Kopš 2014. gada atkritumu apsaimniekošanu Gulbenes novadā veic SIA „Pilsētvides serviss”. Aptauja oktobrī par iedzīvotāju apmierinātību ar pakalpojumu sniedzēju liecina, ka 92,4% sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Gulbenes novadā vērtē kā kvalitatīvu vai labu.
Kopumā aptaujā piedalījās 1046 respondenti. No tiem 503 dzīvo daudzdzīvokļu namos, 500 privātmājās un 43 ir juridiskās personas. Pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 92,4% sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu Gulbenes novadā vērtē kā kvalitatīvu vai labu. Kā pozitīvs fakts atzīstams, ka 64% respondentu šķiro vai daļēji šķiro atkritumus, kas ir augsts rādītājs, turklāt vēl 12% plāno sākt to darīt tuvākajā nākotnē, tomēr šķiroto atkritumu kvalitāte ne vienmēr ir atbilstoša dalīto atkritumu kritērijiem, tāpēc uzņēmumam šie atkritumi ir jānodod poligonā par sadzīves atkritumu tarifu. Uzņēmums plāno papildu līdzekļus novirzīt izglītojošās aktivitātēs, lai vēl vairāk skaidrotu cilvēkiem par šķirošanu, jo daudziem joprojām nav pārliecības, ka viņi to dara pareizi.
Vairāk nekā 76% respondentu atzinīgi novērtējuši dažādas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītas akcijas novadā, tomēr iedzīvotāji vēlētos, lai tās tiktu pielāgotas ikdienas ritmam, noritētu ilgāk un biežāk. Gulbenes novada iedzīvotāji pozitīvi vērtē SIA „Pilsētvides serviss” kvalificētos un profesionālos darbiniekus, iespēju viegli saņemt atbildes uz neskaidriem jautājumiem, operatīvu sadzīves atkritumu izvešanu un rēķinu saņemšanu. Savukārt, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, būtu vēlams saskaņot atkritumu izvešanas grafiku ar iedzīvotājiem, attīstīt šķiroto atkritumu infrastruktūru, iesaistīties dažās iniciatīvās, lai mudinātu novada iedzīvotājus kopā domāt par to, kā parūpēties par tīrāku un zaļāku Gulbenes novadu, piemēram, rīkojot talkas.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir veikta visai vērienīgā iedzīvotāju aptauja, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma „Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors stāsta: „Nu jau vairākus gadus strādājam ne tikai Gulbenes novadā, bet arī blakus esošajās teritorijās - Balvos, Lubānā, Alūksnē un Cesvainē. Uzņēmuma darbinieki piedāvā pakalpojumus, kas atbilst labas vides pārvaldības principiem, ir saskaņā ar likumdošanu un pašvaldības izvirzītajiem mērķiem, kā arī iedzīvotāju vajadzībām. Mūsu speciālisti domā un dara to, ko uzskata par pareizāko, taču mums ir nepieciešama atgriezeniskā saite, kas ļautu labāk izprast iedzīvotāju vajadzības, jo to apmierināšana ir mūsu uzņēmuma tālākās attīstības pamatā. Iegūtie rezultāti liecina, ka ejam pareizajā virzienā, un iedzīvotāju ieteikumi palīdzēs vēl vairāk uzlabot pakalpojumu kvalitāti, tādējādi rūpējoties par vidi un samazinot noglabājamo atkritumu apjomu.”
