Lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem Rīgas domes vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī, tiks izmantota iepriekšējās vēlēšanās ar būtiskiem traucējumiem strādājošā SIA “Soaar” veidotā vēlētāju ziņu elektroniskās apmaiņas lietojumprogramma. Valsts kontrole (VK) uzsver, ka vēlēšanās izmantojamām informāciju sistēmām jāatbilst noteiktām drošības prasībām un to ieviešana nedrīkst būt sasteigta un nepietiekami finansēta. Pretējā gadījumā ir apdraudēta vēlēšanu norise kopumā, ieskaitot datu drošību un integritāti, kā arī vēlētāju vēlmi piedalīties vēlēšanās.
Prognozējot, ka “Jaunajai Vienotībai” un Jaunajai konservatīvo partijai ir ārkārtīgi mazas izredzes tikt ievēlētām Rīgas domē, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars brīdina vēlētājus, ka, nebalsojot par apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējo sarakstu, vēlētāji Rīgu padarīs par “praidu” pilsētu vai atdos to 9. maija svinētājiem.
Pagaidām simboliskā nozīmē jeb apvainojošu vārdu un žestu frontē izvērstais karš starp ASV un Ķīnu var noderēt gan par aizvietotāju, gan par aizsākumu īstam karam.
2006. gada 22. septembrī pret Rīgas valsts tehnikuma direktoru Daini Marku tika ierosināts kriminālprocess par kukuļošanu. Izmeklētājs 2006. gada 25. septembrī reģistrēja īpašumtiesību ierobežojumu vienpadsmit nekustamajiem īpašumiem, kas piederēja Markum, tos faktiski atsavinot (uzlika arestu). Šo lēmumu apstiprināja izmeklēšanas tiesnesis, un to nevarēja pārsūdzēt.
Aizvadītajā nedēļā strauji palielinoties ar Covid-19 inficējušos cilvēku skaitam, eksperti cilvēkus mudina neaizmirst, ka nepieciešamību ievērot divu metru distanci neviens nav atcēlis, un gaisā virmo domas par jau atcelto ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi šajā jautājumā uzticas ekspertiem. Iespējams, ka, viņus uzklausot, valdība šonedēļ lems par ierobežojumu atjaunošanu. Politiķi gan norāda, ka līdz iespējamajam otrajam pandēmijas vilnim ir jānokārto visi parādi ar cilvēkiem, kas uz saviem pleciem iznesa visu pirmā viļņa smagumu.
Pirms gada sēdēju Saeimas viesu sektorā un telpā ienāca toreiz vēl prezidenta amata kandidāts Egils Levits. Viņš bija manāmi apmulsis, varbūt pat bikls. Ar visiem, kas sēdēja pirmajās rindās, viņš tā garlaikoti sarokojās. Arī ar mani. Lāga vīrs, tāds bija pirmais iespaids. Nevarētu teikt, ka viņā bija jaušama enerģija un degsme rīkoties. Drīzāk gurda vienaldzība pret apkārt notiekošo. Ja ir vēlme, tad to var arī interpretēt kā viedu pacelšanos pāri visam pasaulīgajam.
Saruna ar Latvijas Zaļās partijas ģenerālsekretāru Pēteri Dimantu par to kā Latvijas “zaļos” izslēdza no Eiropas “zaļo” kustības, kurš no kā īsti gribēja aiziet un kāpēc; par Latvijas pašpietiekamību un nepieciešamību iepirkumos dot priekšrocības vietējai, ekoloģiskajai pārtikai, un to, ka valsti šobrīd vada politikāņu kliķe starp kuriem nav cilvēku ar saimnieka domāšanu.
Divu nedēļu laikā Latvijas sociālās drošības sistēma saņēmusi jau otro pliķi no Satversmes tiesas, kas atsevišķus sistēmas elementus nosaukusi par cilvēka necienīgiem un pat diskriminējošiem. Saeimā pastāv uzskats, ka atbildīgā Labklājības ministrija nespēj tik galā ar saviem pienākumiem un iniciatīva vismaz daļēji jāuzņemas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās kandidēs arī daudzi atlaistie deputāti. Saeimai trešdien bija jāizskata sabiedrības iniciatīva, kas aicina atlaistajiem deputātiem nākotnē liegt kandidēt nākamajās divās vēlēšanās. Iniciatīvas autorei nevēloties atklāt savu izskatu, tās tālākā virzība atlikta līdz rudenim. Savulaik atlaistie tautas priekšstāvji iniciatīvu vērtē atšķirīgi, taču dominē vēlme caurkritušo politiķu likteņu lemšanu tomēr uzticēt vēlētājam.
