Politika

Eksprezidents Valdis Zatlers Latvijas radio raidījumā “Krustpunktā” politiķiem, kas šobrīd ap sevi cenšas pulcēt tautas masas, veltīja visai skarbus vārdus. Aināru Šleseru viņš nosauca par meli, bet Alda Gobzema aktivitātes nodēvēja par "trampiskām".

Divi gadi bijis pietiekams laiks, lai daži politiskie spēki mainītu savu “stingro pozīciju” un “Attīstībai/Par!” kā padarītu beidzot no savu solījumu saraksta varētu izsvītrot izņēmuma kārtā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļauto restitūcijas jautājumu jeb 40 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas ebreju kopienai.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensācijas par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem izmaksāšanu ebreju kopienai. Summa izmaksājama desmit gadu laikā.

Labklājības ministrija no “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” lūdz piešķirt finansējumu 37 367 eiro apmērā, lai nodrošinātu atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantotajām atvaļinājuma dienām izmaksu ministra biroja un ministra konsultatīvajām amatpersonām, beidzot pildīt amata pienākumus.

Savulaik vienu no lielākajām koalīcijas partijām KPV LV, kas nu pazīstama ar nosaukumu “Par cilvēcīgu Latviju” pametis pēdējais no sākotnējiem līderiem – Ēriks Pucens. Viņš savu mērķu sasniegšanai par atbilstošu atzinis cita opozicionāra – Vjačeslava Dombrovska veidoto politisko spēku “Republika”. Par pievienošanos V. Dombrovska veidotajai partijai paziņojuši arī brāļi Kaspars un Sandis Ģirģeni. Arī viņi savulaik bija par populistisku dēvētās KPV LV kodola pārstāvji.

Saeimas deputātu diskusijā par obligātās vakcinācijas noteikšanu noteiktu profesiju pārstāvjiem, bija vērojama reta parādība – politiķi neslēpti atzina, ka, apstiprinot šo valdības izstrādāto normu, var tikt sakaitināta pandēmijas dēļ jau tā nokaitinātā sabiedrība. Debates šajā jautājumā turpināsies šodien.

Politiskās karjeras laikā trīs partiju Saeimas frakcijās pabijušais Vjačeslavs Dombrovskis šonedēļ sāks dibināt savu partiju – “Republika”. Unikāla šī dibināšana nebūs ne ar pirotehniskām izdarībām, ne plaši pazīstamu personāžu iesaisti.

Eiropas Savienībai gatavojoties tam, ka talibu režīma dēļ paplašināsies bēgļu plūsma no Afganistānas, jau izskanējusi doma, ka šos bēgļus vajadzētu samērīgi sadalīt pa ES dalībvalstīm. Latvijā šāds koncepts netiek sagaidīta ar sajūsmu, taču nav izslēgts, ka pēc ilgākas stīvēšanās šī ideja tomēr tiks pieņemta.

Trešdien zem Alda Gobzema karoga pulcējušies protestētāji pret obligātu vakcinēšanos, iespējams, būs panākuši, ka viņos ieklausās likumdevējs. Saeimā top priekšlikums, kas obligāto vakcinēšanos ļautu aizstāt ar regulāru testu veikšanu.

Neslēptu teju pilsoņu kara draudu gaisotnē Saeimas atbildīgā komisija jau trešo reizi tālākai virzībai nodeva pilsoņu iniciatīvu, kas vakcinēšanos pret Covid-19 pieprasa noteikt brīvprātīgu visām profesijām un ieņemamajiem amatiem.

Tas, cik ātri talibu nemiernieki pārņēma varu NATO spēku pamestajā Afganistānā, pārsteidza teju visu valstu līderus, kas uzskatīja, ka kaut kādas aktivitātes talibi uzsāks tikai rudenī. Pagaidām rietumu pasaule nogaida un pārskatāmā nākotnē neplāno uzsākt arī sarunas ar talibiem. Opozīcijā strādājošo “Saskaņu” pārstāvošais, Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais Nikolajs Kabanovs uzskata, ka tā ir pareiza taktika. Vēl labāk, ja Afganistānu vispār liktu mierā un ļautu tai savus sabiedrotos izraudzīties pašai. Deputāts arī uzskata, ka nav pamata žēlot afgāņus, jo tagad viņiem ir iespēja pašnoteikties un veidot savu valsti saviem spēkiem.

