Edvīns Šnore: Sabiedriskie mediji līdz šim veikuši mazākumtautību pārkrievošanas funkciju

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Cīņā ar Ukrainā karu uzsākušās Krievijas propagandu Latvija jau liegusi pieeju 71 agresīvās kaimiņzemes interneta resursam un aizliegusi vairāku televīzijas kanālu retranslēšanu valsts teritorijā. Tiek gan pieļauts, ka darāmā šajā lauciņā vēl ir gana. Par turpmākajiem plāniem Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisija ieplānojusi apspriesties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem.

Apakškomisijā Nacionālo apvienību pārstāvošais Edvīns Šnore atzīst, ka līdz šim Krievijas propagandas apkarošanā izdarīts jau diezgan daudz, bet viņš arī atgādina, ka, pieverot vienus propagandas avotus, agrāk vai vēlāk noteikti parādīsies to aizvietotāji, tāpēc Latvijai jābūt gatavai ātri reaģēt.

Taču pašlaik aktuālākais jautājums esot krievu valodas īpatsvara samazināšana informācijas telpā, aizstājot to ar Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodām.

Ņemot vērā, ka jau tagad Latvijā nav pieejams 71 Krievijas interneta resurss un vairākas televīzijas, kas vēl būtu darāms Krievijas propagandas ierobežošanā?

Domāju, ka pēc iespējas vairāk mums jāveic tas, kas dokumentos rakstīts. Ir jāuzrunā mazākumtautības. Mazākumtautību uzrunāšanai mums pat ir speciāls medijs - “Latvijas radio 4” un LSM. Bet līdz šim tie veikuši mazākumtautību pārkrievošanas funkciju, jo 98% no ētera un satura ir tikai un vienīgi krievu valodā.

Nav jābūt pārāk lielam politologam, lai saprastu, ka tās lietas iet roku rokā: drošība un krievu valoda, un tas, kas notiek Ukrainā, ir ļoti saistīts. Ja paskatāmies, kāda bija situācija Ukrainā pirms 2014. gada, tur runāja pēc iespējas vairāk krieviski, lai visi būtu apmierināti. Pirms četrpadsmitā gada esmu tur bijis ne vienu reizi vien.

Domāju, ka mums jābeidz politkorekta izlikšanās un faktu slēpšana, un to gānīšana, kas uz tiem faktiem vērš uzmanību.

Bet kā ar argumentu, ka daudzi valsts valodu pietiekamā līmenī neprotoši Latvijas iedzīvotāji tad paliks bez piekļuves ziņām?

Mums skaidri jādefinē, ka nevēlamies būt daļa no krievu pasaules, un atbilstoši jārīkojas. Nevar būt nekāda runa par papildu krievu kanālu. Ja ir arguments, ka krievu cilvēki nesaprot, kas notiek Ukrainā, un tādēļ atbalsta Putinu - pagaidiet, mēs visi dzīvojam Eiropas Savienībā, un jau astoņus gadus bijušas visas iespējas saņemt informāciju par to, kas notiek Ukrainā un ko dara Putina režīms.

Tagad jau trīs nedēļas Ukrainā notiek zvērīgs karš, faktiski genocīds, kur bombardē civilos iedzīvotājus, un, neskatoties uz to, lielākā daļa krievu joprojām nav spējīgi to nosodīt. Vai tad viņi neredz, kas tur notiek?

Domāju, ka jārīkojas tāpat, kā 1945. gadā rīkojās sabiedrotie, kas vāciešus vienkārši veda uz nacistu nāves nometnēm un rādīja tur paveiktos noziegumus.

Žurnālistu vidū pastāv viedoklis, ka dažu Krievijas interneta resursu, piemēram, Krievijas prezidenta mājaslapas, bloķēšana nav bijusi nepieciešama. Vai piekrītat tam?

Ja kolēģi ir žurnālisti un profesionāli savā jomā, tad domāju, ka īpaši sūdzēties, ka nav pieejama informācija, nav pamata. Es nesaukšu, kas tās par interneta vietnēm, bet tās ir legālas vietnes, kur visu var skatīties, arī Solovjova raidījumus. Faktiski, ja cilvēks ir profesionāls informatīvajā jomā, īpaši sūdzēties pamata nav, jo arī Krievijas radiostacijas var klausīties.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.

Svarīgākais