Vitenbergs: Valdība, iespējams, nāks klajā ar jaunām tirdzniecības ierobežošanas idejām

© Kaspars Krafts/F64

Valdībai, izziņojot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tos nācās vairākkārt precizēt, jo daļā sabiedrības izraisīja ne tikai neizpratni, bet arī sašutumu. Situācija vēl neizprotamāka kļuva, kad sākotnēji izsludinātos grozījumus sāka koriģēt. Ievērojama loma šajos labojumos bija KPV LV pārstāvošā Jāņa Vitenberga vadītajai Ekonomikas ministrijai.

Iepriekš ekonomikas ministrs un viņa pārstāvētā partija - KPV LV ‒ centās panākt, lai atļautu atsākt darbu manikīra pakalpojuma sniedzējiem, jo frizieriem nodarbošanās ar savu arodu netika liegta.

Šī iecere viņiem izdevās, taču neizdevās pārliecināt koalīcijas pārstāvjus, ka arī brīvdienās un svētku dienās jāļauj strādāt ne tikai pirmās nepieciešamības preces pārdodošajiem veikaliem, bet arī pārējiem.

Ekonomikas ministrijai un valdībai kopumā nācās arī pasvīst, lai izdabātu vairākām sabiedrības grupām. Proti, sākotnēji bija paredzēts, ka brīvdienās nedrīkstēs iegādāties ne preses izdevumus, ne sabiedriskā transporta e-talonus Rīgā. Bija iecerēts arī automobilistiem degvielas uzpildes stacijās liegt iegādāties, piemēram, mašīneļļu vai logu šķidrumu. Arī šie ierobežojumi tika atcelti.

Nav izslēgts, ka pēc pirmās nedēļas nogales ar īpašajiem tirdzniecības ierobežojumiem valdība nāks klajā ar jaunām idejām. Arī Ekonomikas ministrijai vajadzētu būt guvušai lielāku izpratni par norisēm tautsaimniecībā krīzes apstākļos.

Vai aizvadītā nedēļas nogale ir ļāvusi jaunā gaismā izvērtēt pašlaik spēkā esošos tirdzniecības ierobežojumus? Ja tā, ko vajadzētu mainīt un kas tam traucē?

Šī krīze ir izaicinājums mums visiem - gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai - kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk.

Lai apturētu plašu, nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā, kas prasa aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dzīvību un var novest pie nopietnām ekonomiskām sekām, valdība apstiprināja stingrus un vienotus ierobežojumus, kas būs spēkā visā Latvijas teritorijā.

Ekonomikas ministrijas priekšlikums bija būtiski palielināt tirdzniecības platību vienam pircējam ‒ 15 kvadrātmetri uz vienu pircēju, maksimāli sadalīt klientu plūsmas, neierobežojot tirdzniecību ne laikā, ne sortimentā.

Priekšlikums izstrādāts, balstoties uz Latvijas Universitātes zinātnieku matemātisko modeli, kas parādīja saslimstības riska samazinājuma progresiju, palielinot tirdzniecības platību vienam cilvēkam, un ņemot vērā vadošo epidemiologu atzinumu, ka lielāks tirdzniecības platību skaits samazina drūzmēšanos un inficēšanās risku.

Rīkojumā šis regulējums tika attiecināts tikai uz darba dienām, brīvdienās un svētku dienās valdība lēma strikti - strādā tikai aptiekas un veikalos var tirgot tikai pārtikas preces, izņemot alkoholu, un higiēnas preces. Šeit pēdējais vārds bija epidemiologiem, kuri redz situāciju kopumā.

Ņemot vērā sabiedrībā izskanējušās bažas un neskaidrības par tirdzniecības ierobežojumiem brīvdienās un svētku dienās, pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma Ministru kabineta sēdē aptaujas veidā 4. decembrī tika precizēti nosacījumi tirdzniecībai brīvdienās un svētku dienās, piemēram, atrunāts degvielas uzpildes stacijās pieejamais preču sortiments, lai brīvdienās varētu nodrošināt drošu braukšanu autovadītājiem, precizēts par sabiedriskā transporta biļešu iegādi utt.

Ekonomikas ministrija piedāvās kādus racionālus un, galvenais, drošus uzlabojumus šajā regulējumā, bet uzsveru - šobrīd svarīgi ir ierobežot vīrusa izplatību.

Gribu uzsvērt, ka šī rīkojuma mērķis nav ierobežot kādas konkrētas preču grupas. Mērķis ir mazināt cilvēku pulcēšanos, tai skaitā veikalos un citās tirdzniecības vietās.

Jo sabiedrība ātrāk un nopietnāk šo ierobežojumu jēgu sapratīs un tos ievēros, jo ātrāk mēs stabilizēsim Covid-19 infekcijas izplatību un jo ātrāk arī ierobežojumi tiks atcelti.

Tas nozīmē arī paradumu maiņu, jo visas nepieciešamās preces arī brīvdienās iedzīvotāji var iegādāties ar preču distances tirdzniecību vai internetā.

Iecere panākt, lai varētu strādāt gan manikīra pakalpojuma sniedzēji, gan frizieri ir realizēta. Par ko vēl jūs vēlētos pārliecināt koalīcijas partnerus?

Kā jau iepriekš minēju, visi ierobežojumi ir vērsti uz vienu mērķi - vīrusa infekcijas samazināšana. Runājot par skaistumkopšanas nozari - valdība pārskatīja iepriekš noteiktos ierobežojumus, un šobrīd, pastiprinot prasības, šī nozare var strādāt.

Diemžēl joprojām ierobežojumi pilnvērtīgai darbībai attiecas uz tūrismu, starptautisko transportu saistībā ar ceļošanu un kultūras nozari saistībā ar striktiem pulcēšanās ierobežojumiem.

Papildus jau šobrīd pieejamajiem atbalsta instrumentiem šīm nozarēm ir nepieciešami speciālie atbalsta pasākumi. Kultūras ministrija tos izstrādā radošajiem, Satiksmes ministrija - transporta nozarei, savukārt Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari strādā pie atbalsta programmām viesnīcām.

Kā tā gadījās, ka no valdības sēdes iznāca tik ļoti haotisks ierobežojumu saraksts, ka to vajadzēja vairākkārt precizēt?

Valdības sēde bija ļoti gara un sarežģīta. Tajā tika pieņemts kopējais regulējums, bet niansētas vadlīnijas, piemēram, pa preču grupām, kuras drīkstēs tirgot, bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai. Tāds pats pienākums bija arī pārējo nozaru ministrijām. Protams, pēc garajām darba stundām valdības lēmumā bija ielavījušās arī nepilnības, bet tās ļoti ātri izlabojām.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais