Centienos panākt, ka kompensāciju par okupācijas režīmu nodarīto kaitējumu saņem ne tikai Latvijas ebreju kopiena, bet arī pārējās politiski represēto kopienas, piemēram, romu, Nacionālā apvienība uz nedēļu apturēja likumprojekta apstiprināšanu galīgajā lasījumā. Šādu iespēju tai dod koalīciju veidojošo partiju sadarbības līgums. Kopš “Attīstībai/”Par!”” pārstāvošais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars iniciēja šī likumprojekta virzīšanu Saeimā, Nacionālā apvienība ir vienīgais politiskais spēks, kas cenšas to apstādināt.
Partija uzskata, ka kompensācijas būtu jāizmaksā visiem, kas represēti PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Koalīcijas partneri savukārt pauž, ka tam nepieciešams atsevišķs likums un ebreju kopienai kompensācija jāizmaksā pēc iespējas ātrāk.
Visticamāk, nedēļas pauze neliks koalīcijas partijām mainīt savas domas, taču Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava tomēr vēl cer kādu pārliecināt.
Ko Nacionālā apvienība cer panāk, uz nedēļu atliekot likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai?
Mums vēlreiz ir iespēja koalīcijas partneriem atgādināt, ka likums kopumā nav pieņemams tādā formā, kā tas tiek virzīts. Arī partneriem ir laiks padomāt, vai ir vērts ieviest šādu netaisnību, aizbildinoties, ka ievieš taisnīgumu.
Ja trešajā lasījumā atbalstītu atsevišķus mūsu priekšlikumus, tas likums iegūtu fundamentāli citu nozīmi un noteikti neradītu dziļu rētu sabiedrībā, jo šobrīd paliek tāds negatīvs efekts, ka ne visiem politiski represētājiem, bet tikai vienai ļoti nelielai daļai būs pieejams atbalsts, turklāt pēc etniskā principa.
Un tas arī ir pavisam neskaidrs, kāpēc nauda, aizbildinoties, ka tā ir Latvijas ebreju kopienai, patiesībā tiek uzticēta ļoti šaurai organizācijai, kurai, Saeimas budžeta komisijas ieskatā, pat nav jāprasa laba reputācija no šīs organizācijas vadītājiem.
Bija arī priekšlikums, ka ne paši organizācijas vadītāji, ne pirmās pakāpes radinieki nevarētu būt PSRS vai fašistiskās Vācijas represīvo vai politisko organizāciju biedri, bet pat šādu priekšlikumu noraidīja. Tas ir absurdi, jo kā tas izskatās, ja kāda komunista ģimenes loceklis dala to naudu tagad.
Es ceru, ka citas partijas nedēļas laikā vēlreiz apdomāsies un likums gala lasījumā iegūs daudz taisnīgāku redakciju.
Kādas būtu minimālās prasības likuma izmaiņām, lai tas Nacionālās apvienības skatījumā būtu pieņemams?
Pavisam noteikti regulējums būtu jāattiecina uz visiem politiski represētajiem. Nedrīkst būt nošķīrums pēc etniskās piederības. Kā minimums - lai prasītu labu reputāciju no šo organizācijas vadītāju puses un nauda nenonāk komunistiskā vai nacistiskā režīma spēka struktūru vai politiskās vadības cilvēku rokās. Arī starp saņēmējiem nevajadzētu būt tādiem, kas īstenojuši represijas pret mūsu tautu. Tas ir tas minimums.
Vai starp koalīcijas partneriem zināt kādu deputātu, kas šajā jautājumā domā līdzīgi Nacionālajai apvienībai, bet balso saskaņā ar frakcijas disciplīnu?
Domāju, ka tādi varētu būt lielākā daļa no deputātiem, kuriem ir pateikts, ka jābalso frakcijas disciplīnas dēļ, bet kuriem nav īsti skaidrs, kāpēc jānoraida viens vai otrs saprātīgs priekšlikums.
Jaunās konservatīvās partijas deputātiem budžeta komisijā bija ļoti grūti nobalsot pret labas reputācijas prasību. Tas bija interesanti - Latvijas valsts uztic 40 miljonus organizācijai kurai neprasām labu reputāciju, bet maizniekam, teiksim, Gulbenes novadā, lai atvērtu bankas kontu, prasa labu reputāciju. Tur ir dažas interesantas nianses.
