Straumētāko ierakstu tops atklāj šokējošas tendences Latvijas jauniešu mūzikas klausīšanās paradumos

“Kas to būtu domājis, ka es jelkad tā priecāšos redzēt kāda Latvijas mūzikas topa spicē “Bermudu divstūri”…” Šāds vai līdzīgs atzinums pēc “Zelta mikrofona” nominantu Top 5 straumētāko dziesmu kategorijā paziņošanas dzirdēts pat vairākkārt. Jāsaka, ka “bermudu” kopdarbam ar “Apvedceļu” dziesmā “Brāl’, ar dzīvi nekaulē” ir labas izredzes iegūt gan straumētākās dziesmas, gan “Radio hita” titulu © F64

Lai veicinātu Latvijas mūzikas apriti straumēšanas vietnēs, “Zelta mikrofons” sadarbībā ar “Elektrum” šogad sācis apkopot iknedēļas straumētāko ierakstu topu. Laba un apsveicama lieta, jo digitālā vide sen kļuvusi par centrālo laukumu, kur notiek klausītāju satikšanās ar mūziku, taču vienlaikus tā atklāj šokējošus rezultātus – mūsu jaunās paaudzes muzikālā gaume ir, maigi izsakoties, diezgan atbaidoša.

Kad “Bermudu divstūris” jau šķiet izcilības…

Vēl nesen klātienē un neklātienē notika niknas diskusijas, vai nelāgos vārdos ir saucama “Musiqq”, “Bermudu divstūra” un/vai “Singapūras satīna” radītā mūzika, vēl iepriekš tāpat diskutēja par “A-eiropu”, senākos laikos gānījās arī par “Hameleoniem”, “Tranzītu”, “Eldorado” utt., u.t.jpr., bet tagad, kā mēdz moderni teikt - paturiet manu aliņu! Latvijā straumētāko ierakstu topa augšgalā ir tādi izpildītāji un dziesmas, kuru nosaukumus cenzūras (un arī morālu apsvērumu) dēļ pat nedrīkst rakstīt. Digitālās vides, tas ir, “Spotify”, “Apple Music”, “Deezer”, “Tidal”, “Amazon Music” un citu straumēšanas servisu dominējošā auditorija ir jaunieši, pat bērni, tāpēc šie topi skaidri parāda tieši tās vecuma grupas, kuriem vēl veikalos nepārdod pat cigaretes, bet kuri pēc dažiem gadiem jau dosies pie vēlēšanu urnām, muzikālo gaumi un lielā mērā arī domāšanu. Tātad.

Pirmajās 2023. gada nedēļās straumēšanas servisos Latvijā (tas ir, no Latvijā reģistrētām IP adresēm) populārāko dziesmu Top 3 ir “Bermudu divstūra” un “Apvedceļa” kopdarbs “Brāl’, ar dzīvi nekaulē”, “Singapūras satīna” dziesma “Uz seen” un daiļdarbs “Pie**** seju”, ko izpilda reperu duets ar skatuviskajiem vārdiem M***u Sencis un Grandmasters Neons. Šim tandēmam Top 10 iekļuvušas vēl divas dziesmas - “P**tavmam” un “3D”, bet vēl pirmajā desmitniekā ir arī dziesmas “Izvēmāmies” (Ziedu Vija), “Manas olas ir viss, kas man ir” (E6) u.c. No izpildītājiem bez jau minētā “senča” un Ziedu Vijas jaunajai paaudzei tīkams bijis arī čalis no Jelgavas ar segvārdu Kastrācija (dziesmas “Kas tas tikko bija” un “X5”). Līdz ar to straumētāko (tātad interneta vidē klausītāko) dziesmu topā iekļuvušie rolands če, “Bermudu divstūris” un “Singapūras satīns” jau šķiet pēc akadēmiķiem un atliek vien priecāties, ka te nav projekta ar nosaukumu “Gerača bērni”…

Instasamka pārspēj Semu Smitu un Deividu Getu

Uzsākts apkopot arī straumētāko ārzemju dziesmu Latvijā topu, kur arī vērojamas interesantas lietas. Pirmajā nedēļā klausītākās dziesmas bija Bibī Reksas un Deivida Getas “I’m Good (Blue)” un “Positivus ‘2023” “hedlainera” Sema Smita un Kimas Petrasas “Unholy”, bet otrajā nedēļā no trešās vietas uz pirmo aili pārvietojās dziedātāja ar iztēli rosinošo skatuvisko vārdu Instasamka. Viņas pāris minūšu garās dziesmiņas “Za djengi da” (tulkojumā tas būtu “par naudu - jā”) vēstījums ir vienkāršs - “es nepārdodos, bet par naudu - jā”.

