Pārskatāmā nākotnē valsts maciņš politiskajām partijām varētu pavērties vēl plašāk. Tā var secināt, ņemot vērā, ka Valsts prezidenta Egila Levita padomus šajā jautājumā Saeima normatīvajos aktos līdz šim nostiprinājusi bez liekas minstināšanās. Otrdien prezidents nācis klajā ar jaunu piedāvājumu – valstij jāfinansē arī Saeimas vēlēšanās nekandidējošās reģionālās partijas.
Par nepieciešamību palielināt partiju finansējumu E. Levits ierunājās uzreiz pēc ievēlēšanas amatā. Šis Saeimas sasaukums nekavējoties veica nepieciešamos grozījumus likumā un attiecināja tos uz sevi. Likumprojektu, kas paredzēja finansējuma liegšanu partijām, kurām izjūk Saeimas frakcijas, E. Levits parlamentā iesniedza 21. janvārī, un 24. februārī tas jau tika apstiprināts galīgajā lasījumā, vienlaikus nosakot, ka nākotnē partiju finansējums palielināsies automātiski - katru reizi, kad tiks palielināta minimālā alga.
Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” otrdien publicētajos komentāros likumam “Grozījumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” E. Levits uzslavē Saeimas veikumu partiju finansēšanas sistēmas uzlabošanā un norāda, ka ar to vien nepietiek, lai sistēma būtu patiešām laba.
Viens no priekšlikumiem vēsta, ka nepieciešams paredzēt noteiktu finansējumu arī tām partijām, kuru primārais mērķis nav kandidēšana Saeimas, bet gan pašvaldību vēlēšanās.
Reģionālās partijas, kas ilgstoši šķendējušās, ka valsts tās apdalījusi, šo prezidenta iniciatīvu uzņem pozitīvi. Piemēram, Vidzemes partijas valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kura vadītais politiskais spēks līdz šim nav demonstrējis ambīcijas iekļūt Saeimā, atzīst, ka pastāvošā sistēma, kas valsts finansējumu garantē tikai tām partijām, kas piedalās Saeimas vēlēšanās un guvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu, ir netaisnīgs.
“Skaidrs, ka līdzšinējā sistēma ir netaisnīga. Ja vietējās vēlēšanās pārstāvi valsts mēroga partiju, nav jādomā, kā piesaistīt naudu kampaņām. Vidzemes partija startēja septiņās pašvaldībās, un mums tam nepieciešamā nauda bija jāsaziedo pašiem vai jāuzrunā atbalstītāji. Mēs esam nevienlīdzīgā situācijā. Būtu tikai loģiski: ja finansējam partijas, tad jāatbalsta arī tās, kas ieguvušas pārstāvību pašvaldībās,”
saka V. A. Krauklis, kura vadītais politiskais spēks ir pārstāvēts septiņās pašvaldībās.
Domājot par to, pēc kādiem kritērijiem valsts līdzekļi reģionālajām partijām varētu tikt atvēlēti, V. A. Krauklis pieņem, ka atskaites punkts varētu būt tas, cik deputāti politisko spēku pārstāv pašvaldībās, vai arī valsts finansējumu noteikt proporcionāli vēlēšanās iegūtajam balsu skaitam, bet partijām, kas netiek ievēlētas, finansējumu varētu arī nepiešķirt. “Skaidrs, ja esi lokāla partija, kas startē vienā pašvaldībā un vēl netiek ievēlēta, būtu muļķīgi dot,” uzskata partijas līderis.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības valdes loceklis Jānis Vilnītis, kura pārstāvētais politiskais spēks radies reģionos, bet šogad jau trešo reizi piedalīsies Saeimas vēlēšanās un 13. Saeimas vēlēšanās ieguva pietiekami daudz balsu, lai saņemtu valsts finansējumu, uzskata, ka šī sistēma jau pašlaik ir pietiekami laba. Viņš domā, ka neatkarīgi no valsts sniegtā finansējuma partijas vienmēr meklēs papildu finanses pie saviem atbalstītājiem.
“Lai cik valsts nedotu naudu, lai iegūtu priekšrocības pār konkurentiem, vienmēr tiks meklēti kādi uzņēmēji, un bieži tas saistīts ar dažādu jautājumu lobēšanu,” saka J. Vilnītis
Finansējuma atvēlēšana arī reģionālajām partijām nav vienīgās izmaiņas, kuras Valsts prezidents vēlētos redzēt partiju finansēšanas sistēmā.
Prezidents uzsver, ka valsts budžeta finansējuma piešķīrums partijām ir sava veida sabiedrības pasūtījums kvalitatīvai partiju darbībai un attīstībai, kas nepieciešama visas sabiedrības kopējās interesēs, bet finansējuma piesaiste tikai vēlēšanās sasniegtajiem partiju rezultātiem pilnībā nesasniedz savu mērķi.
Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt kritērijus, kas noteiktu finansējuma daļu partijām paredzētu arī par to jēgpilnu darbību starpvēlēšanu periodā. Proti, paredzēt daļu valsts budžeta finansējuma piešķirt par tiem biedriem, kuri starpvēlēšanu periodā maksā biedra naudu, vai arī paredzēt valsts budžeta finansējuma daļas piešķīrumu par partijas teritoriālo nodaļu darbību vai jaunatnes organizāciju uzturēšanu.
Tāpat E. Levits labprāt redzētu plašākas partiju atskaites par valsts finansējuma izmantošanu. Prezidents uzskata, ka sabiedrībai ir jābūt pieejamai detalizētai informācijai un līdz ar to būtu skaidrāks priekšstats par valsts piešķirtā budžeta finansējuma izlietojumu.
“Šobrīd spēkā esošais regulējums neliedz partijām arī brīvprātīgi publicēt plašāku atskaiti par piešķirto līdzekļu izlietojumu, tomēr praksē politiskās organizācijas publisko tikai to informāciju, ko tiešā tekstā šauri noteic normatīvie akti,” pauž Valsts prezidents.
