Nereti mēdz uzskatīt, ka valsts ekonomikas attīstības pamats ir ražošana un eksports un jo lielāka ir tā radītā vērtība, jo bagātāka ir valsts un tās iedzīvotājiem ir vairāk ko tērēt valsts iekšienē. Diemžēl šobrīd rūpniecība ir nonākusi jaunu pārbaudījumu priekšā, kas saistīts ar globālās tirdzniecības bremzēšanos un ar to saistīto ražotāju cenu kritumu.
Lai gan kopumā Latvijā jaunatklāto B un C hepatīta gadījumu skaits samazinās, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā visbiežāk vīrushepatītu atklāj jau hroniskā stadijā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējais saslimstības ar C hepatītu rādītājs ES dalībvalstīs ir 4,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Latvijā tie ir 36,2 diagnosticētie hepatīta gadījumi.
Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.
Baznīca bijusi atvērta, un ienācis kāds vīrietis maskā, piedraudējis sievietei, kura sēdēja kā pieskatītāja. Viņam līdzi bija divas pudeles. Viena ar ūdenim līdzīgu šķidrumu, otra ar smiltīm. Iespējams, ka smiltis bijušas no kapsētas un vīrietis vēlējies veikt maģiskas darbības baznīcā, bet viss izgājis ārpus kontroles.
Latvijas valsts nelabvēļi izplata iespaidīgu Latvijas valsti negatīvā gaismā rādošu videoklipu. Tam sociālajos tīklos jau ir divi miljoni skatījumu. Kādus secinājumus no tā vajadzētu izdarīt?
Rīgas Centrālcietumam ir gara un laikmetu griežos raibi vētraina vēsture. To sāka celt 1902. gadā, bet darbus pabeidza tikai 1914. gadā. Neskatoties uz cietuma iespaidīgajiem mūriem, cietumnieku izbēgšana vai to atbrīvošana, ielaužoties cietumā no malas, ir notikusi ne reizi vien.
Neraugoties uz to, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā jau varētu būt sākusies, mūsu valsts darba tirgus ir spējis demonstrēt strādājošo pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā bezdarba līmenis Latvijā ir krities līdz savam zemākajam punktam kopš tā dēvētajiem treknajiem gadiem šī gadsimta pirmajā desmitgadē. Maijā un jūnijā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais bezdarba līmenis sasniedzis 5,6%, liecina organizācijas publiskoties dati.
Rīgas Imantas mikrorajona iedzīvotāji pieprasa nezāģēt kokus un zem savu māju logiem necelt augstceltnes. Dubultu ielas skvērā zem lielu bērzu, kļavu un ozolu lapotnes pulcējās vairāki desmiti cilvēku – attīstītāji plāno nocirst šos kokus, lai uzbūvētu trīs jaunas sešstāvu ēkas.
Neraugoties uz Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas rekomendāciju, ne visas Tallinas skolas vasarā atvērušas savus sporta laukumus un stadioniņus visiem, kuri vēlētos nodarboties ar sportu. Vairāku mācību iestāžu vadītāji pauduši bažas, ka pusaudži, palikuši bez uzraudzības, varētu izdemolēt sporta laukumus.
“Tagad konsultējamies ar Saeimas juridiskā biroja vadību, ar citiem juristiem, lai saprastu, ko šī situācija maina kopumā, proti, pēc 10. maija, kad Eiropas Parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju,” uz “Neatkarīgās” jautājumu – vai “Apvienotais saraksts” (AS) ir gatavs Saeimā balsot par Stambulas konvencijas (SK) ratifikāciju, – savu atbildi sāk partiju apvienības AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.
Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.
Piektdien Krievijā tika aizturēts un vēlāk arī uz diviem mēnešiem arestēts bēdīgi slavenais terorists un kara noziedznieks Igors Girkins-Strelkovs. 2022. gada novembrī tiesa Hāgā atzina viņu par vainīgu Malaizijas pasažieru lidmašīnas HM17 notriekšanā virs Ukrainas austrumdaļas 2014. gada 17. jūlijā un aizmuguriski piesprieda viņam mūža ieslodzījumu. Tagad viņš Krievijā apsūdzēts ekstrēmismā (?!).
Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".
Pretēji "zaļā kursa" saukļiem aizvietot fosilos energoresursus ar elektrību, Latvija šī gada jūnijā fiksējusi mazāko elektroenerģijas patēriņu valsts teritorijā mēneša laikā kopš 2005. gada jūnija.
Pagājušajā nedēļā Rīgā, Vagonu zālē, notika Latvijas dzejas jaunradei veltīts koncerts “Vārdi”, kura centrālā ass bija ģitārista Reiņa Jaunā albuma atrādīšana plašākai publikai. Šovasar šis mūziķis dzimtajā zemē ir teju vai kā viesizrādēs – aizbrauc, atbrauc un atkal aizbrauc, tāpēc šis koncerts bija dēvējams gandrīz vai par ekskluzīvu.
Nupat ar godu aizvadītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki atstājuši savus kārtas skaitļus kā varenus torņus, no kuriem ar augstsirdīgu pārākumu pieminēt tikai trīs dziesmu svētkus sarīkot spējušos baltvāciešus.
Mašīnas kļūst inteliģentas ātrāk, nekā cilvēki nojauš, un tas attiecas arī uz mūsu neaizsargātību pret digitālo noziedzību. AI (mākslīgais intelekts) mūsdienās strauji attīstās. Pieejamas datorprogrammas, kas izveidotas, lai atdarinātu digitālo materiālu, piemēram, attēlus, tekstu un balsis. Nav grūti saskatīt potenciālu tiem, kuri vēlas maldināt citus cilvēkus un nozagt naudu.
Viena no lielākajām izdevniecībām pasaulē “Harper Collins” izdevusi romānu "Okupācijas meitas". Kanādiešu rakstnieces Šellijas Sandersas grāmata ir par daiļliteratūrā gandrīz neskartu tēmu – ebreju masu slepkavības Rumbulas mežā Latvijā Otrā pasaules kara laikā. “Rus.nra.lv” viesojās grāmatas prezentācijā Latvijā, Žaņa Lipkes memoriālajā muzejā.
Latvijā katru gadu tiek reģistrēti vidēji 215 jauni ādas melanomas un gandrīz pusotrs tūkstotis citu ļaundabīgo ādas audzēju saslimšanas gadījumu. Tas mūsu valstij ir ārkārtīgi liels skaitlis, jo nes ne tikai lielas ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī – jārunā atklāti – milzīgus veselības budžeta izdevumus vēža ārstēšanai. Pēdējos gados saslimstība ar ādas audzējiem tiek diagnosticēta arvien jaunākiem cilvēkiem.
Ādas audzēji ir viena no visvairāk izplatītajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, norāda Slimību profilakses un kontroles centrā, taču vai par to ikdienā aizdomājas Latvijas iedzīvotāji? Pētījuma dati liecina, ka vismaz puse pret savu un savu bērnu ādas veselību izturas visai vieglprātīgi.
Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.
