Politika

Pasludinādams Nacionālo apvienību par partiju, kurai jāpateicas par valdības stabilitāti, Raivis Dzintars atkārtoti pārvēlēts organizācijas priekšsēdētāja amatā. Politiķis arī strostēja pilsoņus, kas 13. Saeimas vēlēšanās ļāvušies eksperimentam un parlamentā ievēlējuši “laimes lāčus” un populistus.

Roberts Zīle intervijā “Neatkarīgajai” (24.11.2020.) par esošo valdību teica: “Šis [13. Saeimas] vēlēšanu rezultāts bija tik slikts, ka tur bija grūti kaut ko citu salikt.” Proti, balsu sadalījums ir tāds, ka ar esošo koalīciju un Kariņa valdību mums būs jānovelk līdz nākamajām vēlēšanām 2022. gadā. Faktiski tas nozīmē, ka valdība var darīt, ko tā grib, un, par spīti tās sadrumstalotībai un šķietamajai nestabilitātei, tā ir stabilāka nekā jebkura cita, jo nekādu citu valdību politiski izveidot nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka to neļauj ticība jeb Latvijā valdošā politiskā mitoloģija.

Rīgas domes deputātiem ik gadu tiek izsniegtas divas bezmaksas autostāvvietu atļaujas, no kurām viena labprātīgi tiek atdota partijas vadībai – sarunā ar Neatkarīgo apliecināja bijušais Rīgas vicemērs, bijušais Jaunās konservatīvās partijas deputāts Rīgas domē, ASV Armijas kara koledžas absolvents Druvis Kleins.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Laikā, kad pedagogu un izglītības un zinātnes ministres konflikts sasniedzis kulmināciju un mācībspēkus apvienojošā arodbiedrība pieprasījusi ministres Ilgas Šuplinskas demisiju, koalīcijas partijas, aizsedzoties ar nepieciešamību pieņemt valsts budžetu nākamajam gadam, izvairās pamanīt konflikta nopietnību. Eksperti brīdina, ka tas ministrei un koalīcijai kopumā var ļauni atspēlēties.

Rīgas dome sola tiesībsargājošām iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu Pūču ģimenes rīcībā nonākušo SIA “Rīgas satiksme” bezmaksas autostāvvietu atļauju lietošanas likumību, savukārt KNAB sola notikušo izvērtēt un atturēties no šī procesa komentēšanas.

Skandāls ap Juri Pūci un viņa demisionēšana no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata partiju apvienībā “Attīstībai/Par!” jaunā kvalitātē izgaismojusi organizāciju veidojošo politisko spēku ideoloģijās iekodētās atšķirības. Apvienību veidojošās partijas vienojušās nākamā gada pašvaldību vēlēšanās kandidēt atsevišķi, taču sola, ka tā nav apvienības izjukšana un Saeimā strādājošā “Attīstībai/Par!” frakcija ir monolīta un Krišjāņa Kariņa valdību atbalstoša.

Valdība otrdien sagudroja jaunus kovidierobežojumus izglītībā – no 30. novembra skolās vienam audzēknim būs jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās būs jālieto sejas maskas. Ja šādas prasības nevar nodrošināt, tad skolai mācības jāorganizē attālināti.

Vēl jau nekas pa burbuli nav nolaists un varbūt arī netiks nolaists, taču līdzšinējā notikumu attīstība ar partiju “Latvijas attīstībai” un tās jauno valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ivaru Ijabu liecina, ka uz to strauji iet.

„Kas ir virsleitnants?” – jautā Alise Zariņa, kura, izrādās, ir „sabiedriskā aktīviste, feministe, režisore un publiciste”. „Virsleitnants ir pakāpe pirms kapteiņa,” atbild virsleitnants Gatis. Savukārt feminists Kaspars Zālītis, kurš savulaik bijis LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” valdes loceklis un viens no galvenajiem „Europride 2015” rīkotājiem Rīgā, piebalso, ka esot jālauž stereotipi par Latvijas armiju. Tā, uzdodot infantilus un bezjēdzīgus jautājumus, lsm.lv tiešraidē tika piedāvāts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) „uzsaukts” šovs (!), kurā analizē „dzimumu lomas Latvijas armijā”. Par to runājām ar LR aizsardzības ministru Arti Pabriku („Attīstībai/Par”).

Saeima šajās dienās izskata svarīgus jautājumus – minimālo ienākumu sliekšņus, ietaupīto budžeta līdzekļu novirzīšanu veselības aprūpes vajadzībām, nākamā gada budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanu galīgajā lasījumā.

