Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu divu jauniešu apsūdzībā par huligāniskām darbībām personu grupā pret nepilngadīgo, nodarot viņam miesas bojājumus. Huligāniskais uzbrukums norisinājās Imantā.
Saskaņā ar apsūdzību, pērnā gada 5. maijā viens no apsūdzētajiem jauniešiem ar ieganstu, ka kāds no citas jauniešu kompānijas it kā esot trāpījis ar akmeni citai personai, nolēma uzmeklēt minētās kompānijas jauniešus un atriebties. Šajā lietā apsūdzētie un vēl četras personas lietoja pret iepriekš nepazīstamu puisi fizisku vardarbību. Kā norāda prokuratūra, viss noticis bezkaunīgi, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas, traucējot cilvēku mieru, bez jebkāda iemesla. Uzbrukums noticis huligānisku tieksmju vadīts, un notiekošo vērojuši vairāki citi jaunieši jeb - personu grupā. Apsūdzēto jauniešu prettiesisko darbību rezultātā cietušajam tika radītas psihiskas ciešanas, kā arī nodarīti miesas bojājumi, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi maznozīmīgiem miesas bojājumiem.
Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka “Neatkarīgajai” norāda, ka krimināllieta attiecībā pret diviem jauniešiem pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai. Tātad divi apsūdzētie stāsies tiesas priekšā par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam vai ar mantas bojāšanu vai iznīcināšanu, vai ar pretošanos varas pārstāvim vai personai, kura vēršas pret sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, vai ja tas izdarīts, lietojot ieročus, kā arī citus miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus. Sods par augstāk minētajiem nodarījumiem ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Krimināllieta attiecībā pret iepriekš minētajām divām personām izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas tiesai. Savukārt, ņemot vērā, ka četri no izdarītā nozieguma dalībniekiem nebija sasnieguši četrpadsmit gadu vecumu un pie kriminālatbildības nav saucami, materiāli pret viņiem tika izdalīti un nosūtīti tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. 2024. gada 2. februārī tiesa lēma piemērot viņiem probācijas novērošanu, kas šobrīd ir bargākais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.
Notikums, kurš izraisīja vētru sabiedrībā, norisinājās pērnā gada 5. maijā Imantas mikrorajonā Rīgā. Valsts policija saņēma izsaukumu no kāda vīrieša, kurš ziņoja, ka skolas stadionā atrodas vairākas nepilngadīgas personas ar nažiem. Pēc pāris minūtēm ienāca arī zvans no sievietes, kura informēja, ka pie viņas dzīvoklī patvērušies jaunieši, kuriem pakaļ ar nažiem dzinušies citi jaunieši. Kā sociālajos tīklos ziņots, notikuma vietas bija Imantas sporta centrs, 96. vidusskola un veda cietušo būvmateriālu veikala SIA “Krūza” virzienā.
Vienlaikus uz divām vietām tika norīkotas divas ekipāžas - primāri reaģējot uz iespējamu apdraudējumu, pēc pārdesmit minūtēm Speciālo uzdevumu bataljons jau bija skolas apkārtnē un pēcāk meža masīvā, meklējot jauniešus. Vienlaikus pie sievietes uz dzīvokli devās Valsts policijas Rīgas Pārdaugavas pārvaldes ekipāža, kura tur ieradās 40 minūšu laikā. Ierodoties pie sievietes dzīvoklī, sieviete tika uzklausīta, pēc kā likumsargi ar bērniem izbrauca notikuma vietas teritoriju. Jaunieši tika nogādāti mājās un nodoti vecākiem. Pēcāk arī šī ekipāža ieradās notikuma vietā meža masīvā, kur jau bija iepriekš ātri ieradies Speciālo uzdevumu bataljons. Par notikušo jau 5. maijā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231. panta otrās daļas - par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Bija veiktas ekspertīzes, lai noteiktu miesas bojājumu smaguma pakāpi cietušajam jaunietim. Cietušās personas mantas arī tika atgūtas.
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu probācijas programma ir sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis. Informācija par uzraugāmo tiek nosūtīta arī bāriņtiesai. Probācija ir vienīgais likuma robežās noteiktais līdzeklis, kā cīnīties ar nepilngadīgajiem. To nodrošina Valsts probācijas dienests uz laiku no viena līdz trim gadiem. Latvijas Republikas prokuratūras pārstāve A. Eiduka norāda: “Probācijas novērošana ir Valsts probācijas dienesta kompetencē, kur tā paredz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpildi. Probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un bērna iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, kas var paredzēt arī tiešu bērna pārstāvja iesaisti un sadarbību.”
Probācija būtībā nozīmē aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās, ja probācijas klienta uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var apdraudēt sabiedrības drošību vai sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Iespējami arī citi nosacījumi, kuri jāpilda. Piemēram, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. pantu bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, glabāt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kā arī glabāt un lietot alkoholiskos un enerģijas dzērienus, noteikumu projekta 67. punkts paredz, ka probācijas klientam var noteikt pienākumu - aizliegums lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, jo probācijas novērošana var tikt turpināta arī pilngadīgām personām. Vienlaikus tiek paredzēts, ka alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu pārbauda normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā. Probācijas klientam ir jāpilda arī speciālista norādījumi, piemēram, jānodod analīzes, jāveic testi utt. Ja probācijas novērošanas īstenošanas laikā tiek secināts, ka probācijas klientam nepieciešams apmeklēt kādu attiecīgo speciālistu, uzraugāmajam tas būs jādara.
Saskaņā ar statistiku, 2023. gada februārī Valsts probācijas dienests strādāja ar 7027 klientiem, no kuriem 23% bija bērni un jaunieši (16% - 11- 7 gadu vecumā un 84% - 18-25 gadu vecumā).
