Politika

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas, pēc komisijas domām, nozīmē valdības locekļu algu iesaldēšanu šā gada līmenī. Īstenībā Saeimas deputāti, vai nu nezinot, vai arī ar nodomu tomēr nobalsoja par algas pielikumu 100 un vairāk eiro apmērā Ministru prezidentam, ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

Jaunais, daudzsološais (kā teiktu maestro Raimonds Pauls) politiķis Arturs Toms Plešs var ieiet vēsturē kā pirmais Latvijas valsts ministrs, kurš dzimis jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – 1992. gada 4. janvārī. Pirmdien politiskā apvienība “Attīstībai/Par!” (A/P) viņu oficiāli izvirzīja par kandidātu vides un reģionālās attīstības ministra (VARAM) amatam.

Valsts prezidents Egils Levits ir beidzot pamanījis, ka Ministru kabineta haotiskā svaidīšanās nav īsti laba. „Virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs.” Bet nu prata gan patiesi sagādāt dažu mulsuma brīdi mūsu interesantā valdība.

Par spīti domstarpībām jautājumos par to, kā labāk cīnīties ar Covid-19 izplatīšanos, valdībā strādājošās partijas vienā balsī pauž atbalstu premjerministram Krišjānim Kariņam un viņa valdībai kopumā. Vienlaikus pa visām šuvēm jūk trīs ministru portfeļus turošā, 13. Saeimas vēlēšanās otra populārākā partija – KPV LV. Partijas sākotnējos ideālus saglabājušie cenšas gāzt pie varas esošos konformistus – organizācijas valdes locekļus.

Pretstatā Rīgas augstākajām amatpersonām, kas nav atteikušās no algas pieauguma nākamgad (vismaz pagaidām), Alūksnes un Ķekavas domes priekšsēdētāji un citas pašvaldības amatpersonas ir iesaldējušas savas algas šā gada līmenī, lai ietaupītu naudu pašvaldības budžetā un solidarizētos ar saviem iedzīvotājiem.

„Tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par „mammu Nr.1” un „mammu Nr.2”, respektīvi, „jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies. Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Tā ir pašdestrukcija, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgu attīstību,” teic Andis Kudors, LU vieslektors, bloga „Latvijasdrosiba.lv” autors. Runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kovidu un zirgu mainīšanu nelaikā.

Valdībai, izziņojot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tos nācās vairākkārt precizēt, jo daļā sabiedrības izraisīja ne tikai neizpratni, bet arī sašutumu. Situācija vēl neizprotamāka kļuva, kad sākotnēji izsludinātos grozījumus sāka koriģēt. Ievērojama loma šajos labojumos bija KPV LV pārstāvošā Jāņa Vitenberga vadītajai Ekonomikas ministrijai.

Aizbildinoties ar nepieciešamību pieņemt valsts budžetu nākamajam gadam, “Attīstībai/Par!” iesaldēja sarunas par nākamā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzīšanu. Tagad, pēc astoņām darba dienām, budžets ir pieņemts un partija par jauno ministru cer vienoties šajā nedēļā. Pašlaik vienīgā skaļi nosauktā kandidāta izredzes kļūt par ministru nav drošas partijas iekšējo domstarpību dēļ.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems sarunā ar Neatkarīgo pauda viedokli, ka Rīgas domes piešķirto autostāvvietu izmantošanas skandālā saredzams krimināls noziegums – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Pēc viņa teiktā, KNAB tagad nostādīts smagas izvēles priekšā – pakļauties valdošās elites vēlmei skandālu nomudžināt, vien konstatējot nebūtiskus pārkāpumus, vai izpētei pieiet principiāli, notikušo vērtējot pēc būtības.

Pēdējo nedēļu laikā pie Latvijas politiskā debesjuma ir iemirdzējusies jauna zvaigzne – Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova, kuru daži īpaši jūsmīgi kreisi liberālās domas apustuļi jau redz kā nākamo Latvijas prezidenti.

