SIA “Amazone” piedāvā augstas kvalitātes lauksaimniecības tehniku, servisa pakalpojumus un rezerves daļas. SIA “Amazone” ir oficiālais importētājs tādiem zīmoliem kā “Amazone”, “Krone”, “Steyr”, “Grimme”, “Lechler”, “Walterscheid”, kā arī visā Latvijā pārstāv firmu “Mepu”. “Amazone grupa lv” apvieno SIA “Amazone”, SIA “Upeskalni AB” un SIA “Precīzo tehnoloģiju skola”. Intervija ar “Amazone grupa lv” līdzīpašnieci Baibu Mikālu.
Šā gada aktualitāte ir Covid-19 pandēmija. Vai tā ir atstājusi iespaidu arī uz lauksaimniecību?
Skatoties no lauksaimnieku puses, negatīva ietekme nav redzama, jo lauksaimnieki ir tie, kuri nodrošina cilvēku pamatvajadzības - pārtiku. Cilvēks vienmēr gribēs ēst, lai uzturētu dzīvību un nodrošinātos ar enerģiju. Turklāt mums kā tehnikas un tehnoloģiju piegādātājiem šis laiks ir pat ļoti ražīgs darba posms, jo tika atcelta novilktā līnija attiecībā uz fondu pieejamību projektu realizācijai. Līdz ar to lauksaimniekiem radās papildu iespējas tehnikas iegādei. Pavasarī saņēmām ļoti lielu pieprasījumu skaitu, ko vajadzēja piegādāt ļoti ātri - tas bija saspringts laiks, jo zemniekam tehniku vajag tad, kad ir sezona, nevis kaut kad vēlāk. Atskatoties uz uzņēmuma finanšu gadu, redzam, ka tas būs ievērojami labāks par iepriekšējo.
Vai šobrīd situācija ir stabila un varat strādāt ritmiski?
Jā, salīdzinājumā ar pavasari darbi norit ritmiski. Protams, sākumā visa Eiropa nebija gatava pandēmijai, bet cilvēki ir ļoti gudri, viņi ātri pielāgojās un atrada pareizo veidu, kā nodrošināt vienmērīgu darbību. Arī mūsu uzņēmumā laikus domājām par darbu otrā pandēmijas viļņa apstākļos. Protams, nedomājām, ka inficēto skaits būs tik liels, taču mums bija gatava rīcības stratēģija - mēs apzinājāmies, ka nāksies pieņemt neordinārus lēmumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību. Šodien redzam, ka uzņēmumā bijām morāli gatavi pandēmijas otrajam vilnim.
Kāda šobrīd ir Latvijas zemkopju interese par jaunas tehnikas iegādi? Vai viņi attīstās tā, kā plānots, vai tomēr ir vairāk piesardzīgi?
Latvijas lauksaimnieki, kuri ir iegājuši kategorijā, kad varam teikt, ka viņi ir lauksaimniecības produktu ražotāji, nevienu brīdi nav apstājušies savos plānos, kas saistās ar ražošanas attīstību. Vienlaikus mēs redzam, ka arī mūsu lauksaimniekus ietekmē Eiropas tendences un uzstādījumi vides un klimata jomā. Tas liek zemniekiem savu saimniekošanas stratēģiju pielāgot Eiropas klimata pārmaiņu vadlīnijām.
Vai es pareizi saprotu, ka jūsu teiktais attiecas uz tiešās sējas popularizēšanu konvencionālajā lauksaimniecībā un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību?
Jā, tāpēc mums ir jābūt zinošiem šajās jomās un jāpiedāvā tehnoloģijas, kas Latvijas zemniekiem ļauj iekļauties Eiropas tendencēs gan attiecībā uz konvencionālās lauksaimniecības virzieniem, gan bioloģiskās lauksaimniecības jomā.
Tiešā sēja prasa specializētu tehniku - sējmašīnas, kuras var iestrādāt sēklu augsnē bez zemes iepriekšējas apstrādes - tieši rugainē vai ar minimālu augsnes apstrādi.
Es uzskatu, ka bioloģiskā lauksaimniecība ražo nišas produktus. Tā vairāk būs premium klase ar atbilstošu cenu tirgū. Ja ar bioloģisko lauksaimniecību nodarbojas godprātīgi, tad saražotā produkta pašizmaksa būs ievērojami augstāka nekā konvencionālās lauksaimniecības produktiem. Tāpēc saprotams, ka platību maksājumi šai nozarei ir lielāki.
SIA “Amazone” bioloģiskās lauksaimniecības kontekstā var runāt par arkliem un citu zemes apstrādes tehniku, kas palīdz cīņā ar nezālēm.
