Satversmes 1. pants vēsta, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un tieši šo pantu ir pārkāpusi valdošā koalīcija ministra Jura Pūces personā, bezierunu kārtībā dzenot uz priekšu nekvalitatīvi sagatavoto administratīvi teritoriālo reformu. Bet iedzīvotāji negrasās padoties. Mazā Ikšķile jau gatavojas nākamajam procesam Satversmes tiesā.
Ikšķile bija pirmā pašvaldība, kas ķērās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nepadarītā darba - iedzīvotāju viedokļa izzināšanas. Un pirmā, kuru ķēra ministra soda sankcijas. Juris Pūce apturēja aptaujas nolikuma darbību ar formālu ieganstu ‒ iecerētā aptauja viņa skatījumā pēc formas būtu vairāk līdzinājusies referendumam vai vēlēšanām - ar aizklātu balsošanu, personas identitātes pārbaudi, iecirkņu komisijām. Pašvaldības juristi piestrādāja, nolikums tika pamainīts un aptauja tomēr notika. Bet ministra rīkojums par sākotnējā nolikuma apturēšanu tika apstrīdēts Satversmes tiesā. Aptaujas rezultāti atklāj, kādēļ ministrs Pūce izmisīgi nevēlējās pieļaut iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu. Un nevēlējās pieļaut aptaujas citās pašvaldībās, kas viņam lielā mērā arī izdevās. Par Ikšķiles novada saglabāšanu nobalsoja 98,45% aptaujas dalībnieku. Turpretim ministrijas uzzīmētajā pašvaldību kartē Ikšķile vairs nav atrodama. Tas nozīmē, ka ministrija rīkojas pretēji demokrātiskas sabiedrības gribai.
Nule to secinājusi arī Satversmes tiesa.
Pamatlikuma pārkāpēju valdība
Faktiski ministrs Juris Pūce ir atzīts par likumpārkāpēju. Valsts pamatlikuma pārkāpēju. Un, tā kā ministrs Pūce rīkojas ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ziņu, pamatlikumu pārkāpusi visa valdošā koalīcija.
Lūk, divi svarīgākie Satversmes tiesas secinājumi:
1) “Tā kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ietilpst pašvaldības kompetencē, tad konkrētajā situācijā aptaujas nolikumā lietotie termini un reglamentētā aptaujas organizēšanas kārtība nav iemesls, kura dēļ šis nolikums būtu atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to Ikšķiles novada dome ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli aptaujas nolikumā noregulētajā aptaujas organizēšanas kārtībā.”
2) “Satversmes tiesa uzsver, ka valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu. Ministram nebija tiesību apturēt aptaujas nolikuma darbību, ciktāl tas attiecās uz Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Līdz ar to apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskuma principam.”
Ko tas maina?
Satversmes tiesa nosprieda:
“Atzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr.1-2/59 “Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikuma darbības apturēšanu” par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.” Tātad 18. maijā. Ko īsti tas maina? Administratīvi teritoriālā reforma rit savu gaitu. Pat koronakrīze nav spējusi to būtiski bremzēt un jau šomēnes likumprojektu plānots sākt skatīt trešajā ‒ galīgajā lasījumā. Varētu šķist, kāda gan vairs nozīme kaut kādai pirms gada aizliegtai aptaujai. Vismaz ministram Pūcem tā šķiet. Ministrijas mājaslapā Satversmes tiesas lēmums nav izpelnījies pat vienu rindiņu. Arī attālinātā sarunā ar žurnālistiem ministrs saka: “Satversmes tiesas lieta par manu rīkojumu saistībā ar Ikšķiles novada domes rīkoto aptauju nav administratīvi teritoriālās reformas jautājums. Tas ir jautājums par pašvaldības izdota iekšējā normatīvā akta atbilstību likumam (..) Nesaredzu, ka tam varētu būt kāda ietekme uz administratīvi teritoriālo reformu vispār.”
Izdoto rīkojumu ministrs tomēr atzīst par kļūdu. Satversmes tiesas spriedums palīdzēšot turpmāk pareizā secībā ministrijai izdarīt lēmumus saistībā ar vienu vai otru pašvaldību normatīvo aktu pieņemšanu. Respektīvi Ikšķiles gadījumā vispirms vajadzēja mēģināt lietot kādus maigākus līdzekļus, un tikai tad, ja pašvaldība vienalga neklausītu, atcelt nolikumu. It kā sīkums.
Tiesā gaidāms otrais cēliens
Pašvaldības un jo īpaši Ikšķile ir gluži citās domās gan par Satversmes tiesas lēmuma būtību, gan sekām. “Neatkarīgā” par to sarunājās ar Ikšķiles domes priekšsēdētāju Induli Trapiņu. Svarīgākais, ka ar šo tiesas lēmumu Ikšķiles pretošanās reformai tiek atzīta par pamatotu un leģitīmu. Iedzīvotāju aptauja bijusi demokrātiska, tiesiska, un politiķiem ir pienākums aizstāvēt iedzīvotāju intereses, ko viņi arī apņēmušies darīt. Vispirms, protams, jāsagaida reformas pieņemšana galīgajā lasījumā Saeimā. Tad, pamatojoties arī uz šo Satversmes tiesas spriedumu, Valsts prezidents tiks lūgts neizsludināt likumu. Ja tas tomēr tiks izsludināts, Ikšķile un arī citas diskriminētās pašvaldības vērsīsies vēlreiz Satversmes tiesā - šoreiz jau izvērtēt administratīvi teritoriālo reformu pēc būtības. Un trešais pašvaldību rīcības virziens būs darbs ar Eiropas Padomi. Kā atzīst mērs Indulis Trapiņš: “Ja jau esam sākuši, tad iesim līdz galam!”
Sūtīs vēsti hartas sargiem
“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir saistoša Eiropas vietējo pašvaldību harta. Tā kā valdība hartu pārkāpj, ignorējot vietējo kopienu viedokli jautājumā par teritoriju robežām, pašvaldības sūdzējās Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejai. Atbrauca starptautiski eksperti, un, izvērtējot reformas gaitu, konstatēja “vietējās demokrātijas vispārējās situācijas pasliktināšanos Latvijas Republikā”. Ekspertu ziņojums jau teju tika apstiprināts kongresā, un tad valdībai un Saeimai nāktos uz to reaģēt. Taču atnāca kovids. Ziņojums joprojām nav apstiprināts, bet nekvalitatīvā un nedemokrātiskā reforma rullē kā rullējusi tālāk.
Lai paskubinātu hartas uzraugus pieņemt galīgo lēmumu, Latvijas Pašvaldību savienība plāno aizsūtīt uz Strasbūru arī vēsti par Latvijas tiesas spriedumu. “Tas nav normāli, ka tiek pārkāpta Satversme!” uzsver pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, un sliktākais, ko ar savu lēmumu panācis Pūce, ir tas, ka Ikšķiles precedents daudzas citas pašvaldības nobiedēja un iedzīvotājiem faktiski netika dota iespēja izteikties.
Pamatlikuma pārkāpējs Pūce ir kaitējis demokrātiskam procesam, jācer, ka tas nav neatgriezeniski.
