Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība” (JV)) 30. maijā sasauks valdības ārkārtas sēdi. Oficiālais iemesls ir it kā ar 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanām nesaistīts – izvērtēt reformu gaitu izglītībā un veselības aprūpē. Taču nebūsim naivi – protams, ka prezidenta vēlēšanu priekšvakarā premjeram ir vēlme paspiest uz dārgajiem koalīcijas partneriem, lai viņi “nāk pie prāta” un balso “pareizi”.
Šobrīd vairs nav noslēpjams, ka Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai stunda ir situsi. Šī valdība un koalīcija jau no paša sākuma bija baltiem diegiem šūta. Pretrunas pārsvarā bija psiholoģiska un personiska rakstura. Kā tas dažkārt politikā gadās, idejas un principi atkāpās otrajā plānā.
Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.
Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?
“Darbus, kas ir Valsts prezidenta pārziņā, var veikt ar manām zināšanām un pieredzi. Tas man neprasītu milzīgu ieskriešanos. Šobrīd tas nav mazsvarīgi. Turklāt esmu lauzis visus iespējamos laika rekordus, būdams ārlietu ministra amatā. Šī atziņa man deva zināmas pārdomas: kurp doties tālāk?” teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), viens no trim pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu.
Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja Valsts kontrolei (VK) nodemonstrējusi, kā pareizi paslaucīt zem paklāja finanšu nesmukumus, un atgādinājusi VK par tās vietu valsts varas hierarhijā. Ķezu saturošās informācijas paslaucīšana zem ierobežotas pieejamības statusa lieku reizi sabiedrībai atgādina: nebāziet ar savu netīro degunu tur, kur valda vispareizākā un visgodīgākā sabiedrības kasta, proti, Valsts prezidenta padomnieku korpusa komandieres Sarmītes Ēlertes komanda.
Ja kāds grib teikt, ka Latvijā nekas labs nenotiek, tad viņam var iebilst, ne tikai piesaucot mūsu hokejistu uzvaru pār Čehijas izlasi, bet arī norādot uz pilnasinīgas publiskās politikas atgriešanos uz jau sūnām apaugušajiem Latvijas politiskās skatuves dēļiem.
“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.
Dažu otrdienas rīta minūšu garumā no augsto valsts amatpersonu mutēm paustais atklāja, ka mūsu valsts vadītājiem nodokļu maksātāju sarūpētais ir nenozīmīgi zirgu staļļa pakaiši, kurus var izsvaidīt starp daudzajām ministrijām bez jebkādiem īpašiem ekonomiskiem pamatojumiem.
Partija “Jaunā Vienotība” (JV) aizkulisēs jau visādos veidos cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanās 31. maijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija nobalso par Edgaru Rinkēviču. Līdzīgi tiek kacināti “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, lai viņi atsakās no sava izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna un balso par Rinkēviču. Nesnauž arī AS sarunu vedēji.
Saeimā pārstāvētajās politiskajās aprindās sākušās spraigas sarunas par vajadzīgajām balsīm Valsts prezidenta amata kandidātiem. Par šobrīd reāliem tādi tiek uzskatīti “Jaunās Vienotības” (JV) virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Ceturtdien, kad “Vienotība” paziņoja par sava prezidenta kandidāta izvirzīšanu un nosauca pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Latvijas informatīvā telpa burtiski uzsprāga: “Viss! Ir panākta vienošanās. ZZS balsos par “Vienotības” kandidātu. Ar tālākām sekām.”
Valsts prezidents Egils Levits, redzot, ka viņam nekādā veidā neizdosies atkārtoti kļūt par prezidentu, varēja izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt un aiziet ar godu. Taču nē! Levita raksturs ir tāds, ka viņš neprot zaudēt – tagad sēž savā pilī ar uzmestu lūpu un publiski apsaukā politiķus.
“Ņemot vērā patlaban briestošo “de facto” koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi,” savā paziņojumā raksta Valsts prezidents Egils Levits. Cik neadekvāta bija histērija Valsts prezidenta kancelejā, lai izlaistu tautās šādu “preses relīzi”?
Ap ieceri būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli jau bijis daudz peripetiju. Kad neizdodas ienākt pa parādes durvīm, jāiet pa sētas pusi. Kad arī tur durvis ir ciet, jāmēģina ielīst pa logu. Tas ir dabiski un saprotami, jo projekta attīstītāji ir ieguldījuši daudz sviedraina darba un arī kaut kādu naudu, bet visvairāk ir ieguldīts verbālā amatpersonu apstrādē, lai pierunātu viņus dot terminālim “zaļo gaismu”. Tāpēc jau atkal un atkal termināļa ideja tiek reanimēta, pasniedzot to jaunā mērcē. Tas viss tādēļ, ka projekta apakšā guļ lielā nauda!
Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā bija 1,7 miljardi eiro jeb 4,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 15,9 miljardi eiro jeb 40,8% no IKP, un gada laikā tas pieaudzis par 1,26 miljardiem eiro.
Otrdien, 25. aprīlī, valdības sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda izbrīnu par atsevišķu pašvaldību vadītāju spēju savienot amatus. "Kas šie ir par amatiem, un kā tos var savienot? Esmu nedaudz mēms," komentēja premjers.
Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.
Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).
Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
