Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.
Vismaz trešā daļa vēl nav izlēmusi, par kuru partiju balsot, jo izvēlēties tiešām ir ļoti grūti. Visa spektra politikāņi ir tā izālējušies un izgāzušies, ka daudziem izraisa riebumu, nevis kvēlu vēlmi skriet atbalstīt. Tomēr vēlēt noteikti ir jāiet un jāizvēlas, jo citādi būs daudz sliktāk - augstie kungi nospriedīs, ka tādā pašā garā var turpināt, jo elektorāts ir durna masa, kas neko neredz un nespēj neko novērtēt.
Politiskais process Latvijā un Rīgā ir tā nelāgi iegriezies, ka joprojām neadekvāta nozīme ir politisko partiju „krieviskumam” vai „latviskumam”. Tas kā skābe saēd domāšanu, traucējot vērtēt kandidātus pēc viņu kompetences kanalizācijas vākos, kokos, skolu jumtos vai atkritumu konteineros. Lai gan vēlēšanu jautājumam būtu jābūt par pilsētas saimniecību, politiķi labprāt stumj priekšplānā tēmas un vidi, kurā viņi jūtas ērtāk un kur nav atbildības - vēsturi, ārpolitiku. Pārbiedē publiku ar vēstījumiem par idiotiskām reformām nodokļos, veselībā vai izglītībā, bet pēc tam nāk kā glābēji un varoņi, kas pret pašu radītiem draudiem cīnās.
Pēc senas tradīcijas vislabāk vēlēšanās jūtas Nacionālā apvienība, kurai ir nostabilizējies nelokāmu atbalstītāju loks un kura varētu pat neko nedarīt kampaņā, jo mandātu skaits domē nevar būtiski ne palielināties, ne samazināties. Mandātu skaits tai, visticamāk, būs apmēram tāds pats kā agrāk - ne īpaši liels, bet pietiekams, lai cerētu uz varu un amatiem.
Pretējā spārnā gan viss vairs nav tik vienkārši kā agrāk. Tagad „Saskaņas” nišā lien daži konkurenti, kuri, ja arī paši domē neiekļūs, kādu gabalu tai nokodīs. Viena daļa vēlētāju var samulst, ieraugot listi „Jaunā Saskaņa” un nodomājot, ka tā tagad ir tā īstā, par kuru jābalso. Latvijas Krievu savienība intensīvi reklamējas mērķauditorijā un vilina pie sevis tos Rīgas krievus, kuri dzīvo Putina informatīvajā telpā un saldkairi atminas padomju laikus.
Vēlētājs, kuram šīs trīs listes nav pieņemamas, tāpat mulst un nezina, ko darīt. Valdību veidojošās koalīcijas partijas gan piedāvā šādus tādus jaunus cilvēkus, taču par viņiem ir pamatotas aizdomas, ka paši viņi nav nekas vairāk kā partiju bonzu un aizkadra sponsoru lelles.
Partiju bonzas visu laiku to vien ir darījuši, kā ciniski krāpuši vēlētājus, uzreiz pēc 13. Saeimas vēlēšanām parādot savu īsto seju - piesmejot mediķus un skolotājus ar neizpildītiem solījumiem paaugstināt atalgojumu, septiņkārt paaugstinot savu finansējumu no budžeta, izmantojot Covid-19, lai nedemokrātiskā veidā izstumtu cauri administratīvi teritoriālās reformas likumu. Pateicoties valdības partijām, iedzīvotājiem ir nemitīgs stress no aizvien pieaugošā varas presinga - visur, kur vien raugies, rodas jauni ierobežojumi, paaugstinās sodi un neadekvāti maksājumi, no kuriem OIK ir tikai viena no izdevumu ailītēm. Valdība gudro vēl paaugstināt nodokļus, jo nespēj izdomāt kādu citu veidu, kā piepildīt valsts kasi. Tajā pašā laikā tiek darīts viss, lai Latvijā nenāktu investori, neattīstītos ražošana, sabruktu tranzīts, transports un loģistika. No Rīgas brīvostas valdes ir padzīta pašvaldība un palikuši tikai ministriju pārstāvji, un valdība jau ir pierādījusi, ka neprot tur saimniekot - pārkrauto kravu apjoms ir samazinājies par trešdaļu.
Skaudrākajās kovida panikas dienās valdība aizliedza strādāt tūkstošiem cilvēku, atstājot viņus bez naudas, bet kādu nebūt valsts atbalstu saņēma tikai izredzētie. Kovida aizsegā pēc nesaprotamiem kritērijiem tiek dalīti aizlienēti miljardi, interesanti ir arī masku un medicīniskā aprīkojuma iepirkumi. Partijas bez kādas kautrēšanās met ārā no amatiem profesionāļus un vietā sasēdina savus radus, partijas biedrus un partijai pietuvinātos. Tur pat Nils Ušakovs un Oļegs Burovs ar visu neglīto skandālu sarakstu blakus izskatās kā gaiši jēri. Vai nav tā, ka visskaļākie bļāvēji par korupciju domē paši ir vislielākie koruptanti? Vai var būt ilūzijas, ka šie paši politiskie spēki kaut kā citādi rīkosies Rīgas domē?