Saeima trešdien, 2. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžeta likumu. Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Ieņēmumu samazinājums kopā ar izdevumu palielinājumu mazliet pārsniegs miljardu eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas saprotami – kovids ietekmē, traucē, grauj.

Valdības pieņemtā prasība, ka epidemioloģiskās drošības dēļ nākamajā mācību semestrī sākumskolas audzēkņiem, atrodoties skolā, visu laiku obligāti būs jānēsā sejas maskas, izraisījusi vecāku neapmierinātību, ar kuru nerēķināties politiķiem būs grūti. Dažu stundu laikā savākti nepieciešamie paraksti, lai Saeimā varētu iesniegt pilsoņu iniciatīvu par valdības lēmuma atcelšanu. Saeimā pārstāvēto partiju vidū vienprātības šajā jautājumā nav.

Par autostāvvietām, budžetu, skolotāju streiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Ārkārtīgi garajā Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes sēdē naktī uz trešdienu tika pieņemti teju visi premjerministra Krišjāņa Kariņa no Valsts prezidenta tribīnes deklamētā Covid sērgas ierobežošanas plāna punkti. Kaut arī tas varētu vedināt domāt, ka krīzes apstākļos premjers spējis sadrumstalotajā koalīcijā nostiprināt savu autoritāti, politikas vērotāji sliecas domāt, ka tā vis nav.

Lai gūtu skaidrību par iespējamiem Jaunās konservatīvas partijas (JKP), Saeimas un Rīgas domes frakciju amatpersonu likumpārkāpumiem saistībā ar Rīgas domes izsniegto bezmaksas autostāvvietu atļauju izmantošanu, Saeimas deputāti Armands Kauze (ZZS) un Aldis Gobzems (pie frakcijām nepiederošs) vērsušies KNAB.

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) svētdienas vakara likteņruna bija plaši izziņota jau iepriekš, tāpēc tauta ar dziļu interesi gaidīja, ko tādu viņš teiks.

Gatavojot šī gada budžetu, koalīciju veidojošās partijas iegrima diskusijā par to, vai nebūtu lietderīgi atjaunot tā dēvētās deputātu kvotas, kas katram tautas priekšstāvim ļāva iepriecināt savu vēlētāju ar relatīvi mazu naudas summu konkrēta mērķa veikšanai. Šī ideja pēc premjera sarunas ar Valsts prezidentu tika atmesta, taču Saeimas opozīcija apgalvo, ka 2021. gada budžeta veidošanas laikā deputātu kvotas ir atdzimušas. Tikai labāk maskētas.

Covid-19 izplatību tā arī nespējot ierobežot, sabiedrībā aizvien skaļāk tiek runāts par to, vai nebūtu lietderīgi ieviest atsevišķu sodu par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Šim jautājumam Saeima pievērsīsies pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas.

Kad 1940. gada 13. maijā ļoti sarežģītā starptautiskā situācijā par Lielbritānijas premjeru kļuva Vinstons Čerčils, viņš parlamentā teica runu, kura iegājusi politikas vēsturē kā visu laiku skaudrākā, bet vienlaikus arī apņēmīgākā politiķa runa. Ja līdz tam politiķi savās uzrunās centās solīt labāku dzīvi un uzskaitīja, ko darīs, lai tā drīzāk iestātos, tad šoreiz Čērčils darīja pilnīgi pretēji. Viņš teica: “Es nevaru piedāvāt neko citu, kā vien asinis, smagu darbu, asaras un sviedrus.” Citiem vārdiem, viss ir slikti un būs vēl sliktāk.

Būdams nemierā ar veselības ministres un viņas ekspertu komandas sniegumu cīņā ar Covid izplatīšanos, premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc palīdzīga pleca vērsies pie Valsts prezidenta Egila Levita un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces. Par to, ka premjers centīsies iniciatīvu pārņemt savās rokās, liecināja arī viņa svētdienas uzruna televīzijā. Taču šāda stratēģija sarežģī jau tā saasinātās attiecības koalīcijā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, trešdien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.