā bijusī Veselības ministrijas amatpersona vakcinācijas biroja izveidi vērtē pozitīvi, jo tas ievērojami atvieglojis ministrijas darbu komunikācijā ar iedzīvotājiem. Taču citos jautājumos, piemēram, loģistikas organizēšanā biroja darbiniekiem vajadzējis pārāk ilgu laiku - divus mēnešus, lai spētu strādāt raiti. “Birojam ieskriešanās laiks bija drusku lielāks, nekā mēs, Veselības ministrijas cilvēki, bijām gaidījuši,” saka D. Mūrmane-Umbraško.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais