Saeimai strādājot pie likumprojekta, kura mērķis ir diversificēt gāzes piegādes ceļus un paplašināt tās rezerves, premjerministrs Krišjānis Kariņš nostājies to pusē, kas atzīst LNG termināļa nepieciešamību tuvākajā nākotnē, bet tālākā – jāpievēršas kodolenerģijai.
Saeimā uzstājoties ar ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto, Krišjānis Kariņš sākumā pievērsās Krievijas izraisītajam karam Ukrainā un tam, cik lielā mērā Latvija līdz ar visu demokrātisko pasauli atbalsta Ukrainu šajā cīņā, bet Krievijas prezidentam par brutālo karu būs jāatbild Hāgas tribunālā.
Pēc plašākas Ukrainas notikumu aprakstīšanas premjerministrs pievērsās sadzīviskākiem jautājumiem, kas valsts darba kārtībā daudz aktuālāki kļuvuši Krievijas agresīvās rīcības dēļ. Proti, Latvijas energoneatkarībai.
“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka komisijām nodoti “Konservatīvo” partijas sagatavoti grozījumi Enerģētikas likumā, kas daļu deputātu vedinājis domāt, ka realizācijai tiek gatavots pirms pandēmijas varas gaiteņos iesprūdušais LNG Skultes termināļa projekts.
No K. Kariņa teiktā izriet, ka viņš atbalsta šāda termināļa būvēšanu, bet vēl nav skaidrs, vai tam vajadzētu atrasties Latvijas teritorijā.
“Ja mēs gribam vidējā termiņā turpināt ar gāzi, mums Baltijas reģionā ir vajadzīgs otrs sašķidrinātās gāzes terminālis. Ir dažādi projekti gan Latvijā, gan Igaunijā, kur tādu varētu būvēt. Tur ir jāskatās ar vēsu prātu, kas mūsu patērētājiem būtu visizdevīgākais, jo gāzes apgādes sistēmā centrs un vērtīgākais infrastruktūras objekts ir Inčukalna pazemes krātuve, kas ir valsts īpašumā un kontrolē,” teica premjers.
Taču, ņemot vērā, ka, diversificējot gāzes piegādi, valsts atkarība no Krievijas energoresursiem tiks pārcelta uz citiem piegādātājiem, premjerministrs mudināja domāt par pievēršanos kodolenerģijai. “Šī iespēja mums kā valstij ir nopietni jāapsver, vai tas mums nebūtu izdevīgi,” uzsvēra K. Kariņš. Un izrādās, ka premjeram šajā jautājumā jau ir mazītiņas iestrādes. Viņš runājis ar Lielbritānijas premjeru par atomzemūdeņu kodolreaktoru potenciālo izmantošanu civilajām vajadzībām uz zemes.
“Viņiem ir atomzemūdenes, kurā katrā ir maza spēkstacija. Tāda veida spēkstacijas varētu izmantot arī sauszemē. Un viņiem ir interese šo attīstīt, iespējams, mums arī būtu tāda veida interese,”
piebilstot, ka, pievēršoties kodolenerģijai, būtu jārisina arī kodolatkritumu jautājums, teica premjers.
K. Kariņš pievērsās arī citai kara Ukrainā aktualizētai problēmai - cilvēku atradināšanas no Kremļa informatīvās vides un Latvijas tautas saliedēšanas nepieciešamība neatkarīgi no etniskās piederības.
“Mums ir jāizmanto šī iespēja, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri varbūt gadu desmitiem ir dzīvojuši pavisam citā informatīvā vidē. Nesāksim ar nosodījumu. Sāksim ar skaidrojumiem. Un es esmu pārliecināts, ja mēs, sabiedrības plašais vairākums, iekļaujoši gribam šos cilvēkus tiešām iesaistīt mūsu sabiedrībā, tas mums izdosies,” teica Ministru prezidents.
Opozīcijā strādājošās “Saskaņas” deputāts Igors Pimenovs K. Kariņa teiktajā un viņa vadītās valdības darbos tautas saliedēšanas jautājumos gan saskatījis pretrunas. Par tām, viņaprāt, liecina tas, ka izglītības un zinātnes ministre Ukrainas notikumu kontekstā uzsvērusi nepieciešamību visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt izglītību tikai un vienīgi valsts valodā.
“Es vēršu, Kariņa kungs, jūsu uzmanību un Saeimas deputātu uzmanību, ka šie valdības koalīcijā ietilpstošo partiju nodomi ir izraisījuši sašutumu sabiedrībā un grauj Latvijas nacionālajām minoritātēm piederīgo iedzīvotāju uzticību valdībai. Kārtējais uzbrukums pret nacionālo minoritāšu valodu lietošanu ir vērsts objektīvi vispirms pret krievu valodu, kurā mājās runā 37 procenti valsts iedzīvotāju,” teica opozicionārs, pieļaujot, ka šī iniciatīva izteikta tieši tagad, jo tiek cerēts, ka “krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās”.