Atkritumu šķirošana ir pēdējo desmitgažu aktualitāte, kas daudzus gadus augļus nenesa, bet pēdējos gados ir vērojama pozitīva tendence. Arī Gulbenes novada aptaujā iegūtie dati liecina, ka 64% iedzīvotāju atkritumus šķiro vai šķiro daļēji, bet 12% plāno to darīt. Jāatzīst, ka uz kopējā fona šie skaitļi ir tiešām iepriecinoši, taču ir uz ko tiekties kvalitātes ziņā. Jurģis Ugors pastāsta, ka uzņēmums un iedzīvotāji ir jaunu izaicinājumu priekšā - ES direktīvas paredz jau 2023. gadā nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto savākšanu. „Kā pirmais solis, lai izpildītu šo direktīvu, ir jāveic iedzīvotāju izglītošana - kas tad īsti ir bioloģiskie atkritumi un kā pareizi ar tiem rīkoties. Pateicoties labai sadarbībai ar Gulbenes domi, tuvākajā laikā plānojam uzsākt informēšanu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem. Mūsu ieskatā bioloģisko atkritumu apsaimniekošana lauku teritorijās un privātmājās ir ļoti vienkārša - ir jāveido komposts, ko vēlāk var izmantot dārza mēslošanā. Tagad veikalos ir pieejami dažādi kompostam paredzēti konteineri, kas nodrošina, ka komposta kaudze nebūs kā kauna traips dārzā. Tāpat ir dažādi šķidrumi, kas veicina bioloģisko atkritumu satrūdēšanu un samazina smakas. Protams, daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem situācija ir cita, tāpēc mēs organizēsim speciālu konteineru uzstādīšanu tieši bioloģiskajiem atkritumiem, kas kopējā nešķiroto atkritumu konteinerā veido ļoti lielu īpatsvaru.”
Ne tikai pilsētās, bet arī lauku teritorijās lielgabarīta atkritumu, nolietoto riepu un elektropreču nodošana ir izaicinājums. Noslēgtais līgums ar pašvaldību paredz, ka divas reizes gadā - februārī un decembrī visa mēneša garumā Gulbenes šķiroto atkritumu laukumā no iedzīvotājiem bez maksas tiek pieņemti lielgabarīta atkritumi. Pārējā laikā lielgabarīta atkritumus laukumos pieņem par samaksu, kas nav liela. Savukārt elektronikas un elektrisko ierīču atkritumu bezmaksas savākšanas akcija visos 13 Gulbenes novada pagastos notiek divas reizes gadā. 76% respondentu SIA „Pilsētvides serviss” organizētās akcijas vērtē pozitīvi. Visbiežāk iemesls, kādēļ cilvēki šādās akcijās neiesaistās, ir ikdienas darba ritms - respondenti aicina akciju darbību vai nu pagarināt līdz vēlam vakaram, kad cilvēki ir atgriezušies no darba, vai arī rīkot brīvdienās, lai šāda iespēja būtu pieejama arī tiem, kas strādā. Uzņēmuma klienti aicina rīkot (vai arī rīkot biežāk) nolietoto elektroiekārtu, lielgabarīta atkritumu, riepu un tekstila nodošanas akcijas. „Mēs ņemsim vērā ieteikumus apsvērt dažādu mobilo akciju norisi, un tas nozīmētu, ka akcijas kļūtu pieejamākas visos novada pagastos,” piebilst Jurģis Ugors.
Jau tiek plānots, kā uzsākt tekstila atkritumu pieņemšanu un utilizāciju, kam ar ES direktīvu jābūt nodrošinātai 2023. gadā. Tekstila atkritumu apjoms ik gadu strauji pieaug, un to apsaimniekošana ir izaicinājums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Apģērbi bieži vien tiek tikai dažas reizes uzvilkti un izmesti, jo tie maksā maz. Lielā daļā sabiedrības valda patērētāja kults, tāpēc ik dienas tiek radīti simtiem tonnu nevajadzīgu tekstila izstrādājumu. Pievienojoties vides aktīvistu uzsaukumiem, Jurģis Ugors uzsver: „Cilvēks katru dienu rada ļoti daudz atkritumu. Visbiežāk mēs runājam par iepakojumiem, taču iepakojumu - plastmasu un kartonu ‒ ir iespējams pārstrādāt, ja vien tas tiek savākts. Taču tekstila jomā pasaulē vēl nav atrasta efektīva tehnoloģija, kas ļautu šos materiālus pārstrādāt, lai no tiem izgatavotu kādu jaunu lietu. Tāpēc, ieejot veikalā un ieraugot jaunu kreklu, pirms to pērkat, padomājiet ‒ vai man to vajag un kur likšu veco?!”
