Pārdefinējot galveno Rīgas problēmu – ne vairs korupcija, bet Rīgas pašvaldības uzņēmumos plaši izmantotais ārpakalpojums, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušais bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir pārliecināts, ka viņam politisko partiju reitingu pašās beigās esošo “KPV LV” izdosies ievest Rīgas domē.
No divām sliktām ziņām par Eiropas pagrimumu un pasaules mēroga kara varbūtību ļoti drīzā laikā izriet vismaz Latvijai laba ziņa, ka šoreiz karš nenotikšot Eiropā.
Pirms Jāņiem vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pavēstīja, ka piedalīsies vairākās vides ministru videokonferencēs ‒ Klimata ambiciozo valstu sanāksmē, Zaļās izaugsmes grupas sanāksmē 22. jūnijā, kā arī 23. jūnijā ES vides ministru neformālajā videokonferencē, lai diskutētu par to, kā jaunais Aprites ekonomikas rīcības plāns, ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un klimata politika var sekmēt virzību uz ekonomikas atjaunošanos, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.
Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.
Nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis neatbilst valsts pamatlikumam un atzīstot, ka sociālās drošības sistēma nenodrošina cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi, Satversmes tiesa Saeimai uzdevusi skaidri noteikt, kuru likumā noteikto pamatvajadzību apmierināšanai ir izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.
Kopš 19.jūnija Saeima līdz 2.septembrim atrodas atvaļinājumā – ja oficiāli, tad Saeimas sesiju starplaikā. Šajā laika posmā tautas priekšstāvji uz pārlieki saspringtu darba režīmu negatavojas, kaut arī joprojām nav pabeigta 5.marta Saeimas sēde, kurā neizskatīti palikuši 18 likumprojekti. Taču galīgi bez darba deputāti nesēdēšot.
Administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanā identificējot vairākas būtiskas nepilnības un norādot uz riskiem, ka tā tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, Valsts prezidents Egils Levits, raisot neizpratni opozīcijā, reformas likumu tomēr izsludinās.
Nauda, kuru Latvija aizņemsies no Eiropas Savienības, lai atgūtos no Covid-19 radītās krīzes, nedrīkst tikt izmantota, lai pildītu reiz jau atliktos priekšvēlēšanu solījumus. Šāds virsuzdevums izriet no Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Saeimai tās pavasara sesijas pēdējā sēdē.
Valsts prezidentam Egilam Levitam šonedēļ jālemj ‒ izsludināt vai neizsludināt Saeimas apstiprināto, bet desmitiem pašvaldību negribēto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji prezidentu gan lūguši neizsludināt likumu, taču vienlaikus vairākas pašvaldības sākušas gatavoties procesam Satversmes tiesā.
Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.
Cerot, ka tas ilgtermiņā veicinās pilsoņu aktivitāti vēlēšanās, “Attīstībai/PAR!” tuvākajā laikā Saeimā virzīs likumprojektu, kas ļautu pašvaldības vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma. Pirms pieciem gadiem, kad ar identisku priekšlikumu klajā nāca “Latvijas Reģionu apvienība”, likumprojekts pat netika nodots izskatīšanai komisijās. Arī pēc pieciem gadiem deputātu attieksme pret ierosinājumu ir vismaz uzmanīga.
Pēc neredzēti spraigām diskusijām Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces („Attīstībai/Par”) ilgi sapņoto administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Partija, kas kopš 13.Saeimas vēlēšanām piedzīvojusi dramatisku sabiedrības uzticības kritumu – “KPV LV” tomēr nolēmusi piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Eksperti tai iekļūšanu pašvaldībā neprognozē, taču organizācija uzskata, ka pēdējā laikā tā sevi pierādījusi, kā pragmatisku un konstruktīvu politisko, spēku, un cer, ka vēlētāji, ieraugot tās saraksta līderus, savas domas varētu mainīt.
Valdošajā koalīcijā strādājošajai “Attīstībai/Par!” bikli iebilstot, ka Latvija pret krieviskajiem televīziju kanāliem vēršas nevis to satura kvalitātes, bet valodas dēļ, kādā tie raida, Saeimas vairākums galīgajā lasījumā apstiprinājis likumu, kas krievisko televīzijas kanālu proporciju TV programmu pamatpiedāvājumā nosaka ne lielāku par 20%. Tāpat krieviskajiem telekanāliem ar likumu noteikta atrašanās vieta kanālu piedāvājumā – saraksta beigās.
Sarunas turpinājums ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (sākums 9.05. 2020. “Neatkarīgā”) par preses piegādes tarifiem, par situāciju “Latvijas dzelzceļš”, ostu pārvaldes modeļa maiņu, par to, kāpēc Liepājas ostas ilggadējie “valdnieki” nevēlas pārmaiņas un par dzelzceļa integrāciju Rīgas sabiedriskajā transportā.
"Delnas" biedrs un tās bijušais jurists, tagad iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide ir saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, Neatkarīgo informēja ministra Sanda Ģirģena padomniece Beata Jonīte.
Pirms četriem gadiem, kad “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes konvenciju cīņai pret vardarbību jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju, tās pretinieki, tostarp koalīcijas partneri, norādīja, ka tā ir pretrunā ar Satversmi un tādēļ nav ratificējama. Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ar Satversmes tiesas rokām cenšas šo argumentu oponentiem atņemt.
Pēc teju trīs mēnešu dzīves ārkārtējās situācijās apstākļos, šodien ir pirmā “normālības” diena, taču tas nenozīmē, ka tiek atcelti arī iepriekš noteiktie ierobežojumi. Tiesa tie kļūst aizvien maigāki.
Saruna ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu par autobusu pārvadājumu iepirkuma rezultātiem; par premjera Kariņa draudiem nedot naudu reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem, ja ministrs nedarīs to, ko premjers liek, un jau aprēķinātajiem zaudējumiem, ja Kariņa uzstājīgās prasības tomēr tiktu izpildītas.
