Arī uz 14. Saeimas vēlēšanām partiju “Kustība “Par!”” vedīs tās līdzšinējais priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš teicas sadzirdējis organizācijas biedru saucienus pēc pārmaiņām un sola tādas arī ieviest.
Mēnesis apritējis pēc Kariņa valdības reorganizācijas, kuras rezultātā no valdības tika izmestas kādreiz lielās partijas KPV LV paliekas. Kādi secinājumi pēc valdības pirmā mēneša darba jaunajā konfigurācijā?
Savā politiskajā retorikā ieviešot elementus, kuri, maigi izsakoties, konkrētajā kontekstā ir diskutējami, jaunās partijas “Likums un kārtība” līderis Aldis Gobzems sācis dedzināt tiltus, kuri pat vēl nav uzcelti. To uzskatāmi apliecina divu partijas dibinātāju izstāšanās no organizācijas.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija vismaz vienā jautājumā līdz šim bijusi vienota – par tradicionālajām ģimenēm dēvēto cilvēku savienības aizsargāšanu, kas nereti šo politisko partiju redzējumā nav savienojama ar viendzimuma pāru tiesību turēšanu tādā pašā godā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš, parakstot paziņojumu saistībā ar Ungārijā pieņemto likumu, kuru Eiropas Komisija uzskata par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un citu seksualitāšu kopienas tiesības aizskarošu, rīkojies bezatbildīgi un vienpersoniski.
Pagājušas vien pāris nedēļas, kopš KPV LV patriekta no koalīcijas un pārdalīti amati Saeimas komisijās, bet Jaunā konservatīvā partija, kura no jaunizceptajiem opozicionāriem pārņēmusi Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadību, bijušajiem partneriem jau steidz atriebties par mazajiem pāri nodarījumiem un diskreditēt tās veikumu. Pagaidām zem sitiena nonākusi vēl nesen KPV LV pārziņā bijusī Iekšlietu ministrija.
Krievu valodas zināšanas nedrīkst būt kritērijs, lai pieņemtu kādu darbā. Tā, noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, pauda Valsts prezidents Egils Levits. Saeimas opozīcija šādu nostāju uztver kā agresīvu vēršanos pret lielāko nacionālo minoritāti Latvijā.
Kaut arī politiskā diskusija par eitanāzijas legalizēšanu uz nenoteiktu laiku šī gada pavasarī tika atlikta, Saeimas atbildīgā komisija ir spērusi vienu soli tuvāk tam, lai nākotnē, iespējams, pat nākamajā Saeimas sasaukumā, tā tiku atzīta ar likumu. Izstrādāts mediķu, cilvēktiesību aizstāvju un reliģisko organizāciju atbalstīts likumprojekts, kas pacientiem ļaus atteikties no dzīvību uzturošas ārstniecības.
Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs, kas no amata tika atlaists saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas lēmumu, arī otrajā Administratīvās tiesas instancē zaudējis. Tiesa atzinusi, ka viņš no pilsētas galvas amata atbrīvots pamatoti.
Reaģējot uz Jānim Ādamsonam izvirzītajām apsūdzībām, viņa pārstāvētā partija “Saskaņa” paudusi neizpratni par drošības dienestu vilcināšanos un sola savu biedru sodīt vien tad, kad J. Ādamsona vaina būs pierādīta tiesā. Saeimas priekšsēdētāja un Nacionālās drošības komisijas locekle Ināra Mūrniece drošības dienestu darbu neņemas komentēt, bet aicina J. Ādamsonu un “Saskaņu” rūpīgi pārdomāt turpmākās darbības.
Par pirmo politiķi, kas tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs, kļuvis “Saskaņu” pārstāvošais Jānis Ādamsons. Ceturtdien Saeima viņu izdeva apcietināšanai. Organizācijas, kas daudz kritizēta par sadarbības līgumu ar Krievijā pie varas esošo partiju “Vienotā Krievija”, priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nesteidz vērtēt apsūdzību, taču dod mājienu, ka arests varētu būt politiski motivēts.
Jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva apšauba sava priekšgājēja Sanda Ģirģena izstrādāto plānu Policijas akadēmijas atjaunošanai, jo tas varētu būt pārlieku dārgs un realizējams garākā laika posmā, nekā tas nepieciešams iekšlietu un tiesībsargājošo iestāžu sistēmai kopumā. Paziņojums par ministru maiņu nāca dienā, kad S. Ģirģenam Noziedzības novēršanas padomes sēdē bija iecerēts prezentēt Iekšējās drošības akadēmijas koncepciju.
