Viendzimuma pāru tiesību jautājums Sanitai Osipovai liedz kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Nacionālās apvienības pozīcijas viendzimuma attiecību jautājumos dēļ bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja ceturtdien netika ievēlēta par Augstākās tiesas tiesnesi. Nacionālā apvienība, atsaucoties uz S. Osipovas skaidroto Satversmes tiesas lēmumu, kas Saeimai uzlika par pienākumu normatīvajā bāzē novērst viendzimuma pārus skarošās nepilnības, norādīja, ka, viņuprāt, tiesnese problemātiskajam jautājumam pievērsusies ideoloģiski, nevis juridiski.

Par S. Osipovas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā balsoja 40 deputātu pamatā no “Jaunās Vienotības”, “Attīstībai/”Par!”” un Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, “Neatkarīgo” un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no “Saskaņas” Saeimas frakcijas, līdz ar to S. Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka - koalīcijā strādājošās Nacionālās apvienības ideoloģiskās pārliecības dēļ.

Konservatīvākie konservatīvie

“Tiesneses Sanitas Osipovas publiskie izteikumi vairāk liecina par tādām politiskām atziņām, ideoloģiskām atziņām, nevis tiesiskām atziņām. Ja Sanita Osipova vēlas nodarboties ar politiku, ar likumdošanu, kas ir likumdevēja kompetence, tad šogad notiks Saeimas vēlēšanas, un Sanitai Osipovai, es pieņemu, ir visas iespējas kandidēt kādas liberālas partijas sarakstā, vai tie būtu “Progresīvie” vai Jaunā konservatīvā partija, vai “Attīstībai/”Par!””. Bet tiesu varā tiesnešiem tomēr vajadzētu būt politiski neitrāliem,” no Saeimas tribīnes pirms balsojuma norādīja Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks.

Paužot viedokli, ka S. Osipova ir pārlieku liberāla Augstākajai tiesai, arī Nacionālo apvienību pārstāvošais

Aleksandrs Kiršteins aicināja Saeimu neatbalstīt viņas kandidatūru un mudināja tiesnesi uzsākt darbu “kādā no (..) liberālajām augstskolām, kur jau ir ļoti daudzi cilvēki ar īpatnējiem uzskatiem, kas tagad cenšas labot, teiksim, valodu, viņi paziņo, ka nevar lietot vārdu “nēģeris” vai tur vēl kaut ko, un jāsaka nevis “krievs”, bet krievu tautības cilvēks””.

Tiesa, Nacionālās apvienības rindās bija arī tādi, kas nespēja nobalsot pret S. Osipovas kandidatūru. Janīna Kursīte-Pakule balsojumā vispār nepiedalījās, jo viņā konfliktēja ideoloģiskas dabas apsvērumi ar dziļu cieņu pret tiesnesi un viņas kvalifikāciju.

“Es viņu kā profesionāli ļoti augstu vērtēju, bet man grūti pateikt par to pārējo. Balsot pret nevaru, bet uz vairākiem tādiem momentiem norādīja debatēs. Es varbūt nebūtu tik kategoriska. Tāpēc es nebalsoju,” saka J. Kursīte-Pakule.

Iespējams, līdzīgu apsvērumu dēļ balsojumā nepiedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, taču viņas skaidrojumu “Neatkarīgajai” neizdevās uzzināt.

Noderīga citam departamentam

Arī opozīcijā strādājošajai Zaļo un zemnieku savienībai S. Osipovas kandidatūra nebija pieņemama tieši viņas pozīcijas viendzimuma pāru tiesību jautājumā dēļ. Savienību pārstāvošais Viktors Valainis debatēs arī norādīja uz to, ka S. Osipova Augstākajā tiesā plāno darboties civiltiesību jomā, kas ir diametrāli pretēja tiesību joma viņas līdzšinējam akadēmiskajam darbam.

“Tas mums raisa jautājumus, kāpēc tāda izvēle (..) civiltiesību jomu pamatā regulē Civillikums. (..) Un šeit ģimenes tiesības ir tās, pie kurām es pakavēšos mazliet vairāk, un tas ir arī laulības institūts, adopcija un citi jautājumi, kas ne tikai mums šeit Saeimā raisa plašas diskusijas (..) Augstākā tiesa var arī veidot interpretācijas, skaidrot likumdevēja normas, arī tādas, ko likumdevējs līdz šim vēl nav izskatījis līdz galam vai par ko Saeimā noris plašas diskusijas.

Un tieši šis ģimenes jautājums ir tas jautājums, kur, mūsu ieskatā, varētu rasties konflikts starp Saeimu un Augstāko tiesu, iespējams, sniedzot kādas definīcijas vai vēl kaut ko,”

ZZS bažas vokalizēja V. Valainis, vienlaikus atzīstot viņas augsto profesionalitāti un piemērotību darbam kādā citā Augstākās tiesas departamentā.

Arī “Saskaņas” frakcijas deputātu vairākumam nepatīk S. Osipovas līdzšinējā darbība. Tādēļ lielākā daļa šīs partijas pārstāvju balsojumā atturējās vai nepiedalījās vispār. Partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs “Neatkarīgajai” skaidroja, ka “Saskaņai” nav patikuši daži S. Osipovas vadītās tiesas spriedumi.

“Mēs uzskatām, ka viņa ir augsti profesionāla, bet dažās mūsu iniciētās Satversmes tiesas lietās nepiekrītam spriedumiem, kurus pieņēma viņas vadītā tiesa. Bija izglītības jautājumi, kur mēs, manuprāt, netikām pienācīgi uzklausīti un mūsu argumentus neņēma vērā,” saka J. Urbanovičs.

Iepriekš Satversmes tiesa par atbilstošām valsts konstitūcijai atzina izglītības likuma normas, kas paredz pāreju uz mācībām vidusskolā tikai latviešu valodā. Šo likuma normu Satversmes tiesā apstrīdēja “Saskaņas” deputāti.

Citā lietā pieteikumu Satversmes tiesai uzrakstījušie “Saskaņas” deputāti uzvarēja - tiesa atzina, ka privātās augstskolās un koledžās studiju programmu īstenošanai nebūs obligāta latviešu valoda.

J. Urbanoviča paustie argumenti gan nebija pārliecinājuši Ingu Goldbergu, kas bija vienīgā “Saskaņas” pārstāve, kas atbalstīja S. Osipovas kandidatūru.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais