Valsts prezidents Latvijas Radio izsludina jaunu politoloģisku terminu “oligarhiskā ietekme”, taču atsakās “Neatkarīgajai” to pamatot un kā citādi komentēt. Viņš kā Valsts prezidents esot paudis savu personīgo viedokli – tātad runājis kā privātpersona, iekāpjot Valsts prezidenta kurpēs.
Bijušā NATO ģenerālsekretāra, tagadējā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieka Andersa Foga Rasmusena pārspriedumus par potenciālu Polijas un Baltijas valstu karaspēka izvietošanu Ukrainā aizsardzības jomas eksperti sauc par nepamatotiem un, mazākais, dīvainiem. Nedz Latvijas Aizsardzības, nedz Ārlietu ministrija uz “Neatkarīgās” jautājumiem par to, kas ir pamatā tik dīvainiem A. Rasmusena izteikumiem, būtībā neatbildēja.
Krievijas politologs, vēstures zinātņu doktors Sergejs Karaganovs 13. jūnijā žurnālā “Profil” publicēja rakstu “Kodolieroču izmantošana var paglābt cilvēci no globālās katastrofas”, kuru tūlīt pat, tiesa, jau ar citu virsrakstu: “Grūts, bet nepieciešams lēmums”, pārpublicēja visnotaļ nopietnais izdevums “Russia in Global Affairs”.
Vakar Saeimas ārkārtas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam”. Ar 42 balsīm “par” un 53 balsīm “pret” tas tika noraidīts. Pret balsoja visi klātesošie pašreizējās koalīcijas deputāti, par – opozīcijas deputāti. Kā jau bija sagaidāms. Nekā negaidīta.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko šonedēļ izlielījies, ka jau saņēmis pirmos Krievijas solītos taktiskos kodolieročus, kurus nekavēšoties likt lietā, ja kāda valsts uzsāks agresiju pret Baltkrieviju. Taču šis paziņojums lielākoties bija domāts iekšējai auditorijai, jo vēlāk intervijā televīzijas kanālam “Rossija 1” vadonis jau sāka izlocīties – viņam nācās atzīt, ka piegādes process īsti vēl nav uzsākts, turklāt arī “sarkanā podziņa” paliks Kremļa rokās, un Lukašenko neviens negrasās dot tiesības pieņemt lēmumu par kodolieroču izmantošanu.
Rīgas domes politiskās partijas "Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps saviem lasītājiem sociālajā tīklā "Facebook" ne tikai sola noskaidrot informāciju par visiem Mārtiņa Staķa komandējumiem šī sasaukuma laikā, bet arī ir vērsies ar iesniegumu Vides un reģionālās attīstības ministrijā, aicinot VARAM pieprasīt Rīgas mēram paskaidrojumu un sniegt mēra rīcības vērtējumu.
Šonedēļ turpinās peripetijas ap jaunās koalīcijas un valdības veidošanu. Vakar “Vienotība” premjera Krišjāņa Kariņa vadībā tikās ar “Apvienoto sarakstu” (AS), rīt tiksies ar Nacionālo apvienību (NA).
Kā izdarīt tā, lai sarunu vedējam Imantam Parādniekam būtu labi, premjeram Krišjānim Kariņam labi, pašam labi un tautai labi – iespējams, tieši tā prāto satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Ja esošā koalīcija iet uz paplašināšanos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jārod veids, kā norobežoties no sadarbības partnera, partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētāja Aivara Lemberga, pirmdien publiski pasludināja “Jaunās vienotības” (JV) finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Koalīcijas paplašināšanas veiksmes formula beidzot ir atrasta!
Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.
Pēc dažu gadu pauzes Beļģijas politiskajā dzīvē atkal ir aktualizējies jautājums par īpaša statusa piešķiršanu angļu valodai valsts galvaspilsētā Briselē, kurā trešā daļa iedzīvotāju ir ārzemju izcelsmes.
