Lai politiskajai partijai tiktu liegts finansējums no valsts budžeta, organizācijai savā priekšvēlēšanu kampaņā nav obligāti jāpārkāpj kādi finansējuma izmantošanas ierobežojošie noteikumi vai jāpārkāpj likums citā formā. Pietiek ar birokrātiskiem niekiem. Šādā situācijā pašlaik nonākusi Latvijas Reģionu apvienība, kurai aizturēti maksājumi no valsts budžeta, sūkstās partijas līderis Edvards Smiltēns.
Partiju finansēšanas likums nosaka, ka politiskā organizācija, kas piedalījusies Saeimas vēlēšanās un saņēmusi vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu, ir tiesīga saņemt finansējumu no valsts budžeta.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir viena no trim partijām, kas 13. Saeimas vēlēšanās kvalificējās finansējuma saņemšanai. Tādēļ par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsti tai pienākas 4,5 eiro, par balsi Eiroparlamenta vēlēšanās - 0,5 eiro un tikpat par katru saņemto balsi pašvaldību vēlēšanās. Kopumā LRA ik gadu jāsaņem aptuveni 180 tūkstoši. Taču par spīti tam, ka finansējuma izmantošanas ierobežojumu pārkāpumus partijas kampaņās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav konstatējis, finansējumu tā nesaņem.
LRA līderis, Rīgas domes vicemērs Edvards Smiltēns stāsta, ka finansējuma nesaņemšanas iemesls meklējams neveikli uzrakstītajā likumā.
Proti, LRA, apvienojoties “Reģionu aliansei”, “Ogres novadam” un “Vidzemes partijai”, 2014. gadā tika izveidota kā partiju apvienība. Sadarbības līgumus tā noslēdza ar E. Smiltēna vadīto politisko organizāciju “Sabiedrība centriskai politikai”, biedrību “Latgolys spāks” un biedrību “Liepājnieki”. Vēlāk divi no šiem politiskajiem spēkiem - “Reģionu alianse” un “Ogres novadam” - nolēma apvienoties pilnībā, un LRA no partiju apvienības kļuva par pilntiesīgu partiju.
E. Smiltēns skaidro, ka līdz ar partijas reorganizāciju mainījās arī tās reģistrācijas kods, bet likuma izpratnē viens no partijas identifikācijas veidiem ir šis kods, kuru saskaņā ar likumā noteiktajiem termiņiem organizācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam var iesniegt tikai vienu reizi - divdesmit dienu laikā pēc vēlēšanām.
E. Smiltēns gan ir optimistiski noskaņots un saka, ka, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar KNAB darbiniekiem, problēma drīz tikšot atrisināta, taču partija valsts finansējuma plūsmas apsīkšanu esot izjutusi.
KNAB pārstāve Vineta Ostrovska gan skaidro, ka finansējuma izmaksāšana apturēta nav. No viņas stāstītā izriet, ka problēmas ar finansējumu LRA radušās savdabīgā partijas tapšanas procesa dēļ.
Proti, “Reģionu alianse” un “Ogres novadam” iepriekš bijusi pašiem sava partiju apvienība “Reģionu spēks”. Juridiskā izpratnē tieši šī apvienība arī kandidēja 2018. gada Saeimas vēlēšanās un joprojām saņem finansējumu. Savukārt jaunajai partijai, Latvijas Reģionu apvienībai, kā “Reģionu spēka” pēctecei ir tiesības saņemt šo finansējumu ar pārskaitījumu no “Reģionu spēka” konta.
