Uz 173 kilometru garās Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir mierīgi – nekas neliecina par nelegālo imigrantu plūsmas pieaugumu. Taču, vērojot notikumu attīstību uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, politiķi un atbildīgie dienesti gatavojas ļaunākajam scenārijam. Viens no proaktīvajiem pasākumiem paredz padarīt bargākus sodus par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī cilvēku kontrabandas organizētājiem.
Saeimā esot deputāti, kuri pret Covid-19 nevakcinējas politisku mērķu dēļ, intervijā “Latvijas Radio” izteicās Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Kopš saasinājušās Eiropas Savienības un Baltkrievijas attiecības, Lietuva sadūrusies ar ievērojamu nelegālo imigrantu plūsmu, kas, iespējams, izmantojot Baltkrievijas robežsardzes bezdarbību nelegāli šķērso Lietuvas–Baltkrievijas robežu, lai turpinātu savu ceļu dziļāk Eiropas Savienībā.
Kaut arī 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Viļānu un Rēzeknes novadā, kas pēc reformas apvienoti vienā Rēzeknes novadā, dominēja “Saskaņa”, septembrī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās jaunizveidotajā novadā sevi par latviskajām nereti dēvējošās partijas jūtas drošāk.
“Zaļajos ir sajūta, ka ceļi jāšķir,” pērnā gada nogalē teica Latvijas Zaļās partijas un vienlaikus Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Edgars Tavars. Tagad ideoloģisko atšķirību radītās domstarpības ir atrisinātas un kompromisa rašana apzīmogota ar ZZS tās gandrīz 22 gadu vēsturē nebijušu risinājumu – partiju apvienībai nu ir divi līdzpriekšsēdētāji.
Ar “Saskaņu” saites sarāvusi, “Gods kalpot Rīgai” atkal devusies jauna sadarbības partnera meklējumos, lai partiju apvienībā startētu 14. Saeimas vēlēšanās. Šis varētu būt nopietns izaicinājums, ja ņem vērā, ka identiski centieni vienreiz jau cietuši neveiksmi.
Gaidot, kad, sākot ar septembri, no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā, kam iecerēta vieta vien sabiedriskā medija interneta platformā, opozīcija pauž satraukumu, ka tūkstošiem krievvalodīgo nespēs pielāgoties jaunajai kārtībai un tādēļ daudz vairāk patērēs Krievijā tapušu ziņu saturu.
Iecerēts, ka izmaiņas stājas spēkā jau 1. septembrī, kad darbs jāsāk arī jaunizveidotajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Tai uzticēts sekot un rūpēties par sabiedrisko mediju attīstību.
Septembrī no Latvijas Televīzijas 7. kanāla pazudīs ziņas krievu valodā – tās tiks iekļautas sabiedriskā medija interneta platformā, bet likums, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu pārraidīt sabiedrisko mediju saturu negrozītā veidā, pašlaik nav attiecināms uz interneta vidē izplatīto saturu.
Nu jau daudzus mēnešus sabiedrības uzmanības centrā piespiedu kārtā ir Covid-19 pandēmija, tās izraisītie sarežģījumi un apgrūtinājumi ikdienā. Opozīcija skandina trauksmes zvanu par to, ka valdības iecere dažiem noteikt obligāto vakcināciju ir pretrunā cilvēktiesībām, pat mudina grozīt Satversmi.
Kamēr Saeimas opozīcija žvadzina brīdinājumus par to, ka tā varētu iniciēt referendumu, kas vērsīsies pret valdības iecerēto obligāto vakcināciju dažām profesijām, Valsts prezidents devis skaidru atbalstu šai valdības iecerei. Un ne velti – iespēja, ka referendumam nepieciešamie paraksti patiešām tiks savākti, ir niecīga.
