Politika

Stājoties Valsts prezidenta amatā, viena no Egila Levita norādītajām parlamenta darba prioritātēm bija politisko partiju finansējuma no valsts budžeta palielināšana. Šī bija pirmā starp prezidenta norādītajām, kuru Saeima iedzīvināja likumā. Turklāt jau tajā pašā gadā, un jauninājumu attiecinot pati uz sevi. Nu Valsts prezidents norāda uz paša iniciēto likuma grozījumu nepilnībām, bet Saeimā tam varētu nebūt tikpat liels atbalsts to novēršanai, kāds tas bija finansējuma palielināšanai.

Jaunās konservatīvās partijas provocētais balsojums, kas radīja pamatotas bažas par koalīcijas partneru spēju un vēlmi koordinēt savu darbību lēmējvarā un izpildvarā, varētu nebūt pēdējais šāds pliķis Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai. Konservatīvie sola arī turpmāk pieskatīt valdības darbu un “labot tās pieļautās kļūdas”.

Eiropas Savienība strādā pie tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanas. Iecerēts, ka tas vakcīnas pret Covid-19 saņēmušajiem atgriezīs ceļošanas iespējas un tādējādi palīdzēs ātrāk atveseļoties arī viesmīlības nozares uzņēmumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kas nosaka, ka Ministru prezidentam ir jāuzdod atbildīgajam ministram likvidēt Vakcinācijas projekta biroju līdz 1.jūnijam.

Politiskās greizsirdības vai izteikta pedantisma dēļ divkārt noraidītā “Saskaņas” ideja ar īpašu atceres dienu atzīmēt traģēdijās mirušos Latvijas iedzīvotājus ieguvusi jaunu formu. Trīs no koalīcijas partneriem rosina iedibināt atceres dienu īpaši Zolitūdes traģēdijas piemiņai. Virzību guvis arī ilgi muļļātais priekšlikums ieviest piemiņas dienu Nacionālās pretošanās kustībai.

Traģiskais notikums Tukumā, kurā – kā vēsta tajā cietušie – neracionāla naida vadīta persona vai personu grupa aizdedzināja dzīvu cilvēku, iespējams, tā seksuālās orientācijas dēļ, radījusi traģisku, taču pateicīgu fonu, lai parlamentā pārstāvētie liberālie spēki varētu aktualizēt nepieciešamību paplašināt krimināllikuma normas, kas vēršas pret sociālā naida un neiecietības izraisīšanu. Diemžēl liberāļi nav spējuši vienoties par kopīgu pieeju problēmas risināšanai, kas varētu kavēt koncepta ieviešanu likumā. Cerams, ne tādēļ, lai viens uz otra fona audzētu savu politkapitālu.

Saeimas deputāti Artuss Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs), Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija, JKP), Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”, AP), Māris Možvillo (KPV LV) un Gatis Eglītis (JKP) 26. aprīlī iesnieguši grozījuma projektu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kurā tiks ierakstīts papildinājums, ka 21. novembris būs 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres diena.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga politiskās piederības maiņa ieskandinājusi vēlēšanās otras populārākās partijas KPV L Saeimas frakcijas izjukšanu. Pirmdien partiju apvienība “Jaunā Vienotība” savās rindās uzņēma no KPV LV saraksta parlamentā ievēlēto Ivetu Benhenu-Bēkenu, bet pāris citi KPV LV frakcijas pārstāvji meklē ceļus, kā iestāties tādas partijas rindās, kuras kritizēšana viņu pagaidām vēl pārstāvētajai organizācijai bija viens no priekšvēlēšanu trumpjiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ar savu paziņojumu par partijas KPV LV pamešanu, lai kļūtu par Nacionālās apvienības biedru, vēlreiz izgaismojis, cik sašķelta ir 13. Saeimā kā otra lielākā frakcija ievēlētā, bet tagad par otru mazāko frakciju kļuvusī partija. Viņa lēmums nedaudz arī satricinājis koalīciju, jo Nacionālā apvienība tiek pie koalīcijas sadarbības līgumā neatrunāta ministra amata, taču J. Vitenbergs cer, ka nopietnas problēmas koalīcijā viņa lēmums neradīs.

ASV prezidents Džo Baidens šodien gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, vēsta "New York Times”, “Wall Street Journal”, “The Guardian ”.

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga bezprecedenta lēmums gandrīz pusotru gadu pirms Saeimas vēlēšanām pamest viņu lielajā politikā ievedušo partiju KPV LV ne tik daudz uz mirkli šķietami satricināja valdību, kā apliecināja to, ka tagad sevi “Par cilvēcīgu Latviju” dēvējošā organizācija ir neglābjami sašķēlusies un sairšanas procesā tās gaišākos prātus asimilēs stabilākie politiskie spēki.