Divdesmit gadus ilgušajā karā Afganistānā, Latvijas karavīri piedalījās astoņpadsmit gadus. Nu ASV un viņu sabiedrotajiem pametot valsti, tajā strauji varu atguvis islāmistu grupējums “Taleban”.

Savulaik par buldozeru dēvētais Ainārs Šlesers pēc daudzu gadu pauzes nolēmis atkal atgriezties politikā. Vismaz mēģināt. Lai to paveiktu, viņš savā politiskajā pulkā, kas par “Latvija pirmajā vietā” dēvējams, spējis iesaistīt visnotaļ raibu un noteiktā sabiedrības daļā cienītu publiku. Interesantākais personāžs: bijušā “Latvijas ceļa” lokomotīve Vilis Krištopans, kuram kļūdaini mēdz piedēvēt Latvijas pielīdzināšanu “muļķu zemei”.

Pārapstiprinot nelegālo imigrantu krīzes Latvija–Baltkrievijas pierobežā dēļ valdības izsludināto ārkārtējo situāciju, Saeimā nevienam neradās šaubas par tās nepieciešamību, taču rājienu par nespēju laikus reaģēt uz iepriekš prognozējamu notikumu attīstību saņēma iekšlietu ministre Marija Golubeva.

Atšķirībā no pagājušā gada nogalē bez rezultāta palikušajām Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām, tieslietu ministra Jāņa Bordāna uz šo amatu virzītajai Valsts prezidenta Egila Levita padomniecei tiesiskuma un Eiropas Savienības jautājumos Irēnai Kucinai tik neveikli brīži, iespējams, nebūs jāpiedzīvo. Saeimas deputātiem viņas līdzšinējā darbība ideoloģiska rakstura problēmas pagaidām nerada.

Reaģējot uz strauju nelegālo imigrantu pieaugumu no Baltkrievijas robežas, pierobežā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kas ilgs līdz 10. novembrim. Tās laikā robežsardzei deleģētas paplašinātas tiesības, bet nelikumīgajiem robežas pārkāpējiem, tās sašaurinātas. Cilvēktiesību ekspertiem tas nešķiet pieņemami. Piemēram, Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai būs tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu.

Budžeta sarunu laikā tiks aktualizēts piedāvājums ieviest terminētu samazināto PVN atsevišķās nozarēs. Nākamā gada budžeta sarunu laikā tiks aktualizēts piedāvājums ieviest terminētu samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atsevišķās nozarēs, trešdien intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Iztaujājot nu jau bijušo Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško, parlamentārās izmeklēšanas komisija tā arī neguva skaidrību par to, kā īsti tapa atlasīti speciālisti tā dēvētajam vakcinācijas birojam, kuriem sākotnēji bija ieplānotas sabiedrībai nesaprotami augstas algas. Izmeklēšana turpināsies, bet pašlaik dažiem Saeimas deputātiem šķiet, ka labāki speciālisti darbam birojā netika piesaistīti apzināti.

Atzīstot, ka vienīgais risinājums Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai ir vakcinācija, Jaunā konservatīvā partija tomēr apturējusi Veselības ministrijas vakcinācijas tempu veicināšanai iecerēto vakcinācijas loteriju un šādi nedaudz aizkaitinājusi koalīcijas partneri - “Attīstībai/“Par!””.

6. augustā tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka viņš kā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu izvirzīs Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Irēnu Kucinu.

Pēc neveiksmīgi paustā viedokļa par valsts sniegto atbalstu paralimpiešiem, Latvijas Paralimpiskā komiteja grasās pieprasīt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Sanda Riekstiņa atsaukšanu no šiem amatiem. Politiķis atzīst, ka viedokli paudis neveiklā formā, bet uzsver, ka sistēmā nepieciešamas izmaiņas. S. Riekstiņam piekrīt arī divi Saeimā ievēlētie bijušie olimpieši – Raimonds Bergmanis un Ivans Klementjevs.

Panākot Vakcinācijas loterijas likumprojekta izņemšanu no Saeimas dienaskārtības, Jaunā konservatīvā partija vēlas arī pārliecināt koalīcijas partnerus, ka likumprojekts vispār nav virzāms tālāk. Skaidras un vienotas pozīcijas šajā jautājumā koalīcijā nav, taču ir skaidrs, ka konservatīvajiem, lai pārliecinātu kolēģus, būs krietni jānopūlas.