Kamēr turpinās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) konsultācijas ar opozīcijas partijām “Progresīvie” (P) un ZZS, vai iespējama valdošās koalīcijas paplašināšanās, tikmēr pie politiskās elites galda tiek spriests, vai patiesi tas būs paplašinājums ar Kariņu, vai tomēr jauna valdība ar Arvilu Ašeradenu (JV) vai Andu Čakšu (JV) premjera krēslā.
Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.
“Vienotības” un ZZS piektdienas tikšanās priekšvakarā partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs sociālajos tīklos izplatīja telefonā ierakstītu paziņojumu, kurā izteica atbalstu jaunievēlētajam Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un noturēja partijai “Jaunā Vienotība” komplimentāru runu.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotie tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda, ka maijā vislielākais popularitātes kritums (no 7,7 uz 5,8) ir bijis partiju apvienībai "Apvienotais saraksts” (AS), bet vislielākais kāpums (no 7,8 uz 8,3) – partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV).
Vakar “Vienotība” tikās ar “Progresīvajiem”, šodien ar ZZS. Ir pilnīgi skaidrs, ka valdošā koalīcija pašreizējā sastāvā vairs nepastāv. Politiskās pārmaiņas ir neizbēgamas. Taču šoreiz tā nav tikai lomu pārdale uz Latvijas politiskās skatuves. Tas ir kas vairāk. Līdzšinējās politiskās mitoloģijas sabrukums.
Demokrātisko valstu starptautiski vispārpieņemta prakse ir diplomātiskā līmenī zibenīgi reaģēt uz masu slepkavībām. Kā Latvija reaģēs uz Kahovkas HES uzspridzināšanu, vai vispār reaģēs un kas no Latvijas puses gaidāms attiecībās ar Krieviju pēc tās paveiktā kārtējā terora akta, “Neatkarīgās” saruna ar ārlietu ministru un jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Lielas galvassāpes Eiropas Savienībai (ES) var sagādāt prokrievisko politisko spēku popularitātes pieaugums Austrijā un Slovākijā. Iemesli, kādēļ tas notiek, ir dažādi, taču fakts paliek nemainīgs – pie varas apņēmīgi laužas politiķi, kuru retorika daudz neatšķiras no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna uzskatiem.
Šodien Luksemburgā sākas ES iekšlietu ministru divu dienu apspriede, kuras darba kārtībā pirmais ir patvēruma meklētāju un migrācijas jautājums. Ko darīt ar neapturamo nelegālo migrāciju zem bēgļu izkārtnes?
Ceturtdien "progresisti", uzsējuši pionieru kaklautiņus, raitā marša solī dosies uz Ministru kabinetu, lai tiktos ar "Jauno vienotību". "Šajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties valdību, kas nespēj sadarboties," mundri apgalvo partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs. Izskatās, ka beidzot piepildīsies "Jaunās vienotības" un "progresistu" sapnis: dziedāt vienā korī vienas un tās pašas dziesmas.
Koalīcijas paplašināšanas plāns, kuru pašreizējais premjers pieteica burtiski dažas stundas pēc jaunā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ievēlēšanas, vismaz pagaidām ir izgāzies. “Vienotība” dažās dienās no “grandioza uzvarētāja”, kas visus apspēlējusi kā bērnus, nonākusi līdz partijai, par kuras skaidrojumiem par (ne)sadarbību ar Aivaru Lembergu visi smejas.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) maijā izdeva rīkojumu paaugstināt Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska algu par 600 eiro. Tas nozīmē, ka no jūnija viņš mēnesī saņems 5600 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Viņa amatpersonas deklarācija par 2022. gadu joprojām nav pieejama, bet zināms, ka 2021. gadā viņš algā saņēmis 62 815 eiro. Izskatās, ka valsts pārvaldes un dažādu valstij piederošu akciju sabiedrību “biezie” jau sen apsteiguši privātos mazizmēra uzņēmējus.