Zinu, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā nezāles var apkarot ar speciāliem - bioloģiskiem līdzekļiem. Lai šos preparātus uzklātu uz augiem, tieši tāpat kā konvencionālā lauksaimniecībā, nepieciešami smidzinātāji. Ņemot vērā SIA “Amazone” smidzinātāju augsto kvalitāti, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo precizitāti, mēs saprotam, ka arī šo produktu noteikti varam piedāvāt bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Mēs neesam atrauti no kopējās pasaules telpas, un Latvijas lauksaimnieki ievieš Eiropas lauksaimnieku pieredzi gan tehnoloģiju, gan pašā agrārajā procesā, pielāgojot savas saimniecības reģionālajām vajadzībām.
Kāpēc no klimata pārmaiņu viedokļa tiek popularizēta tiešā sēja?
Mūsu uzņēmums visus 28 pastāvēšanas gadus pieturējās pie tradicionālās lauksaimniecības un Ulmaņa vēlējuma - apariet zemi rudenī.
Zemes apstrāde, visvairāk tieši aršana, ir smags darbs arī traktoram, un tās laikā tiek patērēts visvairāk degvielas, kas likumsakarīgi rada papildu izmešus.
Manuprāt, lauksaimniekiem, pirms pāriet uz tiešo sēju, vajadzētu izanalizēt iespējamos riskus un ieguvumus. Pakonsultēties ar tiem lauksaimniekiem, kuri jau strādā ar šo tehnoloģiju. Tai ir jābūt pakāpeniskai pārejai. Arī “Amazone grupa lv” uzņēmums “Upeskalni AB” nolēmis pakāpeniski ieviest tiešo sēju kā vienu no tehnoloģijām.
Kādas ir tendences - vai mūsu lauksaimnieki izvēlas tiešo sēju un iegādājas specializētās sējmašīnas? Vai Eiropas platību maksājumi ir lielāki, ja tiek izmantota šī tehnoloģija?
Kopumā jaunajā ES plānošanas periodā - 2021.‒2027. gads - Latvijai ir paredzēts pakāpeniski palielināt platību maksājumus, kuri ilgstoši ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Vienlaikus paskaidrošu, ka arī šobrīd, sējot tieši rugainē, platību maksājumi par hektāru ir par 87 eiro lielāki. Manuprāt, tas ir motivējošs faktors.
Lauksaimniekiem viedokļi dalās - vieni saredz ieguvumus, citi uzskata, ka ražība no viena hektāra sanāk mazāka.
Visiem ir skaidrs, ka ir jāsamazina radītās emisijas daudzums ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē, tāpēc noteikti tiks radīti mehānismi un noteikumi, lai veicinātu emisijas samazinājumu arī lauksaimniecības industrijā.
Tehnikas izplatītāji ļoti labi redz, kā mainās vai nemainās lauksaimniecības nozares. Kādi ir novērojumi?
Redzam, ka mūsu lauksaimniekiem patīk eksperimenti, un tas ir cienījami. Tiek meklētas iespējas audzēt jaunas kultūras un šķirnes. Protams, tiek saglabātas pārbaudītās vērtības ‒ kvieši, rapsis, griķi, pupas un zirņi. Pasaulē ir un būs vajadzīgas šīs kultūras, jo tās veido izejvielas pārtikas pārstrādes industrijai.
Mūsu ziņā ir izaudzēt šos produktus atbilstošā kvalitātē. Es vēlos uzsvērt, ka no mūsu mazās Latvijas kopējos Eiropas un pasaules tirgos nonāk diezgan liels produkcijas apjoms, kas nozīmē, ka mūsu lauksaimnieki ir ļoti gudri, labi izglītoti un zina, kā no viena hektāra iegūt vislabāko rezultātu.
Jauna mūsdienīga tehnika maksā daudz, tāpēc likumsakarīga ir banku iesaiste. Kā bankas šodien skatās uz zemkopjiem?
Bankas ļoti labi skaitļos redz, kā sokas lauksaimniekiem. Mūsu uzņēmums sadarbojas ar vairākām bankām, tāpēc varu teikt, ka bankas strādā kā gudrs partneris, jo veido uz aprēķiniem balstītu dialogu ar klientu.
No savas pieredzes varu pastāstīt, ka pēc diviem “force majeure” gadiem (2017. un 2018.) mēs piedzīvojām smagu situāciju visā “Amazone grupa lv”. Bet šodien esmu pateicīga savam baņķierim, kurš lika mums iespringt un spēlēt ar tām kārtīm, kas mums bija iedalītas. Rezultātā esam ieguvēji.
Ko jūs gribētu pateikt lauksaimniekiem gada nogalē?
Lai Dievs dod mūsu tautai nezaudēt piemītošo sirdsgudrību. Lai no mūsu tautas sirdsgudrības spēkus smeļas arī mūsu valsts vadītāji!