Lai nākotnē Latvijas valsts būtu sagatavotāka dažādām krīzes situācijām, katram jaunajam Ministru kabineta sastāvam būtu jāiziet īpaši kursi, kas radītu priekšstatu par to, kā spēkā esošie normatīvie akti regulē valsts reakciju krīzes situācijā. Noderētu arī īpaši komunikācijas kursi, kas politiķiem mācītu, kā nerīkoties.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) uzskata, ka, redzot nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas uz Lietuvu, arī mums ir jāgatavojas negatīvākajam scenārijam, ka daļa šo cilvēku var tikt pārvirzīti uz Latvijas robežu. Savukārt premjerministrs sola rast nepieciešamos līdzekļus robežas iekārtošanai.
Tieši Bastīlijas ieņemšanas dienā – 14. jūlijā – Kariņa valdība ieskicēja jaunās Latvijas realitātes vīziju – arvien plašāku un dziļāku iedzīvotāju dalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos.
Saskaņā ar valdības rosinātajiem grozījumiem kovida pārvaldības likumā, no 1. oktobra medicīnas, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs drīkstēs strādāt tikai ar derīgu sadarbspējas sertifikātu. Iekšlietu ministre Marija Golubeva savukārt izteikusies, ka šai grupai, visticamāk, pievienosies arī iekšlietu sistēmas darbinieki, tai skaitā ugunsdzēsēji, kuru vidū vakcinēto šobrīd ir mazāk nekā puse.
Saeima pagaidām nesteidzas izskatīt valdībā apstiprināto likumprojektu, kas paredz, ka noteiktām profesijām vakcinēšanās pret Covid-19 būs obligāta. Iespējams tādēļ, lai rastu kopēju valodu ar opozīciju, kas apņēmusies likumprojektu apturēt un pat nodot tautas nobalsošanai.
Ja šogad vīrusa radītās krīzes dēļ valsts budžeta deficīts būs aptuveni deviņi procenti, tad nākamajā gadā tam vajadzētu iekļauties divu līdz trīs procentu robežās. Šādu viedokli intervijā “Latvijas Avīzei” paudusi Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka.
Neapmierinātībā ar medicīnas darbinieku jauno atalgojuma modeli Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir sākusi biedru aptauju par atbalstu pirmsstreika sarunām.
Veselības ministrija nākusi klajā ar vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanai. Viens no tiem paredz samazināt alkoholisko dzērienu tirdzniecībai atvēlēto stundu skaitu.
Prokuratūra cer, ka kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kurš ierosināts par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tiks pabeigts līdz gada beigām. Kriminālprocesu uzraugošais prokurors Gints Bērziņš atgādina, ka par vakcīnu iepirkumu atbildīgajā Veselības ministrijā par šo darbu atbild valsts sekretārs un ministrs – tolaik Daina Mūrmane-Umbraško un Ilze Viņķele.
Valdība, pretēji daudzu saprastajam, ka tā nekad neuzstās uz obligātu vakcināciju, paziņojusi, ka vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.
Valdība iecerējusi radīt tādu normatīvo bāzi, lai vakcinācija pret Covid-19 noteiktās iestādēs strādājošajiem būtu obligāta, bet darba devēji drīkstētu atlaist nevakcinētu darbinieku.
Tikšanās ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāju Arkādiju Suharenko parlamentārieti Aldi Gobzemu tomēr nepaglāba no lietas ierosināšanas par Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem. Atbildīgās komisijas vairākums tomēr saskatīja kodeksa pārkāpuma pazīmes tajā, kā komunikācijā par nevakcinēto cilvēku brīvībām A. Gobzems izmantojis Dāvida zvaigzni.
Sestdien, 3, jūlijā notika politiskās partijas "Kustība "Par!"" kongress, kurā ievēlēja jaunu valdi 11 locekļu sastāvā, no kuriem seši ir tie paši valdes locekļi, kuri jau bija. Par valdes priekšsēdētāju atkal ievēlēts Daniels Pavļuts.