Cīnoties ar vakcīnu deficītu pret Covid-19, Latvija ir paziņojusi, ka vērsīsies pie Dānijas varasiestādēm, lai uzzinātu, vai būtu iespējams no tās saņemt “AstraZeneca” vakcīnas, no kuru lietošanas Dānija atteikusies. Kamēr daudzi šādu ideju uztver ar sajūsmu, ir politiķi, kas uzskata, ka šādā veidā cīnīties ar vakcīnu deficītu nav pieļaujami un atbildīgi pret valsts iedzīvotāju veselību.

Pēc divu nedēļu pārliecināšanas aizvadītās nedēļas nogalē veselības ministrs piekrita uz vakcinēšanos atvērt tā saukto dzīvo rindu, kurā varēja iestāties ikviens vakcinēties gribētājs neatkarībā no piederības kādai no prioritārajām grupām. Eksperiments apliecināja, ka vakcinēties gribētāju ir daudz vairāk, nekā valsts spēj sarūpēt vakcīnas.

Gatavojot grozījumus netīrās naudas apkarošanas likumā, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Gatis Eglītis, kas vada Saeimas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, iedzīvojies konfliktā ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu. Viņa uzskata, ka deputāts, ar saviem priekšlikumiem vājinot dienestu, izpilda kādas konkrētas bankas pasūtījumu. Savukārt politiķis uzstāj, ka Latvija ar savām prasībām pārspīlē, un vēlas tikai atvieglot dzīvi godīgajiem uzņēmējiem.

Nodibinot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas vētīs valdošās koalīcijas ministru veikumu Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, opozīcija vēlas nodrošināties, ka vismaz nākotnē šāda veida komisiju vadība tiks uzticēta to dibināšanas iniciatoriem. Šis nav pirmais šāds mēģinājums, taču arī šim, visticamāk, nebūs lemts vainagoties ar panākumiem. Koalīcija nevēlas opozīcijai sniegt papildu instrumentus valdošo ikdienas traucēšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts šovakar parakstījis rīkojumu par līdzšinējās Veselības ministrijas valsts sekretāres Dainas Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā ārpus Veselības ministrijas (VM).

Kamēr valdībā gatavo pamatnostādnes jaunam azartspēļu regulējumam, ar šo nozari cīņu jau sen izvērtusī Jaunā konservatīvā partija nolēmusi rīkoties proaktīvi un sagatavojusi likumprojektu, kas liegs azartspēļu organizētājiem spēļu zālēs un kazino tirgot alkoholiskos dzērienus.

Satversmes tiesa, taisot vēl vienu spriedumu, kas viendzimuma pāru tiesības tuvina par tradicionālajiem dēvēto pāru tiesībām, Saeimas konservatīvajiem spēkiem atkal likusi saraukt degunu un aktualizēt ideju par tās likvidāciju reformējot.

Lielākā daļa līdz šim dibināto parlamentārās izmeklēšanas komisiju veikums tā arī nav devis nekādu sabiedrībai saprotamu labumu, taču tas nav šķērslis, lai nedibinātu nākamo – jau 26. kopš valstiskās neatkarības atgūšanas. Opozicionāri pašvaldību priekšvēlēšanu laikā iecerējuši izmeklēt valdības “kļūdaino rīcību” pandēmijas pārvarēšanas procesā un izmeklēšanas rezultātā nosaukt tās politiskās amatpersonas, kuras par šīm kļūdām ir atbildīgas.

Teju piecus mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija ir atcelta, un valdība, saglabājot dažādus ierobežojumus iedzīvotāju ikdienā, ļāvusi strādāt ikvienam veikalam, kuram ir savas autonomas telpas. Tas nozīmē, ka liela daļa tirdzniecības centru zem viena jumta pulcināto tirgotāju savas durvis joprojām būs spiesti turēt slēgtas. Saeimas opozīcija uzskata, ka ir elementārs risinājums, kas ļautu strādāt ikvienai tirdzniecības vietai.

Veselības ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško izteikts rājiens un viņa ir pazemināta amatā, pēc dienesta pārbaudes par vakcīnu iepirkumu paziņoja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Valsts prezidents Egils Levits tomēr spējis pārliecināt veselības ministru Danielu Pavļutu par brīvās rindas ieviešanu pret Covid-19 vakcinācijas procesā. Ministrs sākotnēji šo prezidenta piedāvājumu nodēvēja par priekšlaicīgu.