Kamēr Krievija aktīvi karo Ukrainas teritorijā, Latvijai jāatsakās no Krievijas dabasgāzes iepirkumiem. Aicinājumu pieņemt šādu lēmumu Ministru kabinetam sūtīs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās priekšsēdētājs Reinis Znotiņš cer, ka attiecīgs lēmums tiks pieņemts jau šā mēneša laikā.
Atklājot komisijas sēdi, partiju “Konservatīvie” pārstāvošais R. Znotiņš atgādināja, ka gadā par dabasgāzi Latvija Krievijai maksājot 400 miljonus eiro. “Šobrīd tā ir absolūti nepieņemama situācija, kad Ukrainā notiek karš, mēs ik gadu nosūtam 400 miljonus Krievijai, lai tā varētu darbināt savu kara mašīnu (..) Tikai viens salīdzinājums: Latvijas aizsardzības budžets ir apmēram 700 miljoni, mēs katru gadu tikai gāzes ziņā Krievijai nosūtam vairāk nekā pusi no tā, ko ieguldām bruņotajos spēkos (..) nedrīkst ne ar vienu centu finansēt Krievijas karu,” aicinot šai problēmai rast risinājumu, teica R. Znotiņš.
Lai to panāktu, komisija vēstule aicinās valdību “politiski nepārprotami apliecināt” - kamēr konflikts Ukrainā ir aktīvajā fāzē, Krievijas gāze netiks pirkta. R. Znotiņš cer, ka arī “Konservatīvo” partneri koalīcijā par neiespējamu uzskata turpmāku Krievijas agresijas finansēšanu. “Viss ir gribēšanā nopozicionēties,” saka komisijas vadītājs.
Par šādu risinājumu nav sajūsmā Ekonomikas ministrija. Tās parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, kas pārstāv Nacionālo apvienību, norādīja, ka ar gāzi, kas nav iegūta Krievijā, var nodrošināt “Latvenergo” nepieciešamības, bet 90% mājsaimniecību, kas nav pieslēgtas centrālapkures tīklam, apkurei izmanto no “Latvijas gāzes” pirkto energoresursu. Tādēļ, ja Latvija pilnībā atsakās no Krievijas gāzes, tas nozīmētu sadārdzināt dzīvi visiem iedzīvotājiem.
Znotiņš gan uzskata, ka karš Ukrainā arī Latvijas iedzīvotājiem uzliek morālu pienākumu nefinansēt Krievijas militāristus.
“Ja arī tas sadārdzinās dzīvi, tas ir amorāli vienlaicīgi finansēt Krieviju. Skaidrs, ka tas upuris būs jānes,”
saka politiķis.
Taču R. Znotiņa definētā mērķa sasniegšanai pastāv risinājums, kas neietver oficiālu atteikšanos no Krievijas gāzes. I. Indriksone atgādina, ka jau tagad Latvijā gāzes tirgus ir atvērts, gāzes pārdevējiem vien vajadzētu uzlikt par pienākumu uzrādīt gāzes izcelsmes valsti, un tad iedzīvotāj paši varētu izvēlēties, no kā pirkt energoresursu. Savukārt lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes viņas skatījumā vajadzētu pieņemt Eiropai vienoti. “Ja mēs paplašinām sankcijas šajā virzienā, tad tas jādara visiem, tad būs efekts, mēs pievienosimies vairākumam,” saka Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre.
Viens no brīvā gāzes tirgus spēlētājiem varētu būt “Latvenergo”, kurš saskaņā ar valdības rīkojumu jau iepircis sašķidrināto dabasgāzi (divu kuģu kravas), ar kuru tuvākajā laikā tiks papildināti krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Ja “Latvenergo” iegādātos vēl vienu kuģi, visas valsts nepieciešamības tiktu nosegtas pietiekamam laikam, lai varētu parūpēties par nākamo kravu iegādi, nepārtraucot sniegt pirmās nepieciešamības pakalpojumus.
Tādēļ Ekonomikas ministrija pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī “Latvijas gāzes” vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties “Latvenergo”. I. Indriksone norāda, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.
“Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā “Latvijas gāzes” vietā varētu varbūt stāties “Latvenergo” kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti,” saka I. Indriksone.
Vienlaikus viņa uzsver, ka pagaidām nav riska, ka Krievija varētu atslēgt gāzes piegādi. “Viņi [Krievija] pašreiz finansē savu karu ar gāzes piegādēm, kas ir praktiski nepareizi,” atzina politiķe, piebilstot, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas iepērk Krievijas gāzi, piemēram, Somijai vispār nav citu iespēju.