Šonedēļ ar klasisku politreklāmu, atsvaidzinātām līderu bildēm un pacilātiem vēstījumiem sevi startam uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām pieteica partija „Gods kalpot Rīgai”.
Šonedēļ grāmatnīcās nonākusi L. Lapsas un K. Bormanes (nekur izdevumā nav minēti autoru vārdi) grāmata par mūsu valsts prezidentu Egilu Levitu – “Viltvārdis”. Ar iespējamo L. Lapsu – Lato Lapsu sarunājās Neatkarīgā.
6. jūlijā stājās spēkā vērā ņemamas izmaiņas kriminālprocesa regulējumā. Likumdevējs iecerējis, ka izmaiņas sekmēs ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kā arī būtiski atslogos tiesībsargājošo iestāžu darbu un tiesu darbu organizāciju.
Lai gan Latvijā jau kopš 2016. gada ir spēkā Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums un valsts pārvaldei būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, realitātē, saskaroties ar tik liela mēroga pandēmiju kā Covid-19, bez kļūdām neiztika. Uz vairākām norādīja Neatkarīgās aptaujātie opozīcijas deputāti, vēl uz pāris – kolēģi žurnālisti. Tiesa, dažas kļūdas tika labotas, bet dažas labot jau bija par vēlu. Opozīcija valdības darbu krīzes laikā raksturoja kā visatļautības reibumu bezkontroles režīmā.
Pirmā partija, kas vēl pirms Covid-19 izraisītās krīzes nāca klajā ar savu priekšvēlēšanu programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām – “Gods kalpot Rīgai”, to, ņemot vērā krīzē gūtās atziņas, nedaudz mainījusi. Sarakstā iekļauts arī ārkārtējās situācijas laikā plašāku popularitāti ieguvušais restorāna īpašnieks Andris Reizenbergs.
Ejot pa Rīgas ielām, ļaudis būs pamanījuši, ka sabiedriskā transporta pieturās reklāmstendos viņus sagaida jaunas, pievilcīgas sievietes attēls, kas ir Linda Ozola, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidāte.
Komentējot referendumu par izmaiņām Krievijas konstitūcijā, kas noslēdzās 1. jūlijā, vairums no autoriem pievērš uzmanību tieši tam, ka izmaiņas Krievijas konstitūcijā atļauj Vladimiram Putinam palikt pie varas līdz pat 2036. gadam. Daudz mazāka uzmanība tika pievērsta tam, kādas tas var radīt sekas starptautisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Vispirms ‒ noslēdzot referendumu, ir notikusi nozīmīga varas centralizācija Krievijā.
Nostrādājis gadu Valsts prezidenta amatā Egils Levits sapratis, ka valsts attīstības nodrošināšanai nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldē – līdzšinējais savrupus strādājošo ministriju modelis ir novecojis. Izmaiņas varētu skart arī Pārresoru koordinācijas centru.
Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.
Grozījumi, Krievijas Federācijas konstitūcijā, kas cita starpā kaimiņvalsts prezidentam Vladimiram Putinam paver iespēju saglabāt amatu līdz pat 2036. gadam, Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti būtiski neietekmēs. Pamats satraukumam būtu, ja Kremļa plāns neizdotos.
Mainot Rīgas mēra amata kandidātu, Jaunā konservatīvā partija ārkārtas vēlēšanu saraksta pirmo numuru arī šoreiz uzticējusi cilvēkam, kas Rīgas domi pirms nepilniem diviem gadiem pameta par labu šī Saeimas sasaukuma deputāta amatam – Lindai Ozolai. Sievietes parādīšanās saraksta galvgalī ieviesusi arī dažas būtiskas izmaiņas, kas atspoguļo viņas pieredzi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā.