“Nedrīkst būt situācija, ka valsti vada “Twitter” un “Facebook” , otrdienas vakarā LTV 1 raidījumā “1:1” sacīja Valsts prezidents Egils Levits, atbildot uz raidījuma vadītāja Gundara Rēdera jautājumu par to, cik viņam ir svarīgs reitings. Kā zināms, kopš pagājušā gada Valsts prezidenta reitings ir būtiski samazinājies.
Pēc katastrofāli zemās pilsoņu aktivitātes pašvaldību vēlēšanās gan no opozīcijas, gan koalīcijas pārstāvjiem izskan pārmetumi, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā vēlētāji atsvešināti no politiskajām norisēm un savas pašvaldības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs tam nepiekrīt. Viņš noraida arī versijas, ka šajās vēlēšanās viņa pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai” būtu ierindojama zaudētāju sarakstā.
A. T. Plešs pie reformas veidošanas bijis no pašiem pirmsākumiem, jo, līdz kļuva par ministru, viņš vadīja speciālo Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju.
Satversmes tiesa konservatīvajiem Saeimas politiskajiem spēkiem ir atņēmusi vienu no argumentiem, kas tika izmantots cīņā pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tiesa atzinusi, ka konvencijā rakstītais nav pretrunā ar valsts pamatlikumu – Satversmi. Konvencijas pretiniekus gan tas nepārliecina, un tie norāda, ka šis nav tiesas spriedums, kam ir likuma spēks – tas ir vien atzinums. Taču politiskās diskusijas par konvencijas ratifikāciju atkal varētu nonākt Saeimas dienaskārtībā.
Pēdējo divdesmit gadu laikā, aizvadītās pašvaldību vēlēšanas bijušas ar viszemāko vēlētāju aktivitāti. Līdz vēlēšanu urnām aizgājuši vien 34% balsstiesīgo pilsoņu. Pastāv uzskats, ka zemā aktivitāte saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, taču valdošās koalīcijas partiju līderi, kas ar sasniegtajiem rezultātiem ir apmierināti, to vairāk saista ar pandēmiju un tās diktētajiem ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.
Iekšlietu ministriju turpmāk vadīs “Atttīstībai/Par!” pārstāvošā Marija Golubeva – otrā sieviete, kas vadīs šo salīdzinoši konservatīvo ministriju. Viņa sola, ka turpinās dažas amatu nule zaudējušā Sanda Ģirģena iesāktās lietas, un ir pārliecināta, ka spēs būt līdzvērtīgs sarunu partneris ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadītājiem.
“Iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas atbrīvošana no amata ir koalīcijas partiju vienošanās rezultāts. Iniciatīva nenāca no JKP, “ LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP). Tomēr viņa neatklāja, vai kāds no koalīcijas partneriem vēlējās I. Šuplinskas atbrīvošanu no amata.
Bez ceremonijām no koalīcijas izmestā KPV LV sola nebūt ērts opozicionārs un, deldējot koalīcijas laikā audzēto distanci ar vēlētājiem, pakāpeniski atklāt taisnību par valdošajām partijām. Savukārt atlikušās koalīcijas partijas, tikušas vaļā no grūti prognozējamā partnera un pārdalījušas amatus, apņēmušās kopā strādāt līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Nākamā gada budžeta apstiprināšanu, kura veidošanu jau tā apgrūtinās pandēmijas pieprasītie izdevumi ekonomikas uzturēšanai, vēl sarežģītāku var padarīt KPV LV izslēgšana no koalīcijas. Ja jaunās valdības veidotāji patiešām lems par šādu soli, saruks kompromisu veidošanai nepieciešamā telpa, bet dominējošā partnera loma tiks Jaunajai konservatīvajai partijai, kura uz šo nomināciju tiekusies ilgstoši.
Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija pēc pārrunām ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mainījušas savas pozīcijas jautājumā par Varakļānu piederību Latgalei vai Vidzemei. Prezidenta retorika vedināja domāt, ka, izsaucot partiju pārstāvjus uz tikšanos, viņš tos brīdinājis par iespējamību atlaist Saeimu, ja koalīcijas partneri pretosies Satversmes tiesas spriedumam.
Atbildīgās ministrijas apskaužamā operativitāte, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, kas Varakļānu atgriešanu tiem vēsturiski piederīgajai Latgalei atzina par nelikumīgu, opozīcijā radījusi bažas, ka tiesa bijusi nepieņemami pretimnākoša valdošajai koalīcijai un par savu lēmumu to informējusi iepriekš. Koalīcija šādus pārmetumus noraida – tāpat kā aicinājumu jau šonedēļ paredzētajās pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot saskaņā ar spēkā esošo likumu.