Instasamka desmitniekā iekļuvusi arī ar dziesmu “Kak mommy”, tāpēc nācās painteresēties, kas šī ir par Latvijas klausītāju mīlētu zvaigzni. Izrādās, ka Instasamka īstajā vārdā godājama par Darju Zotejevu, viņai ir 22 gadi, un šī blogere un dziedātāja ir no Krievijas pilsētas Toboļskas. Sociālajā tīklā “Instagram” viņai ir 5,4 miljoni (!) sekotāju, ar ko laikam arī viss izteikts. “Viņu pamatā klausās tīņi, jaunieši. Gandrīz katra viņas dziesma ir hits, es arī šobrīd sekoju līdzi viņas repertuāram, jo “TikTok” viņas dziesmas vienmēr ir trends, un visi pie tām filmē video. Ļoti lipīga viņa ir,” savu skaidrojumu par Instasamkas popularitāti apskatniekam sniedza meitene vārdā Kristīne (25 gadi) no Instasamkas klausītāju pulka. Nevajadzētu šo popularitātes radīšanas segmentu un tā auditoriju novērtēt par zemu, jo jāatgādina, ka mums pat Saeimas deputātu krēslos šobrīd sēž “TikTok” radīts produkts…

“Zelta mikrofonā” “palaistuvju sencis” neskanēs

Straumētāko ierakstu nedēļas tops tiek veidots no “domestic streams” jeb Latvijas datiem, bet “Zelta mikrofona” nominācija “Straumētākais ieraksts ar “Elektrum””, kurā apkopotas gada laikā mūzikas vietnēs internetā visvairāk klausītās Latvijas mūziķu dziesmas, jau veidota no “global streams” jeb visā pasaulē straumētākās mūzikas datiem. Līdz ar to šajā nominācijā skats uz dzīvi ir mazliet cerīgāks, jo Top 5 iekļuvušas trīs “Bermudu divstūra” dziesmas, jau minētais “Singapūras satīna” hits “Uz seen”, kā arī grupas “Citi zēni” dziesma “Lieka štuka”, par ko droši vien gādājuši klausītāji citviet Eiropā vai varbūt pat Āzijā, kuri redzējuši un dzirdējuši “zēnu” uzstāšanos Eirovīzijā. Par lieliem sirdsēstiem latvju hiphopa komūnai M***u Sencis piecniekā nav iekļuvis, par ko savukārt noteikti priecājas “ZM” producente Elita Mīlgrāve - grūti iedomāties, kā viņa no skatuves būtu pieteikusi dziesmu “Pie**** seju”…

Par šī topa veidošanas pamatprincipiem. Datu monitoringu no lielākajām mūzikas straumēšanas vietnēm, tajā skaitā “YouTube”, nodrošina britu kompānija “Ranger Computers”, kas mūzikas industrijā darbojas jau kopš 1993. gada. “Jau kādu laiku kolēģi no mūzikas industrijas mani mudināja apzināt, kas ar aktuālajiem ierakstiem notiek straumēšanas servisos, kas no latviešu mūzikas ir pieprasīts. Šogad Latvijas Mūzikas producentu apvienības (LaMPA) biedru karstā diskusijā tika nolemts spert šo soli un iekļaut “Zelta mikrofonā” ne tikai žūrijas vērtējumus, bet arī komerciālu informāciju. Nolēmām turpmāk publicēt iknedēļas datus, lai pievērstu uzmanību mūzikas patēriņam internetā,” skaidro Elita Mīlgrāve. “Es biju viena no tām, kas balsoja par. Viedokļi bija ļoti dažādi, jo šī nominācija ir nelielā pretrunā ar “ZM” pamatnostādnēm, ka visus ierakstus vērtē profesionāla žūrija. Taču šajā gadījumā mēs nerunājam par labāko un/vai kvalitatīvāko ierakstu, bet visvairāk klikšķināto.”

Audzināšana, piedāvājot kvalitatīvu mūziku

Elita Mīlgrāve par straumētāko ierakstu topa rezultātiem runā mierinošos toņos - interneta klausītāju pamatmasa ir jaunieši, tīņi un pat bērni, no kuriem lielai daļai sava muzikālā gaume vēl nav pat izveidojusies, līdz ar to arī runāt par kvalitātes izpratni ir pāragri. “Mēs nevaram pievērt acis uz to, kas notiek interneta lauciņā, tāpēc labi, ka tagad mēs to redzam. Tāpat bija skaidrs, ka šajā topā vadošie būs hiphopa pārstāvji, jo tā ir vide, kurā klausītāji viņiem seko. Taču rezultāti vienalga ir ļoti pārsteidzoši,” atzina Elita.

Aizkulisēs no mūzikas industrijā iesaistītajiem gan dzirdēts skarbāks vērtējums - rezultāti nav pārsteidzoši, tie ir šokējoši. Jāuzsver, ka nav runa par hiphopa dominanci un šajā žanrā tekstos bieži vien skanošajām rupjībām (arī Rietumu repā “f” un “sh” vārdiņi nav retums), bet gan par šaušalīgi vājas kvalitātes skaņu materiālu, kurā dominējošā loma ir nevis rupjībām, bet prastām jēlībām. “Nav skaidrs, kā šiem jauniešiem trūkst, pret ko tieši viņi protestē, taču tāda šobrīd ir objektīvā realitāte. Tā ir, un tas ir satraucoši,” uz topa uzrādīto neapstrīdamo dzīves realitāti norādīja kāds producents.

Pagaidām atliek tikai domāt un cerēt, ka šāda muzikālā gaume Latvijas jauniešiem ir pārejoša. “Ar katru gadu mūzikas straumēšanas servisu lietotāju loks paplašinās. “ZM” popularizē kvalitatīvāku mūziku, un acīmredzami, ka mums jāturpina to darīt vēl un vēl. Mēs piedāvājam ieskatu plašā Latvijas mūzikas spektrā. Ja vecāki klausīsies kvalitatīvus albumus un klausīsies kvalitatīvus koncertus, arī viņu bērni iepazīs šādu mūziku, un varbūt šī muzikālā gaume sāks iet uz labo pusi,” prāto Elita Mīlgrāve. Cerēsim.

Sākums

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".