Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?
Egils Levits “spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkal celt spārnos”, 2019. gada februārī teica tautā iemīļotā dzejniece Māra Zālīte. Tagad dzejniece klusē.
Ziņu ar virsrakstu “Pīlēns atklāti pasaka, ko domā par Levitu” sociālā aktīviste Elīna Kursīte sociālajā vietnē “Twitter” komentēja, demonstratīvi izrādot nevērību: “Jēzu, it kā kādam baigi interesē, ko viņš domā.”
“Naudas nav, bet jūs turieties,” – kā lai necitē kāda kaimiņzemes alkoholiķa uzmundrinošo teicienu, kas pārvarējis laikus un attālumus. Piemērojot teicienu Latvijai: nauda nav paredzēta visādiem plebejiem, tā ir novirzīta valsts amatpersonām, kam jau tā nav viegli izdzīvot inflācijas un spriedzes apstākļos. Par spīti šīm briesmām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tomēr aicināja Ministru kabinetu izvērtēt valsts augstāko amatpersonu atalgojuma sistēmu. Valdība pašaizliedzīgi secināja, ka tā nav jāpārskata un algas nav jāiesaldē.
Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa vadītā Lietuvā reģistrētā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) politiskās grupas loceklis Jānis Vanags būs viens no Satiksmes ministrijas īpašumā esošās valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) valdes locekļu izraudzītājiem.
“Apvienotā saraksta” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Uldis Pīlēns ir pirmais oficiālais kandidāts. Nav izslēgts, ka tieši viņš arī būs nākamais valsts prezidents.
Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.
Tieši pirms Lieldienu brīvdienām gadījās notikums, kura nozīmi nevajadzētu nenovērtēt. Ilggadējais “Vienotības” lieldraugs Normunds Bergs, viens no redzamākajiem birkas “vissirslikti” karinātājiem visiem, kuri atļaujas nesaudzīgi kritizēt valdību, pats iestājies šajā “vissirslikti” partijā. Kas noticis? Kas licis pat tik dedzīgam valdības fanu kluba biedram mainīt dziesmas vārdus?
Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).
Premjera Krišjāņa Kariņa attiecībām ar Lieldienām piemīt kaut kas mistisks, neizskaidrojams. Pirms diviem gadiem viņš uz Lieldienām aicināja rādīt viens otram savas olas, šogad izcēlās ar atklāsmi, ka pensijas vecumu “būs neizbēgami jāpalielina”.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vakardienas sēdē apspriestā komercbanku izvairīšanās izsniegt kredītus deva pārskatu par valsts nespēju un arī nevēlēšanos šādu situāciju mainīt.
Pirmdien “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcija tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi, piedaloties arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoram Aigaram Prusakam. Pēc tikšanās AS izplatīja paziņojumu, kurā aicina finanšu ministru nomainīt VID vadītāju un jautājumus par VID reformas īstenošanu iekļaut finanšu ministra vadītās Nodokļu politikas pilnveides koordinēšanas grupas darba kārtībā.
Parlamentārās izmeklēšanas komisija turpina iztaujāt amatpersonas, mēģinot gūt skaidrību par absurdo komercbanku prasību iemesliem. Brīžiem komisijā tiek pausti vispārzināmi pamudinoši atzinumi, piemēram – bez reformām Latvijai Igauniju nepanākt.
Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.
Šajā laikā apritēja Kariņa otrās valdības pirmās simt dienas. Tāda kā maza jubileja. Robežšķirtne, kura ļauj izdarīt pirmos, provizoriskos vērtējumus. Kādi tie ir?
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.
Pagaidām nevar vēl zināt, ar kādu nosaukumu vēsturē paliks 14. Saeimas pieņemtais valsts budžets 2023. gadam. Ir varianti, kas budžeta pieņemšanas plenārsēdē skanēja no opozīcijas deputātu mutēm.
Ceturtdienas rītā no Saeimas atskanēja priecīga ziņa – rekords esot pārspēts. Politiskās bezatbildības rekords. Iepriekšējais Saeimas nepārtrauktas ilgstrādāšanas rekords esot bijis 21 stunda. Jaunais rekords – 23 stundas un 54 minūtes. Malači. Laikam jau jāapsveic. Bet kaut kā negribas.