Diemžēl ilūzijas laikam tomēr ir,
jo partiju reitingi rāda, ka cilvēka dabā ir piedot politiķim, pat ja viņš ņirdz un spļauj acīs.
Koalīcijas piecām partijām, ja var ticēt reitingiem un ja neskaita pussabrukušo KPV LV, ir gluži labas izredzes rullēt.
Vai reitingiem var ticēt? Nevar ticēt! Ticēt var tikai Dievam.
Reitingi ir sabiedriskās domas pētījumi, veicot aptaujas. Redzot reitingus, jāpievieno savs prāts un jāievērtē, ka sabiedrība nav viendabīga - ir neizlēmušie, ir jokotāji, ir kautrīgie, kas īsto izvēli neatklāj, ir svārstīgie, kas maina domas, pastāv desmit dažādi informatīvie „burbuļi”, kuros burziņš notiek internetā, bet tikmēr trolejbusā vai tirgū ir pavisam citas domas un prioritātes. Sociologu firmas pa daļai lieto līdzīgas metodes un metodiku, bet tā nav visām vienāda. Diemžēl viņu darbs tiek nešķīsti izmantots manipulācijām ar sabiedrisko domu. Šoreiz tā īpaši tiek propagandēts, ka nevajag balsot par tām partijām, kurām ir zemi reitingi - tā būšot zemē nomesta balss un tādā garā. Diemžēl Latvijas sabiedriskie mediji nupat diezgan klaji ir nostājušies uz kara takas valdošās koalīcijas ierindā, un nav vairs ne objektivitātes, ne solīduma. Iespējams, tiem vēlētājiem, kas neredz jēgas balsot par valdības partijām, viena no alternatīvām ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas līdz šim nav bijusi Rīgas domē un kas visnotaļ atzīstami ilgus gadus darbojas daudzās citās Latvijas pašvaldībās. Saprotams, ka konkurenti, jūtot šīs partijas ietekmes pieaugumu, nedus un smacē. Tas ir normāli. Taču nenormāls ir viens no nekorektajiem paņēmieniem, kā tas tiek darīts. Kamēr citas partijas vienā mierā mācās no galvas ciparus un faktus, lai varētu spožāk iznesties Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu noslēguma debatēs, ZZS ir spiesta meklēt juristus, lai tiesātos. Par ko? Lieta tāda, ka LTV, lai izkalpotos valdības koalīcijai, cenšas izdarīt tā, lai ZZS netiek domē vai vismaz tiek ar pēc iespējas mazāku mandātu skaitu. Televīzija ir sacerējusi kritērijus, pēc kuriem vienas partijas tiek aicinātas uz debatēm, bet citas netiek. Tās, kurām reitings zemāks par 4%, paliek aiz borta. Lai gan viena sociologu firma rāda ZZS 6%, bet vēl viena - 7,8%, televīzija par kritēriju izvēlējusies tieši tās vienas firmas reitingu, kas šai partijai rāda vismazāk. Kāda LTV darbiniece paziņojusi partijai, ka tās pārstāvji uz televīziju netiks aicināti. ZZS tad nekas cits nav atlicis kā draudēt ar tiesu darbiem. Varbūt beigu galā ZZS kandidāti tomēr tiks aicināti, taču melnais darbs jau ir paveikts - kamēr citi sportisti gatavojas 100 metru sprintam, skrējējam ar ZZS krekliņu, lai tiktu uz starta vietu, papriekš jāapskrien aplis ar barjerām. Valdošajiem patīk kritizēt Krieviju un Baltkrieviju, taču izpratne par demokrātiju neko daudz neatšķiras. Kurss ir uz Brežņeva laika Centrālo televīziju, kurā rādīja tikai vienu pareizo līniju. Un vēl Latvijai pietrūkst tādas sāncenšu atšūšanas metodes kā kandidātu nereģistrēšana vēlēšanām bez kāda reāla juridiska pamata.
Lai vai kā, modīsimies 29. augusta rītā ar labām domām un iesim ietekmēt Rīgas pašvaldību! Nav tā, ka nemaz nebūtu, no kā izvēlēties. Iesim vēlēt bezkaunīgajai propagandas smadzeņu masāžai par spīti! Šī ir vienīgā iespēja ietekmēt. Pēc tam šādas iespējas varbūt nebūs gandrīz piecus gadus.
