"Liepājas RAS": konteiners nav melnais caurums

LATVIJĀ par atkritumu šķirošanu sāka runāt tikai pirms 20 gadiem, tāpēc nav korekti atkritumu šķirošanas rezultātus salīdzināt ar tām Eiropas valstīm, kur atkritumu šķirošanai ir daudzu desmitu gadu tradīcijas. Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku atbildīgi izturas pret atkritumu apsaimniekošanu un vēlas dzīvot zaļāk, uzsver Laima Lapiņa © Dmitrijs Suļžics/F64

Mūsdienu patērētāju sabiedrība rada nepiedodami daudz atkritumu, sākot no daudzkrāsainajiem un daudzkārtainajiem iepakojumiem, PET pudelēm un plastmasas maisiņiem, līdz nopirktai, bet neapēstai pārtikai, tekstila izstrādājumiem un apaviem, kas ne vienmēr tiek novalkāti, bet gan tīri labā stāvoklī izmesti konteinerā. Vielas nezūdamības likumu neviens nav atcēlis, un uz zemes nav melnā cauruma – tās lietas nepazūd bez pēdām, bet nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Progress ir, bet darba vēl daudz

Par atkritumu šķirošanu un atkārtotu izmantošanu Latvijā sāka runāt apmēram pirms 20 gadiem, kad tika veidoti reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri, tostarp SIA „Liepājas RAS”, kurš apsaimnieko atkritumu noglabāšanas poligonu „Ķīvītes”. Šogad noslēdzas 2014.‒2020. gada valsts, kā arī reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plānošanas periods. Praktiski nu jau aizvadītajam plānošanas periodam bija izvirzīti konkrēti mērķi un uzdevumi - lielāko daļu no tiem ir izdevies ieviest dzīvē. „Liepājas RAS” vides pārvaldības speciāliste Laima Lapiņa stāsta: „Reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmā pats būtiskākais ieguvums ir 2016. gadā ekspluatācijā nodotā SIA „Eko Kurzeme” atkritumu pārstrādes rūpnīca „Skudras” tiešā poligona tuvumā.

"Liepājas RAS" teritorija, tālumā atkritumu šķirošanas rūpnīca "Skudras" / Publicitātes

Šajā rūpnīcā no poligonā ievestajiem sadzīves atkritumiem tiek atšķirotas otrreiz izmantojamās izejvielas, kā arī nodalīti bioloģiskie atkritumi. Otrreiz izmantojamās izejvielas tiek nodotas tālākai pārstrādei, savukārt bioloģiskie atkritumi tiek ievietoti energošūnās poligonā „Ķīvītes”, kur no tiem iegūst atkritumu gāzi, no kuras koģenerācijas procesā ražo elektrību un siltumu. Priecājamies, ka ir izdevies piesaistīt uzņēmēju, kurš lietderīgi - kamīnmalkas žāvēšanai - izmanto iegūto siltumu, savukārt elektroenerģija tiek pārdota kopējā tīklā. Līdz ar sadarbības partneru piesaisti „Liepājas RAS” ir kļuvis dabai vēl draudzīgāks uzņēmums. Svarīgi bija izveidot apsaimniekojamās teritorijas zonējumu, kas atvieglo operatoru darbu, samazina atkritumu savākšanas mašīnu nobraukto kilometru skaitu un rezultātā atsaucas uz mājsaimniecību izdevumiem atkritumu apsaimniekošanai. Par panākumu varam uzskatīt Liepājas pilsētas un apkārtējo novadu atkritumu apsaimniekošanas vienoto iepirkumu, kas deva iespēju izlīdzināt tarifu starp pilsētas un lauku cilvēkiem.”

Plānošanas periodā nav izdevies ieviest trīs dažādas atkritumu plūsmas - stiklam, vieglajam iepakojumam un sadzīves atkritumiem, tāpēc šī sadaļa tiek pārcelta uz nākamo plānošanas periodu. Vaicāta par nākamajiem izaicinājumiem, Laima spriež: „Pašreizējās tendences parāda, ka nepieciešams attīstīt bioloģiski noārdāmo šķiroto atkritumu savākšanu, kā arī jāatrod veidi tekstila atkritumu apsaimniekošanai. Lielākais izaicinājums šajā procesā ir tekstila izstrādājumu pārstrādes trūkums - ar šo problēmu saskaras ne tikai Latvija, bet visa pasaule.”

"Liepājas RAS" ekskursijas apmeklētāji pēta atšķiroto materiālu, kas gaida, kad tiks nosūtīts pāstrādei / Publicitātes

Štepseles ceļojums” - ieguvums videi

„Liepājas RAS” sistemātiski organizē dažādus konkursus un izglītojošus pasākumus, kas veicina iedzīvotāju izpratni par atkritumu apsaimniekošanu. Jau desmito gadu tiek organizēta akcija „Štepseles ceļojums”, kurā ir akcentēta nolieto elektroiekārtu savākšana. Laima Lapiņa teic, ka skolēnu aktivitāte tiešām ir liela. It īpaši priecē, ka akcijā iesaistās mazās lauku skolas. Tā ir iespēja arī lauku cilvēkiem, kuriem dalīto atkritumu pieņemšanas punkti un laukumi nav tik ērti pieejami kā pilsētniekiem, atbrīvoties no nolietotajām elektroiekārtām, nekaitējot videi. Turklāt izpildīts ir aizvadītā plānošanas perioda mērķis attiecībā uz dalīto atkritumu nodošanas pieejamību - par 41% vairāk ir dalīto atkritumu nodošanas punktu, savukārt trim bijušajiem dalīto atkritumu pieņemšanas laukumiem ir papildinājums. Kopumā lielāka apjoma dalīto atkritumu pieņemšanas laukumu skaits sasniedz jau sešus.

Novados

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.