Saeima jau divas garas dienas pavadījusi, daļēji attālināti strādājot pie valsts nākamā gada budžeta. Šis process gandrīz ne ar ko neatšķiras no citu valdību un citu Saeimu veidotajiem budžetiem – opozīcijas priekšlikumi praktiski netiek ņemti vērā. Taču opozīcija apgalvo, ka šāds darba stils līdz šim nav piedzīvots. Budžeta pieņemšanas procesu dažs opozicionārs dēvē par “vebināru”, kurā ir tikai opozīcijas monologs, bet cits prognozē, ka šāda koalīcijas augstprātība var beigties tikai ar Krišjāņa Kariņa valdības krišanu.

Par integrāciju un asimilāciju, par opozīcijas un pozīcijas delikātajām attiecībām un citām aktualitātēm intervija ar politiķi, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski.

Eiroparlamenta deputāts un Nacionālās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle sarunā ar Neatkarīgo izskaidro dažus Latvijas valsts budžeta 2021. gadam veidošanas aspektus.

Saeimā ievēlētās partijas jau gadiem ilgi mokās meklējumos, kā atrisināt piespiedu nomas jautājumu. Pilnībā atcelt to tā arī nav izdevies, taču Tieslietu ministrija nākusi klajā ar priekšlikumu precīzi noteikt, cik zemes īpašnieks varēs iekasēt no cilvēkiem, kas mīt uz viņa zemes padomju laikā uzbūvētajā mājā. Priekšlikumu apstiprinājusi arī Saeimas Juridiskā komisija.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi kopš 12. Saeimas loloto jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kura mērķis ir “nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību”. Pirms balsojuma par pāris jautājumiem izcēlās emocionālas debates, kuras cenšas atspēkot pie likumprojekta jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā strādājušais, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), kļūstot par Saeimas deputātu, alga uz papīra šogad samazināsies par 1607 eiro. Viņam nebūs vairs papildu piemaksa pie algas 1073 eiro apmērā reprezentācijas izdevumu segšanai un dienesta auto. Tomēr viņš, tāpat kā ikviens Saeimas deputāts varēs pretendēt uz kompensāciju par transportu un mājokļa īri, ja viņa deklarētā dzīvesvieta būs ārpus Rīgas. Turklāt, ja viņš Saeimā būs tikpat nodarbināts kā viņa iespējamais pēctecis, tagadējais Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs (AP), starpība algā, pieskaitot ministriem maksātos reprezentācijas izdevumus, būs tikai 500 eiro (uz papīra).

Par Pūces demisiju, Reira un Levita komunikāciju ar sabiedrību, Bordānu kā „katoļu seju” un citām aktualitātēm intervija ar publicistu Jurģi Liepnieku.

Pēcsvētku Saeimas sēde sākās ar simbolisku aktu – ar deputāta mandāta atjaunošanu Jurim Pūcem. Šis melos un blēdībās pieķertais politiķis aizvadītajā nedēļā bija spiests atkāpties no vides un reģionālās attīstības ministra amata un tagad atgriežas vietā, kur meļiem un krāpniekiem ir vēlētāju dota aizsardzība – deputāta mandāts. Tas, ka šis mandāts iegūts, atrodoties partijā, kura tiek turēta aizdomās par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem – “Latvijas attīstībai”, šajā gadījumā nespēlē nekādu lomu, jo frāze – “par mani ir balsojuši tik un tik tūkstoši” joprojām skan pārliecinoši, lai gan arī šīs vēlētāju balsis izmānītas, melojot un krāpjoties, tieši tāpat kā Vecrīgas auto stāvvieta kādai pagaidām vēl nenoskaidrotai personai. Balotējoties par deputātu, Pūce taču sevi nepozicionēja kā meli un krāpnieku, kāds beigu beigās izrādījās.

Vienā no Latvijas iekšpolitikas segmentiem, kurā saplūdusi partija „Latvijas attīstībai” un kustība „Par!”, pašlaik vērojama diezgan nopietna „varastrīce”.

Sociālie darbinieki Latvijā līdz šim nekad nav streikojuši, ne arī piedalījušies protesta mītiņos vai piketos. Viens izņēmums ir sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri pirms pāris gadiem pieteica bada streiku zemo algu dēļ. 2020. gada rudens ieies vēsturē ne tikai kā Covid-19 gads, bet arī kā gads, kad sociālā darba speciālisti, nespējot izturēt vienaldzību pret sociālo darbu un nespējot pieņemt neloģiskos lēmumus sociālajā politikā, sapulcējas piketā pie Saeimas un Labklājības ministrijas.

Partiju jeb politisko organizāciju dzīvi un darbus regulē visādi likumi – Politisko partiju likums, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un vēl ir arī Krimināllikums, kas paredz pat ļoti skarbus sodus par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem.